Rīkojot miermīlīgu protesta akciju, cīņā pret CO2 izmešu palielināšanos 2000. gadā Džons Džordans panāca Hītrovas lidostas paplašināšanas apturēšanu. Tās dalībnieki lidostas paplašināmajā teritorijā iekārtojās kā uz dzīvi, bet naktī iekļuva jau esošajā lidlaukā, izkala caurumus asfaltā un sastādīja tur kokus. 140 aktīvistus arestēja, pret vairākiem ierosinātas krimināllietas, toties Hītrovas lidostu nepaplašināja. Šis ir tikai viens Džona Džordana un viņam līdzīgo domājošo sociālā aktīvisma piedzīvojums.
„Esmu arestēts četras vai piecas reizes, bet man ir draugi, kas aiz restēm nonākuši pat 14 un 15 reižu. Mums gan ir paveicies, ka līdz šim biežāk darbojamies Anglijā un Francijā. Tur par savām aktivitātēm cietumā varam nonākt uz pāris dienām vai dažām nedēļām, citādāk būtu, ja mēs to darītu, piemēram, Krievijā vai Sīrijā, mums klātos plānāk. Kaut gan pirms pāris mēnešiem Francijā 21 gadus jaunu aktīvistu policisti nošāva,” stāsta Džons Džordans.
Nešaubīgi ticēt, ka izdosies izmanīt īstenību, ir aktīvistu moto. Viņu aktivitātes ir dramaturģiski pārdomātas, demonstrācija, viņaprāt, ir novecojusi protesta forma. Plakātiem un ļaužu klaigām vairs neesot nekādas ietekmes uz politiku un politiķiem.
„Mēs paturam prātā, ka vairāk riskējam, ja paliekam malā, rokas klēpī salikuši. Šī apziņa mūs motivē neļauties, ka bailes no varas un sistēmas spēks mūs paralizē. Pārvarēt šīs bailes palīdz darbošanās kopā, apziņa, ka - ja kas, tavi draugi steigsies tev palīgā,” skaidro sociālā aktīviste Izabella Fremo (Francija).
Jau vēstīts, ka Džordans un viņa drosmīgā partnere Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī 5. un 6. maijā uzstājas ar viesizrādi “Mēs nekad agrāk te neesam bijuši”. Tā ir autobiogrāfisks uzvedums - lekcija, kurā Džons Džordans dalās paša radītā un nu jau teju 30 gadus ilgajā mākslinieciskā aktīvisma pieredzē.
