"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma – dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" – pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".
Autora ziņas
Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Rītdienas Saeimas vēlēšanu gaidās partiju kandidāti priekšvēlēšanu diskusijās daudz runājuši par naudu. Lielākoties – kā to tērēt, ne – kā pelnīt. Un daudz kritizējuši gan valsts dzīvošanu uz parāda, gan arī varas nespēju naudu izmantot lietderīgi. Bet kā kandidātiem pašiem veicas ar finansēm? Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālisti ir apkopojuši ziņas par visu 1829 deputāta amata kandidātu finanšu deklarācijām. No tām izriet, ka Saeimas deputāta amata kandidātiem ir lielas parādsaistības un daudz naudas zeķē.
Liels neizlēmušo skaits – tā varētu raksturot politisko partiju reitingus maijā, kurus pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS. No visiem 30% respondentu atbildēja, ka nezina, par ko balsot.
Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi jaunākās ziņas par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas saņēmuši poti pret Covid-19. Saskaņā ar šiem datiem Latvijā pret Covid-19 vakcinēti vien 54% senioru. Aktīvāk iedzīvotāji vakcinējas Vidzemē un Pierīgā.
Partiju reitingu galvgalī augustā lielu pārsteigumu nav, taču drūzmēšanās ap 5% barjeru šomēnes ir visai cieša, liecina SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja.
Pēc šīm vietvaru vēlēšanām daudzās pašvaldībās, visticamāk, mainīsies līdzšinējā ierastā politiskā prakse, jo Administratīvi teritoriālās reformas dēļ saruks politiskais nozīmīgums daudziem ilggadējiem novadu vadītājiem. Šīs vēlēšanas notika 40 pašvaldībās, bet kandidātu sarakstos atrodami vismaz 70 kandidāti, kas pie pašvaldību stūres bijuši vismaz divus termiņus un vairāk, turklāt no tiem 56 ir patlaban vēl amatā esoši mēri. Kuri ir ilggadējie pašvaldību vadītāji Latvijā?
Pašvaldību vēlēšanās savus pārstāvjus ievēlēja sešu pilsētu un 34 novadu iedzīvotāji. Pašvaldībās kopumā startēja 318 kandidātu saraksti, un uz kādu no domnieka vietām visā Latvijā pretendēja 5448 cilvēki. Konkurence novados ir ļoti atšķirīga – ir vietvaras, kur uz vienu deputāta vietu pretendē trīs kandidāti, bet ir arī tādas, kur viena deputāta vieta jāizcīna starp 13 konkurentiem.
Pašvaldību vēlēšanu intrigas šoreiz ir teju visās vietvarās – kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi novadu un pilsētu domes tiek vēlētas jaunajās pašvaldību teritorijās. Tās nav mainījušās tikai atsevišķām pašvaldībām, līdz ar to intriga saglabājas, kas tad turpmāk apvienoto novadu teritorijās būs pie teikšanas.
Jaunākie partiju reitingi par aprīli rāda, ka aug Nacionālās apvienības popularitāte, kurai uz papēžiem min Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī “Jaunā Vienotība”. Partija “KPV LV” pašlaik nav populārāko partiju skaitā, liecina iedzīvotāju aptaujas. Toties labus rezultātus turpina rādīt ārpus parlamenta esošā partija "Progresīvie".
Pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) lēmuma atsaukt Baltkrievijai pasaules čempionāta līdzrīkotāju tiesības jau risinās sarunas par turnīra noorganizēšanas kārtību, Latvijas Radio pirmdien pastāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. Viņš prognozēja, ka nedēļas līdz 10 dienu laikā kļūs zināms, vai iepriekš Minskā paredzētās spēles notiks Rīgā.
Pēc Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saslimšanas ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 tiks pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un arī valdības pārstāvji. Par to preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Lūkošanās debesīs un plūšana pret straumi. Četrās paaudzēs šie vārdi raksturo Cālīšu dzimtu. 2019. gada rudenī, pētot Jura Cālīša dzimtu, Latvijas Televīzija mēģināja iezīmēt gan viņa paša, gan citu tuvāko dumpinieciskumu.
Mūziķis Kārlis Būmeisters šajā gada nogalē radījis 6 jaunas dziesmas, kas kļuvušas par vadmotīvu LTV dokumentālo raidījumu ciklam “Dzimtaskoks”. Katra skaņdarba pamatā ir kādas dzimtas stāsts. Tās likteņa pavērsieni arī veidojuši mūzikas noskaņu, arī dziesmu vārdu izvēle nav bijusi nejauša. Vairāku skaņdarbos izmantoto tekstu autoru dzīvesstāsts bijis pamatā raidījumiem. Savukārt atsevišķu skaņdarbu izpildīšanā piedalījušies arī dzimtu turpinātāji, piemēram, tēlnieka Kārļa Jansona mazdēls, tēlnieks Matiass Jansons un arī Andreja Upīša mazmazmazdēls, grupas “Triana Park” ģitārists Artūrs Strautiņš. Piedāvājam iespēju noskatīties un noklausīties visas Kārļa Būmestera radītās dziesmas.
Kā nepazaudēt sevi, redzot, ka vara tevi no kultūras vēstures cenšas izdzēst? Trīs mākslas zinātnieki vērtē tēlnieku Jansonu dzimtas un īpaši Kārļa Jansona lomu Latvijas tēlniecībā. Jansonu dzimtā ar tēlniecību nodarbojas jau trīs paaudzēs. Kārļa Jansona veidotos pieminekļus okupācijas vara pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas atzina par kaitnieciskiem un lika tos demontēt. Savukārt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viens no dzimtas turpinātāju pienākumiem bija šos simbolus atkal sliet atpakaļ.
“Es vienkārši pasaku, ka es esmu mākslinieks, nospļaujos uz sērkociņu kārbiņas, uzlieku otrādāk un pasaku – saulriets! Vai tad nav? Ir!” Tēlnieks Matiass Jansons vārdus netaupa un tiešuma nevairās. Arī brīdī, kad jāatbild uz raidījuma “Dzimtaskoks” veidotāju jautājumu par mākslinieku lomu, vietu un nozīmi mūsdienās. Viņaprāt, mākslinieka identitāte 21. gadsimtā ir devalvējusies, pat devalvēta. Iemesls – laikmets, kurā panākumu gūšanai nav nepieciešams ne garš darba, meklējumu un kļūdīšanās ceļš, ne arī zināšanu bāze.
Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes dzimtas koks joprojām ir dzīvs. Tā zari sazarojuši gana plaši, bet dzimtas piemiņu mūsdienās uztur dzejnieku mazdēls un mazmeita, kā arī mazmazmeita. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Dzimtaskoks” rakstniece un diplomāte Anna Žīgure stāsta par dzimtas likteni, par vērtībām, kas padomju okupācijas laikā ļāva dzimtai nepazaudēt savas saknes. Un skaidro, kāpēc joprojām dzimtas turpinātāji uzskata par savu pienākumu atgādināt par Virzu un Stērsti, par viņu lomu un vietu Latvijas literatūras vēsturē.
Vai pēc piecdesmit pilnīga aizlieguma gadiem iespējams atgūt vārdu un vietu Latvijas literatūras vērtību sarakstā? Dzejnieka Edvarta Virzas dzimtas turpinātāji pārliecināti, ka ne. Gandrīz trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Virzas vārds joprojām raisa pretrunīgas diskusijas – vieni viņu dēvē par Ulmaņa “galma dzejnieku”, otri – par latviskā koda nostiprinātāju literatūrā ar poēmu “Straumēni”.
Aptuveni 100 kilometru uz ziemeļrietumiem no Permas pilsētas Krievijā, līdzās Kučino ciemam atrodas ēku komplekss, kas padomju laikos bija zināms ar nosaukumu “VS-389/36” jeb “Perma-36”. Tā ir bijusī stingrā režīma kolonija, kurā ievietoja Padomju Savienībā notiesātos “dzimtenes nodevējus”. Arī latviešus. Tur šobrīd ir pretrunīgi vērtēts muzejs.
Latvijas vēsture atklājas arī caur vēsturisko personību un viņu dzimtas locekļu dzīvēm, domām un darbiem. Būmeisteru dzimta ir viena no sešām, ar kurām iepazīstināsim novembrī un decembrī dokumentālajā ciklā "Dzimtaskoks".
