Panorāma

«Stiklu» bērnunama direktors iesniedzis atlūgumu

Panorāma

Panorāma

Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina pauž atbalstu Gruzijai

Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina pauž atbalstu Gruzijai konfliktā ar Krieviju

Krievija vēl arvien desmit gadus kopš kara ar Gruziju nepilda savas saistības par karaspēka izvešanu no Gruzijai likumīgi piederošajām teritorijām. Uz to norāda Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas politiķi, paužot atbalstu Gruzijai.

Pie okupācijas līnijas ar Dienvidosetiju fonā redzama Krievijas izveidota militārā bāze. Sagrābtajās teritorijās tādas ir vairākas. Pirms desmit gadiem Krievija šeit sāka uzstādīt dzeloņstiepļu žogus un izvietot dažādas barjeras, tās tagad atdala 25 ciemus, un aptuveni 800 ģimeņu ir zaudējušas brīvu piekļuvi sev piederošajām zemēm.

Kopā ar Gruzijas ārlietu ministru viņa kolēģi – Latvijas, Polijas un Lietuvas ārlietu ministri un Ukrainas vicepremjers devās klātienē iepazīties ar situāciju un iegūtu informāciju par Krievijas rīcību šeit.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Gruzijas valdībai ir Krievijas militāro spēku klātbūtne. Abos okupētajos reģionos esot izvietoti desmit tūkstoši Krievijas militāristu. To skaitā esot arī Krievijas Federālās drošības dienestu darbinieki un tie pārstāvji, kas strādā militārajās bāzēs.

Turklāt Krievija laiku pa laikam organizējot militārās mācības, turpinot uz nelegālās “robežas” uzstādīt žogus un terorizējot gruzīnus, kas palikuši Dienvidosetijā un Abhāzijā.

“Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu plašāk skaidrot notiekošo un skaļāk paust savu novērtējumu par to. Vajadzētu pastāvīgi atgādināt Krievijas Federācijai, ka tā nav izpildījusi savas saistības un pienākumus,” norāda Gruzijas ārlietu ministrs Dāvids Zalkaliani.

Gruzīni stāsta, ka tiem, kuri gāja bojā karā pirms desmit gadiem, var pieskaitīt arī daudz nesenākus upurus. Piemēram, pirms dažiem mēnešiem Dienvidosetijā tika nogalināts gruzīns Arčils Tatunašvili. Viņa līķi 26 dienas neatdeva tuviniekiem, jo uz tā esot bijis daudz pierādījumu, kas liecinājuši par spīdzināšanu.

Gruzīni tāpat kā ukraiņi lielā mērā glābiņu saredz iespējā ātrāk tikt uzņemtiem NATO un Eiropas Savienībā. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nesen pēc tikšanās ar ASV līderi Donaldu Trampu brīdināja – lai tie, kuri šo ideju atbalsta, aizdomājas par sekām. Liekot saprast, ka Krievija tāpat vien ar to negrasās samierināties.

“Mēs turpinām aicināt Krieviju atsaukt Gruzijas reģionu – Chinvali un Abhāzijas - nelikumīgo atzīšanu par tā sauktām neatkarīgām republikām. Aicinām pilnībā izpildīt 2008.gada 12.augustā panākto līgumu par uguns pārtraukšanu un izvest savu karaspēku no šīm teritorijām.

Ir nepieciešams arī turpināt centienus starptautiskajās sarunās Ženēvā, lai mierīgā politiskā ceļā atrisinātu šo teritoriālo konfliktu.

Mēs ceram uz progresu šajās sarunās,” sacīja Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Papildus tam, kas jau ir darīts, lai Gruzija tuvinātos NATO un Eiropas Savienībai, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka svarīgs ir arī ikdienas atbalsts, palīdzot Gruzijai uzlabot tās valsts pārvaldi un sekmēt ekonomikas attīstību.   

KONTEKSTS:

Konflikts starp Krieviju un Gruziju  nesākās pēkšņi - nemieri starp Gruziju un tās autonomo teritoriju Dienvidosetiju neskaitāmas reizes pierimuši un atsākušies pēc PSRS sabrukuma. 2008.gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci reaģēja arī Krievija. Maskava ieveda savus spēkus Dienvidosetijā un padzina no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupēja daļu Gruzijas teritorijas.

Oficiāli tas netiek saukts par karu, bet bruņotu konfliktu. Tā aktīvajā fāzē un arī vairākās nedēļās pēc tam dzīvības zaudēja apmēram 400 cilvēki, bet vairāk nekā 100 tūkstoši bija spiesti pamest mājas. Tika nodarīti milzīgi infrastruktūras postījumi un iznīcināti neskaitāmi īpašumi.

2008.gada 12.augustā ar prezidējošās Eiropas Savienības valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību tika panākta pamiera vienošanās starp Krieviju un Gruziju.

Starptautiskā Cilvēktiesību organizācija “Human Right Watch” norādījusi, ka cilvēktiesību pārkāpumi un iespējami kara noziegumi veikti no abām pusēm. Piemēram, gan Krievijas, gan Gruzijas bruņotie spēki izmantojuši starptautiski aizliegtās kasešbumbas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti