Boloņa ir Eiropas mākslas izglītības sistēmas pamatu šūpulis. Gan Latvijā gan citviet mākslas studenti glezniecību apgūst pēc tieši šajā Itālijas pilsētā iedibinātām mākslas izglītības tradīcijām. Latviju ar Boloņu saista īpaši trīs gadu simteņus seni vēsturiski fakti.
"Hercogs Pēteris, kurš bija ar daudzpusīgām interesēm un izglītots cilvēks, ir mīlējis ceļot un viņu interesējusi māksla," stāsta mākslas zinātniece Vita Birzaka.
Hercogs ceļo uz Boloņu, kur iepazīstas ar tā laika augstāko sabiedrību, vēro un labprāt iegādājas Boloņas akadēmijas topošo mākslinieku darbu. Vēlāk hercogs Boloņas mākslas akadēmijā iedibina Kurzemes prēmiju topošo mākslinieku atbalstam, kas saglabājās līdz pat pagājušā gadsimta 40. gadiem.
Pārņemot prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, Itālijas sveiciens Latvijai no Boloņas ir īpaši dāsns. Izstādē apskatāmi portreti kas tapuši laika posmā no 1580. līdz 1780. gadam.
"Tas ir laiks, kad renesanse, manierisms, baroks - visi šie strāvojumi pastāv līdzās," turpina Birzaka. "Paskatoties šo attēloto cilvēku sejās, brīžiem ir tāda dialoga sajūta, ka mēs esam aci pret aci ar uzgleznoto."
Izstādē skatāmi brāļu Karači, Gvido Reni darbi, kā arī šajos gadu simteņos gleznotāju-sieviešu veikums, kas tolaik bija retums. Piemēram, 16. gadsimta manieriste Lavīnija Fontana pierāda, ka arī sieviete ārpus mājas soļa var pagūt būt veiksmīga biznesa lēdija. Viņas darbs ievada izstādi "Rīgas biržā".