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Rīgā un pašvaldībās, kuras statistiķi pieskaita Pierīgas reģionam*. Šī iedzīvotāju skaita attiecība atspoguļojas ar vēža saslimstības un mirstības rādītājos. Absolūtos skaitļos rēķinot, puse no pirmreizējiem vēža pacientiem dzīvo Rīgā un Pierīgā (2017. gadā 50,52%). Un arī puse vēža dēļ mirušo 2017. gadā bija no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām (50,16%).
Vidzeme ir Latvijas mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada sākumā tajā dzīvoja 191 794 iedzīvotāji. Zemais iedzīvotāju skaits gan nenozīmē, ka Vidzemē attiecīgi arī saslimstība ar vēzi šajā reģionā ir zemāka. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotājiem Vidzemē ir trešā augstākā valstī. Turklāt atsevišķi šī statistikā reģiona novadi, piemēram, Strenču un Mazsalacas, ir ar visaugstākajiem saslimstības rādītājiem Latvijā.
Latvijas otrais mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā vēža statistiskā izceļas pozitīvi. Zemgalē ir zemākā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā. Turklāt, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati, šajā reģionā ir arī zemākie mirstības rādītāji.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latgale ir trešais lielākais reģions Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, priekšā gan ar pamatīgu atrāvienu ir Rīga un Pierīga. 2017. gada sākumā Latgalē dzīvoja 270 211 cilvēki, no tiem nepilns tūkstotis togad dzīvību zaudēja – vēža dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, Latgale ir ļaundabīgu audzēju mirstības rādītāju augšgalā, rēķinot mirušo skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Vēža saslimstības un mirstības kartē iespējams uzzināt datus par katru no 119 Latvijas pilsētās un novadiem. Dati pieejami par 2017. gadu, līdz ar to tie nesniedz priekšstatu par saslimstības un mirstības rādītājiem attiecīgajā novadā vai pilsētā ilgākā laika periodā.
Vidēji četri cilvēki katru dienu Kurzemē pirmoreiz saskaras ar diagnozi – vēzis, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Lai arī šis rādītājs nav augstākais valstī, jo, piemēram, Rīgā katru dienu vidēji 10 cilvēki uzzina, ka priekšā cīņa ar ļaundabīgu audzēju, Kurzemes reģions ir ar visaugstāko onkoloģisko saslimšanu gadījumu īpatsvaru uz 100 000 iedzīvotājiem.
Ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšana notiktu aprīļa vidū, tad no partijām, kuras iesniegušas sarakstus vēlēšanām, vispopulārākā būtu "Saskaņa". Par to liecina Latvijas Televīzijas pasūtījumā veiktais SKDS pētījums, kura laikā šomēnes aptaujāti aptuveni 1000 cilvēku visā Latvijā.
Nespēja vienoties par jauno valdību likusi ķerties pie mehānisma, kas Latvijā nav darbināts vairāk nekā desmit gadus. Nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu, kas nozīmē – valsts nefinansēs nekādas jaunas iniciatīvas un dzīvos tā, kā to paredz aizejošā gada budžets. Lai izvairītos no situācijas, ka janvārī daļai strādājošo, piemēram, samazinātos alga, jaunie deputāti šonedēļ steidza grozīt likumu, kas tomēr ļaus budžetu tērēt nedaudz brīvāk. Taču šis pagaidu risinājums, lai arī nepieciešams, var atspēlēties, jo nākamajai valdībai, visticamāk, gaidāmi smagi budžeta lēmumi, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu 3. novembrī, parlamenta sastāvs līdzinātos ievēlētajai 13.Saeimai. Šādu ainu atklāj partiju reitingi, ko laikā no 13. līdz 23.oktobrim veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma.
Augustā populārāko partiju topā 3.vietu saglabā partija “KPV LV”, savukārt lielāko kāpumu piedzīvojusi partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, liecina jaunākais SKDS pētījums par partiju popularitāti, kas tapis pēc LTV pasūtījuma.
Šajos Dziesmu un deju svētkos reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits – kopskaitā 43 219 dalībnieku, kas pārstāv 1788 kolektīvus. Jaunākajam dalībniekam ir tikai 3 gadiņi, vecākajam – 91.
Jaunākais SKDS pētījums par partiju popularitāti, kas tapis pēc LTV pasūtījuma, liecina, ka aizvien lielākais atbalstītāju loks ir partijai “Saskaņa”, lai gan maijā tā piedzīvojusi ievērojamu kritumu, sasniedzot zemāko rezultātu pēdējā gada laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
