Lielajā mūzikas balvā aktualizē koncertzāles jautājumu; iecere joprojām tikai uz papīra

3.marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā 22.reizi tika pasniegta Lielā mūzikas balva. Līdzās tradicionālajam balvu birumam un izciliem nominantu priekšnesumiem par neoficiālo ceremonijas vadmotīvu kļuva aicinājums Rīgai beidzot uzcelt savu akustisko koncertzāli, kurā varētu pienācīgā kvalitātē un dabiskā akustikā izbaudīt akadēmisko mūziku, līdzīgi kā tas ir koncertzālēs Rēzeknē, Cēsīs un drīz arī Liepājā. Tas izskanēja vairāku laureātu runās un izpelnījās plašas publikas ovācijas. Taču, lai gan koncertzāles iecere ierakstīta pat valdības deklarācijā, realitātē tā joprojām iestrēgusi birokrātijas džungļos.

"Es gribētu šajā brīdī pasapņot. Un mans sapnis būtu - jauna koncertzāle," - dziedātājs Egils Siliņš, "Lielās mūzikas balvas 2014" par izcilu sniegumu laureāts, bija viens no tiem pasaules slavu guvušajiem mūziķiem, kurš balvas saņemšanu izmantoja, lai atkal aktualizētu jautājumu par akustiskās koncertzāles trūkumu Rīgā.

"Es domāju, ka mūsu publika un mūziķi tiešām to ir nopelnījuši. Ir žēl, ka mūziku, kuru ir jāklausās tiešām akustiski, - [ka] mēs tiekam apzagti, jo to nevaram gūt pilnvērtīgi," pauda Egils Siliņš.

Sapņot aicināja vēl viens balvas saņēmējs, Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava.

"Es nezinu, ko vēl gaidīt? Man liekas, nav aktuālāka mirkļa. Kad mēs runāsim pagātnes formā, ka bija Latvijas vēsturē cikls, ka visās Eiropas muzikālajās mekās bija dzirdami Latviešu mūziķi, vai tad mēs glābsim? Nē, tas ir jādara tagad, lai gan arī tagad jau ir vēlu. Ir šīm koncertzālēm kā tādam gredzenam jātur Latvija kopā," norādīja Kļava.

Arī labākā jaundarba balvas ieguvējs Andris Dzenītis ironizēja, ka aviosatiksme no Rīgas būtu jāpārvirza uz Rēzekni, Cēsīm un Liepāju, kur atšķirībā no Rīgas ir vai top lieliskas akustiskās koncertzāles.

"Galu galā, mums Rīgā ir liels, liels kauns, ka [nav] koncertzāles, kurās var uzstāties lieli orķestri. Piemēram, Mariss Jansons šeit, operā - nu neskan šī zāle tādam orķestrim. Tas pārvēršas tikai par glamūrīgu pasākumu, kur mums paskatīties uz zvaigznēm, bet neizbaudīt skaņu. Bez koncertzāles mēs nevarēsim šeit turpināt normālu Eiropas, pasaules līmeņa koncertdzīvi," norādīja Andris Dzenītis.

Kultūras ministrijai šobrīd nav atbildes, kad Rīga savu koncertzāli beidzot sagaidīs. Pie pirmskrīzes ieceres par koncertzāli uz AB dambja, kuras izmaksas tika lēstas ap 50 miljoniem latu, pašlaik atgriezties nav plānots, atzīst ministre Dace Melbārde.

Dace Melbārde: Jautājums par koncertzāli Rīgā lielā mērā atkarīgs no smagām sarunām ar Briseli

    "Esmu priecīga, ka paši mūziķi aktīvāk veido sabiedrisko domu šajā virzienā, jo tas noteikti palīdzētu Kultūras ministrijai strādāt pie Rīgas koncertzāles jautājuma risināšanas," pauda Dace Melbārde.

    Kultūras ministrija šobrīd strādājot vairākos virzienos. Tiesa, valstij tik daudz naudas nav, tāpēc cerības tiek liktas uz Eiropas fondu atbalstu. Taču sarunas ar Briseli esot smagas, jo atbalsts turpmāk paredzēts tikai maza mēroga projektiem, tāpēc Latvijai būtu jāpanāk izņēmums.

    "Pirmkārt, notiek izpēte par vietu, kur šāda koncertzāle varētu atrasties. Otrkārt, mēs izstrādājam dažādus finansēšanas modeļus un joprojām cīnāmies par to, ka, iespējams, varētu izmantot daļu Eiropas fondu finansējuma. Tas nav viegli, bet tas katrā gadījumā atvieglotu koncertzāles projekta uzsākšanu un termiņus. Martā man ir plānotas vairākas tikšanās, lai saprastu, vai ir iespējams izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu, vai ir jāplāno cits koncertzāles finansēšanas modelis, kas, protams, paildzinātu šī projekta īstenošanas grafiku," skaidroja Dace Melbārde.

    Kā vēstīts, Rīgas pašvaldība piedāvājusi par koncertzāli pārbūvēt Kongresu namu, taču daudzi mūziķi ir skeptiski par mākslīgo akustiku un attiecīgi - skaņas kvalitāti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti