Kultūras rondo

Izstāde "Snīkeri: eko vai ego", jeb kāds sporta apaviem sakars ar medicīnas vēsturi

Kultūras rondo

Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma Alekseja Naumova izstāde "Toponīmi 2"

Zināmi Dejas balvas nominanti: uzklausām ekspertu viedokļus

Liela dažādība, tiecība uz plašu vērienu un meistarību. Par Dejas balvas nominācijām stāsta žūrija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Pasaulē zināmu horeogrāfi darbi, mūsmāju baletdejotāju izcilība, mēģinājumi iet uz lieliem vērieniem un mērogiem laikmetīgajā dejā, dažādība skatuviskajā tautas dejā un jauno mākslinieku daiļrades izcēlums – lūk, pāris atzīmes no "Dejas balvas 2021–2022" cikla. Par redzēto un novērtēto stāsta žūrijas priekšsēdētāja, mūsdienu deju eksperte Liene Bēniņa, skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne, laikmetīgās dejas eksperte Agate Bankava un baleta eksperte Agnese Andersone. 

ĪSUMĀ:

Dejas balvas žūrija pēdējo divu gadu laikā klātienē un arī video formātā noskatījās ap simt darbu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj žūrijas priekšsēdētāja, mūsdienu deju eksperte Liene Bēniņa. "Tas bija milzīgs piedzīvojums mums visiem. Žūrijas komisija bija brīnišķīga komanda. Mums bija lielisks kopdarbs. Katrs mēs nācām ar savu domu. Kā jūs zināt, un to var lasīt arī Dejas balvas mājaslapā, Dejas balvas kritēriji nav punkti, tas ir katra eksperta viedoklis, kuru mēs liekam kopā," viņa pastāsta. "Man ļoti patika, kā Ilze teica – sliktu par labu nepadarīsi. Mums ļoti paveicās, mums bija ļoti daudz labu darbu, par ko liels prieks. Atskatoties uz žūrijas protokolu, kur ir visas nominācijas, mums ir pagodinājums un lepnums par izvirzītajiem. Darbs tiešām bija brīnišķīgs. Pats galvenais – 

tā katram no mums bija milzīga mācība, milzīga skola. Es novēlu horeogrāfiem, ekspertiem nokļūt šajā žūrijas komisijā. Lai gan darbs ir milzīgs, tas atver tev plašāku loku uz deju kopumā."

Kolēģes teiktajam piebalso skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne – arī viņai darbs žūrijā izvērtās bagātinošs: "Mēs esam kā tādi gliemeži, kas katrs sēž savā čauliņā un bieži vien pat nezinām, kas notiek riņķī apkārt. Mani, kā saka, piespieda izlīst no savas skatuviskās dejas čauliņas, kurā es jūtos kā zivs ūdenī, un paskatīties arī uz citiem žanriem – īpaši uz laikmetīgo deju, kas man bija ļoti sveša. Es ļoti ilgi mēģināju saprast visas likumības vai vēl kaut ko, uz kā tas ir būvēts un kāpēc tie jaunieši tā skatās uz dzīvi. Un es sapratu, ka arī šeit ļoti strādā vecu vecais likums – jaunākā paaudze un vecākā paaudze. Tad, kad es aizgāju uz laikmetīgās dejas izrādi, es jutos veca, jo man apkārt bija jaunieši, kas ļoti priecājās, un viņiem tas viss tā patika! Es skatījos – nu, jā, tas ir viņu. Tas arī, manuprāt, ļoti labi parādījās jauniešu žūrijas balsojumā."

Žūrijas darbs "Dejas balvas 2021–2022" ciklā laikmetīgās dejas ekspertei Agatei Bankavai bija saistošs, interesants un reizē arī mokošs. "Izrāžu bija daudz, tu redzi daudz, tu par tām daudz domā, un tas arī, protams, rada spiedienu.

Tu gribi visus pamanīt, bet nomināciju ir tik, cik ir. Arī vietas katrā nominācijā ir tik, cik to  var būt," 

viņa paskaidro. "Man bija patīkami, arī ļoti nozīmīgi – katra lieta likās ļoti nozīmīga." 

Baleta eksperte Agnese Andersone teic, ka ļoti izbaudījusi šo laiku un, tāpat kā citas žūrijas pārstāves, ir pateicīga par iespēju pašai augt un pilnveidoties: "Tas ir veids, kā es pēc tam varu dot citiem kaut ko. Paldies!" 

Dejas kritiķe un kuratore, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode papildina, ka šī ir pirmā reize, kad Dejas balvas žūrija ir šaurākā sastāvā: četras ekspertes, kas katra pārstāv savu žanru, un piektais ir producenta skats, kuru piedāvāja Beka Bergere. Balode uzteic "Dejas balvas 2021–2022" žūrijas nesavtību un ieinteresētību nozarē, kā arī drosmi izvēlēs. 

Vēl viens Dejas balvā nebijis notikums – jauniešu žūrijas izveide. Tajā darbojās Rīgas Baleta skolas un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi: žūrijas priekšsēdētāja Terēze Zabarovska, Kate Kaparkalēja, Edvards Arums un Vanesa Legzdiņa-Puķēna. "Viņiem nebija jādala pa žanriem, pa kategorijām. Viņi skatījās visu un izvēlējās savas favorītizrādes vai notikumus un salika vienā kopīgā sarakstā – septiņi darbi tajā ir iekļuvuši," jauniešu žūrijas darbības principu zināmu dara Balode.

Atgādinājumam "Dejas balvas 2021–2022" nominantu saraksts: 

Balets

Baleta iestudējums vai notikums:

  • Balets "Ņižinskis" (Latvijas Nacionālā opera un balets)
  • Balets "Serenāde. Carmina Burana" (Latvijas Nacionālā opera un balets)
  • Balets "Vilinošās tāles" (Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skola)

Baletdejotāja:

  • Baiba Kokina, Lauma Berga ("Lauskas")
  • Alise Prudāne-Spridzāne ( "Ņižinskis", "Serenāde. Carmina Burana")
  • Ieva Rācene  ("Aust", "Divi metri")
  • Sabīne Strokša ( "Apburtā princese", "Drakula")

Baletdejotājs:

  • Eidens Viljams Konefrijs ("Ņižinskis")
  • Germans Ševčenko ("Elle", "Ņižinskis")
  • Viktors Seiko ("Apburtā princese", "Drakula")

Laikmetīgā deja

Laikmetīgās dejas iestudējums:

  • Izrāde "Attālums starp mums" (Ģertrūdes ielas teātris)
  • Laikmetīgais mūzikls "Balss no beletāžas" (biedrība "LAUKKU")                  
  • Dejas filma "Brālis" (Anša Rūtentāla kustību teātris)
  • Kustību izrāde "Ļoti labas minūtes" (Dailes teātris)
  • Laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance "Tornado" (biedrība "PARTY")

Laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s:

  • Vilnis Bīriņš, Ramona Galkina ("Brālis")
  • Agnese Bordjukova, Agate Bankava, Inta Balode ("Balss no beletāžas")
  • Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš ("Ļoti labas minūtes")
  • Jana Jacuka ("Attālums starp mums")
  • Valērijs Oļehno, Olga Žitluhina ("Tornado")

Laikmetīgās dejas dejotāja/-s:

  • Vilnis Bīriņš ("Brālis")
  • Agnese Bordjukova ("Mans līgums ar krēslu", "Es eju ārā dārzā", "Balss no beletāžas")
  • Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš ("Ļoti labas minūtes")
  • Jana Jacuka, Marģers Vanags ("Attālums starp mums")
  • Aigars Larionovs ("Pretpoli", "Pakāpiens. Trešais stāvs", "Izbalansēt")

