Tiesas sēde trešdien, 7.novembrī, notika saistībā ar to, ka apcietinātais un viņa advokāte uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā visus šajā lietā esošos apstākļus. Un tādēļ bija iesnieguši sūdzību par apcietinājumu, cerībā, ka tiks piemērots cits ne tik skarbs drošības līdzeklis.
Tiesas sēde bija slēgta un par lietas būtību netiek ziņots, bet, spriežot pēc neoficiālas informācijas, Oļegs Buraks tiek vainots par spiegošanu Krievijas labā. Pirms 12 gadiem viņš aizgāja izdienas pensijā no Latvijas IeM, kur bija Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieks. Savu vainu viņš neatzīstot.
"Viņam veselības stāvoklis ir ļoti smags. Jo viņam ir vairākas slimības. Tiešām – ļoti nopietnas," stāstīja Burka advokāte Imma Jansone.
Līdz šim Latvijā par vainīgu spiegošanā ir atzīts Jurijs Stilve. Par to, ka ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā Stilve vācis un nodevis Krievijai ziņas par mūsu Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru un citiem objektiem, Stilvem piespriests trīs gadu ilgs nosacīts cietumsods.
Tāpat turpinās tiesas prāva pret bijušo "Latvijas dzelzceļa" (LDz) darbinieku Aleksandru Krasnopjorovu, kurš pirmajā instancē tika notiesāts uz pusotru gadu cietumā par to, ka no LDz novērošanas sistēmām pārfilmējis NATO militārās tehnikas pārvietošanu, aizbildinoties, ka attēlus vienkārši sūtījis kādam savam draugam uz Krieviju.
Aizdomās par spiegošanu Baltijas valstīs kopumā līdz šim ir bijis arestēts 21 cilvēks. Igaunijā 10, Lietuvā 8, Latvijā trīs.
Vaicāts, kāpēc Latvijā tik maz aizturēto par spiegošanu, Saeimas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") saka: "Pirms diviem gadiem, tikai pirms diviem gadiem Latvija sadūšojās mainīt pantu Krimināllikumā par spiegošanu, kas deva reālus ieročus ne tikai Drošības policijai, bet arī drošības iestādēm vērsties pret spiegošanu. Pirms tam pastāvēja norma, kas prasīja no šīm iestādēm pierādīt nolūku, ka tiek spiegots kādas konkrētas valsts interesēs."
Savukārt premjera amata nomināciju ieguvusī Jaunā konservatīvā partija uzskata - spiegus izķert būtu vieglāk, ja līdzīgi kā Igaunijā apvienotu visas trīs drošības iestādes vienā spēcīgā birojā. Taču – tā kā pārējie politiskie partneri to neatbalsta, esot vēl cita iespēja.
"Pirmām kārtām – noteikt spiegu ķeršanu kā vienu no svarīgākajām Drošības policijas prioritātēm, uzklausīt Drošības policijas vadību – kāpēc līdz šim nekas būtisks nav izdevies un kā viņi plāno uzlabot to darbu," teica bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece, Saeimas deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
"Mēs skaidri redzam un zinām, ka pašreizējā Krievija Putina vadībā – tas ir mūsu apdraudējums. Mēs zinām, ka viņi izmanto daudz dažādus ieročus, ieskaitot korupciju, ieskaitot cilvēku simpātiju radīšanu iedzīvotājos pret Krievijas režīmu. Potenciālajai ietekmes realizēšanai vai pat ne potenciālajai – reālai ietekmes realizēšanai iestādes – vai tas būtu KNAB vai Drošības policija – līdz šim ir strādājušas neefektīvi. Arī tāpēc, ka viņu vadības, priekšnieku izvēle ir bijusi tāda ļoti neskaidra," piebilda Strīķe.
Viņa atzīst – par maz tiek pievērta uzmanība tam, ka spiegošanai daudz interesantāka par Tallinu un Viļņu noteikti ir Rīga.
"Neapšaubāmi. To mēs redzējām, strādājot Rīgas domē, ka zināmā mērā Nils Ušakovs un viņa koalīcija veic savu atsevišķu ārpolitiku, izmantojot sadraudzības līgumus ar Maskavu un Pēterburgu, ļoti bieži dodas komandējumos. Bez tam - aicina uz simtgadi Maskavas un Pēterburgas pilsētu vadītājus – tas pats par sevi jau ir lielāks drošības apdraudējums nekā atsevišķi pensionāri, kas mēģina izdabāt Krievijai," uzskata bijusī KNAB priekšnieka vietniece.
KONTEKSTS:
Drošības policija (DP) aizdomās par spiegošanu Krievijas labā oktobra vidū aizturējusi kādu pensijas vecuma Latvijas iedzīvotāju, vēstīja LETA. Vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. DP nav sniegusi plašākus komentārus par personai inkriminēto noziegumu. DP vien apstiprināja, ka kādā kriminālprocesā 16.oktobrī aizturēta viena persona, taču izmeklēšanas interešu aizsargāšanas nolūkā plašāki komentāri netika sniegti.
