Grupas “James” solists Tims Būts: "Mēs esam dzīvā grupa. Mums ir ap simt dziesmu, ko varam spēlēt atkarībā no vietas, kur atrodamies, no nedēļas dienas, laikapstākļiem, klausītāju un pašu noskaņojuma. Mūsu koncerti ir dzīvi, kā mainīgs organisms salīdzinājumā ar daudzām citām grupām, kurām koncerti ir teātra iestudējumi, kas katrā koncertā skan vienādi. Pat sakāmais starp dziesmām ir viens un tas pats. Tas, manuprāt, ir nomācoši. Kur paliek mākslinieku spontanitāte?! Jebkurš var sākt pēkšņi improvizēt un pārējiem ir jāpielāgojas. Tas pie mums ir nerakstīts noteikums.
Jūsu ceļš uz panākumiem bijis visai grūts un ilgs. Ko domājat par mūsdienās populārajiem televīzijas talantu šoviem, kur dalībniekam atliek labi nodziedāt vienu dziesmu un slava garantēta?
Tims Būts: "Mēs uz panākumiem gājām septiņus gadus, un mums tie bija ļoti vajadzīgi. Man bija 16, kad iepazinos ar Džimu [Gleniju]. Mēs dabūjām instrumentus un daudz trenējāmies. Pēc aptuveni sešiem gadiem uz mūsu koncertiem nāca ap trim tūkstošiem cilvēku, kaut ne reizi vēl nebijām skanējuši radio. Ap grupas pirmo izjukšanas reizi Mančestrā uz mūsu koncertu atnāca 20 tūkstoši klausītāju. Un tikai tad televīzija mūs pamanīja. Kad slava un mūzikas industrija pagriezās pret mums, mēs bijām tam gatavi, mums bija sava identitāte, zinājām, kas esam un ko varam piedāvāt. Bet talantu šovu dalībniekiem nav šīs identitātes, tāpēc ar viņiem manipulē. Un savu ceļu tā arī neatradušas, šīs zvaigznes nemirdz ilgāk par diviem gadiem."
Grupas “James” basģitārists Džims Glenijs: "Tam arī nav nekāda sakara ar radošumu. Mēs savu mūziku radām līdzīgi kā autors raksta grāmatas vai gleznotājs glezno gleznas. Tas ir visa pamats."
Tims Būts: "Dziedāšana talantu šovos dalībniekus ved taisnā ceļā uz beigām, un beigas ir slava."
Runājot par mūzikas industrijas manipulēšanu ar māksliniekiem, kāda ir jūsu pieredze pirms interneta un interneta laikā?
Tims Būts: "Ierakstu kompānijas vienmēr ir manipulējušas ar māksliniekiem. Un mākslinieks pēc definīcijas ir slikts biznesmenis. Ierakstu kompānijas to ir izmantojušas kopš aizlaikiem. Sākot ar bītliem, kam nācās tiesāties ar ierakstu kompānijām, lai saņemtu dažus pensus par savām dziesmām. "
Džims Glenijs: "Tagad mūzikas autoriem un ierakstu kompānijām ir kopīgs bieds - lielās bezmaksas mūzikas apmaiņas platformas internetā. Ierakstu industrija vienubrīd bija stipri apdraudēta. Tās mēģinājumi ierobežot mūzikas izplatību internetā bija pilnīgi bezjēdzīgi, bet saprātību uzraudzības shēmu mūzikas izplatībai internetā viņi nespēja piedāvāt. Šobrīd ir aptuveni tā: “Ja jūs gribat, lai jūsu mūzika ir atrodama ''Youtube'' vai ''Spotify'', tad mēs to ņemsim bez maksas". Tas tomēr nav godīgi. Tomēr, pateicoties tādiem censoņiem kā Pols Makartnijs, Teilore Svifta un citiem, kas iesnieguši pieprasījumu mainīt autortiesību likumu, šķiet drīz varētu gaidīt kāda izmaiņas."
Esat gana slavena, pieredzējusi grupa, kāda ir jūsu motivācija piedalīties salīdzinoši mazas pilsētas festivālā?
Tims Būts: "Pirms trim gadiem, kad šeit bijām, mēs tā arī uz skatuves neuzkāpām, jo skatuve neesot bijusi gana droša. Tāpēc mēs jutāmies parādā koncertu."
Džims Glenijs:"Vēl pirms tam mēs divreiz esam spēlējuši festivālā “Positivus”. Vienmēr ir interesanti atbraukt uz sev nezināmu valsti, kur tu nezini, vai cilvēki tavu mūziku vispār ir dzirdējuši vai viņiem tā patiks. Bet mums gāja ļoti pozitīvi. Un tiešām žēl, ka bija jāpaiet tik ilgam laikam, lai atkal šeit atgrieztos."