Skatuviskā tautas deja

Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums:

  • Folkbaleta izrāde "Cik Saules mūsos" (deju ansamblis "Daiļrade", SIA "Forte Production")
  • Deju uzvedums "Trejdeviņas spēles" (tautas deju ansamblis "Teiksma", grupa "BT 1 Music")
  • Deju izrāde "Vilkaču mantiniece" (tautas deju ansamblis "Līgo" un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo", biedrība "I DID IT")

Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/-s:

  • Jānis Ērglis ("Trejdeviņas spēles")
  • Liene Grava, Reinis Rešetins ("Cik Saules mūsos")
  • Jānis Purviņš ("Vilkaču mantiniece")

Mūsdienu dejas

Mūsdienu deju iestudējums vai notikums:

  • Breika un laikmetīgās dejas izrāde "Mēs" (Tukuma profesionālās ievirzes deju skola "Demo")
  • Hiphopa dejas izrāde "Punkts" (producentes Maija Tjurjapina, Aleta Pēce, Sofija Gedzeņuka)
  • Dejas izrāde "Veries" (Līgas Libertes dejas teātris)
  • Muzikāli dramatiska kustību komēdija "Zeķu opera" (dejotāju apvienība "KARMA dancers")

Jaunie dejas mākslinieki

  • Emīlija Berga (solo izrāde "es vairs neesmu tas, kas biju, bet vēl neesmu tas, kas būšu")
  • Sofija Beļkina (lomas izrādēs "Ņižinskis", "Balsis klusumā")
  • Ilona Bogdanova, Sandra Kauranena (horeogrāfija deju uzvedumā "Zied ābelei balti’ ziedi’")
  • Vladimirs Goršantovs (izrāde "Mans skābais krējums")
  • Emma Lagūna (lomas izrādēs "Gulbju ezers", "Apburtā princese", "Serenāde")
  • Oskars Moore (solo izrāde "Konkrētība")
  • Gundega Rēdere (solo izrāde "Viens")
  • Kompānija "Sixth" (izrāde "Glitch", horeogrāfi Ramona Levane, Marģers Vanags)
  • Reinis Dāgs Zvirgzdiņš (hiphopa kultūras popularizēšana, pasākuma "Wonder through movement" ieviešana Latvijā)

Ieguldījums dejas mākslā

  • Edīte Ābeltiņa – par mūsdienu deju aktivizēšanu pēc pandēmijas izaicinājumiem, realizējot koncertus "At-griešanās", "KasTE" un vairākkārt pārcelto mūsdienu deju oriģināluzvedumu "Gaujas mistērijas"
  • Maruta Alpa – par ilggadēju latviešu skatuviskās dejas attīstības veicināšanu un Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšanu, XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku trīs tautas deju programmu sagatavošanu
  • Gunta Bāliņa, Regīna Kaupuža – par grāmatām "Irēnas Strodes zelta kods" un "Klasiskā deja" (izdevējs Latvijas Baleta un Dejas ģilde)
  • Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skola un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola – par dokumentālo īsfilmu programmu "Baleta zvaigznājs"
  • Biedrības "Horeogrāfu asociācija", "Latvijas Dejas informācijas centrs", "Tuvumi" – par projektu "Latvijas laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs"
  • Ruslans Ļevčenko – par neatlaidīgu hiphopa dejas kultūras attīstības veicināšanu, vadot lekcijas bērniem un jauniešiem un organizējot Latvijā lielākos hiphopa deju pasākumus "Ghetto Dance Battle 2022" starptautiskā līmenī

Uzdrīkstēšanās dejas mākslā

  • Koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan" (producents Edžus Arums)
  • Ilgtermiņa laikmetīgās dejas apmaiņas programma "Horos" (biedrība "Tuvumi")
  • Multimediāla dejas izrāde "Latvju zīmēs rotāties" (Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība "Vektors")

Jauniešu žūrijas balva

  • Laikmetīgs mūzikls "Balss no beletāžas" (biedrība "LAUKKU")
  • Vizuālā teātra izrāde "Es eju ārā dārzā" (teātra trupa "Kvadrifons")
  • Laikmetīgās dejas izrāde "Glitch" (kompānija "Sixth")
  • Multimediāla dejas izrāde "Latvju zīmēs rotāties" (Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība "Vektors")
  • Laikmetīgās dejas izrāde "Mans skābais krējums" (Latvijas Kultūras akadēmija)
  • Kustību izrāde "ParaDizzy" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
  • Dejas izrāde "PusAudzis" (Valmieras Vasaras Teātra festivāls)  

Mūžs dejas mākslā 

Par mūžu, kas veltīts profesionālajai dejai, daudzinās divas mākslinieces – horeogrāfi, deju kolektīvu vadītāju, Deju svētku virsvadītāju, Valkas (1994–2017) un Valmieras (1967–1993) novadu ilggadēju virsvadītāju Ievu Adāviču un baletdejotāju Rīgas baletā (1955–1975), pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1960–2010) Valēriju Kutenu. 

Skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne ir pārliecināta, ka vairums viņas kolēģu piekritīs, ka Ieva Adāviča šo apbalvojumu ir absolūti pelnījusi: "Ja paskatāmies nominantu sarakstā, tur ir trīs viņas audzēkņi: Jānis Ērglis – bez Ievas Jānis nebūt tas Jānis, kas viņš ir tagad, jo Ieva viņu izaudzināja; Dagmāra Bārbale ar "Latvju zīmēs rotāties" – viņa, manuprāt, pa priekšu sāka dejot un pēc tam zem klavierēm staigāt, viņa visu laiku bija mēģinājumos, jo mamma ilgus gadus bija koncertmeistare Ievai Adāvičai; Reinis Rešetins. Tas jau vien ir rādītājs. Otrs rādītājs – mēs bieži vien redzam to, kas ir tuvāk priekšā, un tā ir Rīga. Bet Rīga kož tajā ābolā, ko ir iesējuši un izaudzējuši mūsu perifērijas [deju kolektīvu] vadītāji. Es nezinu, vai kaut kur perifērijā uz kolektīviem ir konkurss. Rīgā tāds ir. Man bija viens vadītājs, kuru palūdza uz lauku kolektīvu aiziet bišķi pamācīt. Viņš man teica: "Ilze, es brīnos, ka tik grūti ir iemācīt polku." Rīgā tas nav jādara, Rīgā atnāk jau gatavi dejotāji [..]. Bet laukos – dejotājs pabeidz 12. klasi, atnāk uz Rīgu un [laukos palikušajiem] atkal viss jāsāk no jauna."

Žūrijas priekšsēdētāja, mūsdienu deju eksperte Liene Bēniņa uzsver, ka Valērijas Kutenas ieguldījums ir nenovērtējams, viņa ir cilvēks ar lielo burtu un mūža balva ir vienkārši "paldies" pedagoģei par to, ko viņa ir devusi. 

Meistarīgu horeogrāfu darbi un spoži baletdejotāji

Vaicāta, vai baletā pēdējo divu gadu ciklā parādījušies kādi virzieni, tendences, baleta eksperte Agnese Andersone atteic, ka jaunākais Dejas balvas cikls kvalitātes ziņā ir pārāks par iepriekšējo, kuru, iespējams, iztraucēja pandēmijas laiks. "Šobrīd, skatoties uz baleta nominācijām, man liekas, ka nākotnē mēs varētu cerēt ieraudzīt vēl kādu ļoti spēcīgu horeogrāfu darbus. Man liekas, ka tas ir solis uz priekšu, kas līdz šim nebija baletā – ka mēs izvēlamies izcilos horeogrāfus un piedāvājam mūsu skatītājiem," viņa spriež. 

Andersones novērojumam pievienojas laikmetīgās dejas eksperte Agate Bankava: "Baletā droši vien tas nozīmīgākais ir, ka nāk iekšā pasaulē zināmi horeogrāfi un līdz ar to baleta trupai ir izaicinājums parādīt savu varēšanu. Tas arī diezgan veiksmīgi izdodas." Viņa turpina:

"Man personīgi liekas, ka baletam šobrīd varbūt vajadzētu meklēt savu kodolu. Ir diezgan daudz laikmetīgo baletu un mazliet klasikas. Gribētos redzēt stingrāku nostāju, kas viņi gribētu būt nākotnē.

Es domāju, ka tas viss vēl ir priekšā un ar laiku būs arī Latvijas horeogrāfi, kas veidos baletus un, iespējams, arī viņu baletus iestudēs ārzemēs."

Latvijas Nacionālā baleta sniegums nupat izskanējušajā divgadē pamatīgi aizrāvis Dejas balvas žūrijas priekšsēdētāju, mūsdienu deju eksperti Lieni Bēniņu – viņa iespējusi redzēt arī to, kas nebija izvirzīts. "Par Latvijas Nacionālo operu un baletu varēt teikt tā – manuprāt, viņi vēl ir sava visaugstākā punkta priekšā. Runājot par vīziju, es domāju, ka viņi to tūlīt atradīs. Viņi mainās, it kā iziet no klasiskā baleta, bet parāda, ka tas ir vēl spēcīgāks. Arī darbi, šoreiz es vairāk par "Ņižinski" runāju – tas bija darbs, no kura es braucu mājās un izslēdzu radio, man vajadzēja domāt [..]," pauž Bēniņa. "Mēs skatāmies, un mēs domājam, un tas mums raisa kaut kādas emocijas. Tas ir arī žūrijas tiešais darbs – sajust, satvert horeogrāfa domu, dejotāja izpildījumu, manieri, un šajā gadījumā ārkārtīgi spēcīgu kustības valodu."

Par baletmākslinieku nominēšanu Agnese Andersone piebilst:

"Ja šobrīd mēs skatāmies uz dejotājiem, viņi ir ļoti dažādi, bet visi ir izcili, un tu nevari viņus neatzīmēt."

Laikmetīgajā dejā vēlēšanās būt redzamiem un lieliem

"Laikmetīgās dejas piedāvājums ir bagātīgs, tas ir daudz lielāks nekā citos dejas žanros. Lai arī piedāvājums ir liels, žūrijas viedoklis par labākajām izrādēm tāpat ir daudzmaz vienāds, nav tā, ka mēs dikti strīdētos. Tāpēc es teiktu, ka tie labākie darbi ir šeit," iesāk baleta eksperte Agnese Andersone. 

Raksturojot šo divgadi, laikmetīgās dejas eksperte Agate Bankava norāda: "Var redzēt, ka ir ienācis jaunais Kultūras akadēmijas beidzēju kurss, tas ir papildinājis laikmetīgās dejas lauku. 

Izrādēs, varētu teikt, ir mēģinājumi iet uz lieliem vērieniem un mērogiem – vai nu tas ir cilvēku skaita ziņā, vai izvēlētās tēmas ziņā, vai izvēlētās norises vietas ziņā. 

Tāda vēlēšanās būt redzamiem un lieliem."

Uzlūkojot kategorijas "Laikmetīgās dejas iestudējums" un "Laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s", ātri vien top skaidrs, ka tas ir gandrīz viens un tas pats, proti, izcelts ir arī nominēto iestudējumu veidotāju – horeogrāfu – darbs (līdzīga aina tostarp skatuviskās tautas dejas sadaļā), sakritību atzīmē Andersone. Viņa piebilst: "Spēcīgas izrādes rada spēcīgi horeogrāfi."

Uzvedums vai tomēr skatuviskās tautas dejas koncerts?  

"Ja paskatāmies trīs nominētos uzvedumus, tie katrs ir pilnīgi citā žanrā. Tos vispār salīdzināt nevar," vērtē skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne. "Ja "Trejdeviņas spēles" ir perfekts, etnogrāfiski pareizs un uz etnogrāfiskiem materiāliem būvēts [uzvedums], tad "Cik Saules mūsos" ir... tur pat nevar pateikt – it kā tautas elementi parādās, bet ir ļoti daudz gan klasiskās, gan mūsdienu dejas elementu. Savukārt "Vilkaču mantiniece" ir dramaturģisks darbs, kas ielikts kustībās. Tas atkal prasa savu specifiku, jo, ja tev ir jāparāda sižets, tad bieži vien ir jāņem pat pantomīma, teātra elementi, etīdes. Tas šo žanru pataisa atkal pavisam savādāku." 

Mažāne, sevi pieskaitīdama pie vecākās paaudzes cilvēkiem, pauž, ka viņai dažu brīdi jau sāk sāpēt ļoti lielā citādu elementu ienākšana skatuviskajā tautas dejā. "Man liekas, ka mēs nupat bišķi, bišķi pazaudējam pašu svarīgāko, un tas saucas latviešu tautas deja," viņa dalās domās.

Skatuviskās tautas dejas eksperte piekrīt apgalvojumam, ka šajā kategorijā vajadzētu stingrāk pieturēties pie kanoniem, un tostarp apsver, ka mazliet neskaidra palikusi robeža starp to, kas ir koncerts un uzvedums.

Viņa paskaidro: "Mēs – parastie kolektīvi – parasti taisām koncertus. Vairāk vai mazāk mēs ieliekam sižetiņu pa vidu, pēdējā laikā ļoti izmantojam dažādus video materiālus, dažādus tekstus. Varbūt, ka es nepareizi domāju, bet, manuprāt, tas nav uzvedums. Tas ir koncerts ar kaut kādu nelielu caurviju darbību. Bet visos nominētajos darbos mēs redzam, ka tie ir uzvedumi. Ne tikai šie trīs, mums bija kādi 10, ieskaitot Skolēnu svētku abus lielos uzvedumus. Tie visi bija būvēti gandrīz pēc viena principa: deja, deja, deja, maziņa starpspēlīte un atkal deja; pie kam noiet lielāko daļu no skatuves. Visos trijos nominētajos  darbos skatuve visu laiku ir aizpildīta. Mēs taču izrādē neatstājam skatuvi tukšu. Es domāju, ka šajā lietām mums, kolektīvu vadītājiem, kas būvē šādus uzvedumus, ir, par ko padomāt."

Uzmundrinājums jaunajiem dejas māksliniekiem 

Baleta eksperte Agnese Andersone stāsta, ka arī viņa savulaik ir saņēmusi balvu par debiju ("Spēlmaņu naktī") un tas viņai bija ļoti nozīmīgi. Viņa turpina: "Man liekas, ka mums ir jādod motivācija jauniešiem, lai viņi saprot, ka mēs no viņiem gaidām, mēs ceram, mēs skatāmies uz viņu izaugsmi. Jo bieži vien [balvu] "Labākais dejotājs" mēs iegūstam, tikai krietnu laiku nodejojot. 

Tas ir būtiski – atzīmēt jaunos māksliniekus, motivēt viņus."

Dejas balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2023. gada 29. aprīlī jaunatklātajā Rīgas cirkā ar tiešraidi Latvijas Sabiedrisko mediju platformā LSM.lv. Bet no 1. aprīļa visi aicināti piedalīties "Dejas balvas 2021–2022" skatītāju balsojumā un izvēlēties divus skatītāju iemīļotākos darbus kategorijās "Dejas iestudējums" un "Dejas notikums".

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.

Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti