Šoreiz vēlēšanās vairs nekandidē tādi novadu politikas “ilgdzīvotāji” kā Ērgļu novada priekšsēdētājs Guntars Velcis, kurš Ērgļus pārvaldīja kopš 1997. gada. Vēlēšanās nekandidē arī ilggadējā Amatas novada priekšsēdētāja Elita Eglīte, sarakstos vairs nav arī Vijas Dzenes – ilggadējas Aknīstes novada priekšsēdētājas. Tāpat šajās vēlēšanās vairs nekandidē Naukšēnu novada priekšsēdētājs Jānis Zuments un Nīcas domes priekšsēdētājs Agris Petermanis, abi amatā pabija 20 gadus. Kopumā 15 no 119 patlaban vēl esošo pašvaldību vadītāji šajās vēlēšanās nekandidē.

Tomēr ir vairāki politiķi, kuri ilgajai pieredzei pašvaldības vadībā vēlas pievienot vēl vienu termiņu. 

Lielās pilsētas

Ventspilī saimniekojošais Aivars Lembergs, kurš ilgstoši no amata pienākumu pildīšanas bijis atstādināts, pie pilsētas stūres ir jau kopš padomju laikiem – 1988.gada. Intriģējoši ir tas, kā vēlēšanu rezultātus ietekmēs viņa atrašanās apcietinājumā? 

Tāpat arī vesela vēlētāju paaudze izaugsi, kamēr Jelgavu vada Andris Rāviņš – viņš amatā kopš 2001. gada. 

Jau trīs sasaukumus amatā arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, un šajās vēlēšanās konkurence Rēzeknē krietni sarukusi, tāpēc viņam tiek prognozēti vēl četri gadi mēra krēslā. 

Ilglaicīgo mēru sarakstā liekams arī Gatis Truksnis, Jūrmalas domes darbu viņš vada jau 11 gadus, bet vēl sešus gadus pirms tam viņš bija arī Jūrmalas izpilddirektors, tātad – jau 17 gadus domes vadībā. 

Tikmēr Liepājā – Uldis Sesks. Viņš Liepājas domi vadīja 21 gadu – no 1997. līdz 2018. gadam, kad sarunātajā rokādē amatu nodeva Jānim Vilnītim. Bet šajās vēlēšanās Sesks joprojām kandidē, taču kā trešais numurs sarakstā. 

Kurzemes novadi

Kurzemes vēlēšanu apgabalā bez Ventspils mēra vēl ir vismaz astoņu novadu priekšnieki, kas amatā pabijuši vismaz divus termiņus. 

Visilgāk amatā ir Ligita Gintere. Viņa Jaunpils pārvaldības vadībā ir jau kopš 1997. gada, kad tā vēl bija tikai pagasts. 

Jau četrus sasaukumus, kopš 2005. gada, amatā ir Grobiņas novada priekšsēdētājs Aivars Priedols. Grobiņa turpmāk būs Dienvidkurzemes novadā, kurā ietilps arī Priekules novads – tā vadībā ir Vija Jablonska – amatā jau trīs termiņus. 

Vienlaikus arī jāpiemin vēl trīs līdzšinējo novadu vadītāji, kuri amatā ir jau trīs sasaukumus – Kuldīgas novads un Inga Bērziņa, arī Rojas novada vadītāja Eva Kārkliņa. Tāpat arī Ventspils novada priekšsēdis Aivars Mucenieks, kurš amatā ir jau 12 gadus, turklāt šajā novadā iesniegti tikai trīs kandidātu saraksti, kas nozīmē – iespējas tikt pārvēlētām vēl uz kādu termiņu gana lielas.

Zemgales novadi 

Zemgales vēlēšanu apgabalā esošajos novados vairākiem ilggadējiem priekšsēdētājiem mēra krēslā varētu vairs neizdoties sēsties. Tas tāpēc, ka šajā apgabalā pēc reformas vairs būs tikai septiņas pašvaldības, bet kandidātu sarakstos ir 11 patlaban esošu šī vēlēšanu apgabala novadu vadītāju. 

Viens no tiem – Ziedonis Caune – Jelgavas novada priekšsēdis, kurš novada vadībā ir kopš 2009. gada, bet pirms tam bijis arī Jelgavas rajonā un strādājis Vircavas pagasta vadībā. Kopš 90. gadu sākuma strādājis tikai domnieka darbu. 

Salas novadā jau 20 gadus strādā Irēna Sproģe, novada domi vadīja pēdējos 16 gadus, četrus sasaukumus. Sala turpmāk būs Jēkabpils novadā, un tur kandidātu sarakstos vēl kāds ļoti pieredzējis mērs – Leonīds Salcevičs, savulaik pilsētas domi vadīja 20 gadus no vietas, tagad cer atkal tikt pie varas. 

Divu ilggadēju mēru cīņa gaidāma jaunajā Aizkraukles novadā. Tur kandidē gan Leons Līdums, pašreizējais Aizkraukles novada vadītājs, gan Guntis Libeks – patlaban Jaunjelgavas novada vadītājs. Abi novadus vada jau trīs sasaukumus. 

Savukārt jaunajā Dobeles novadā, iespējams, līdzīga intriga jau atrisināta, jo pašreizējais Dobeles vadītājs Andrejs Spridzāns, kas pie varas novadā ir jau trīs sasaukumus, kandidē vienā sarakstā ar Daci Reiniku – Tērvetes novada vadītāju jau kopš 2013. gada. Šeit iedzīvotāju “plusi” un svītrojumi spēlēs lielu lomu. 

Vismaz pagaidām jaunais Tukuma novads arī vēl atrodams pie Zemgales vēlēšanu apgabala, tāpēc jāpiemin arī Gundars Važa, kurš vada Engures novadu jau četrus termiņus.

Vidzemes vēlēšanu apgabals

No Vidzemes vēlēšanu apgabala pašvaldībām visilgāk amatā spējis noturēties Mārupes novada vadītājs Mārtiņš Bojārs. Viņš savu karjeru sāka vēl kā Mārupes pagasta priekšnieks un tā amatā kopš 1991. gada. 

Kopumā šajā vēlēšanu apgabalā ir 32 kandidāti, kas vismaz divus termiņus bijuši pašvaldību domes vadītāji, no tiem 23 joprojām ir amatā. 

Arī te gaidāms, ka vairāku sēdēšana mēra krēslā ar šīm vēlēšanām beigsies. 

Spraiga cīņa gaidāma starp diviem 20 gadus amatā pabijušajiem priekšsēžiem – Salacgrīvas Dagni Straubergu un Limbažu Didzi Zemmeru. Abas pašvaldības turpmāk veidos Limbažu novadu.

Arī jaunais Valmieras novads dažu “ilgdzīvotāju” būšanu mēra amatā pārtrauks. To patlaban vada Jānis Baiks, kurš vadošos domes amatos ir jau kopš 2000. gada. Un viņa vadītājā sarakstā vairāki ilggadēji domju priekšsēži – gan Rūjienas novada ilggadējais vadītājs Guntis Gladkins (amatā 20 gadus), gan arī Kocēnu priekšsēdis Jānis Olmanis, kurš domi vada 11 gadus. 

Jau divus termiņus Jānis Rozenbergs vada Cēsu novadu, bet faktiski vadības amatos šajā pašvaldībā ir jau kopš 2005. gada. Viņš noteikti arī cer uz vēl vismaz vienu termiņu mēra amatā, kas jaunajā Cēsu novadā arī veido zināmu intrigu, jo tajā ietilps pašvaldības, kuru grožus arī jau ilgstoši tur vieni un tie paši politiķi. Piemēram, Līgatnes mērs Ainārs Šteins, ar nelielu pārtraukumu novadu vada jau 16 gadus, tad vēl Hardijs Vents, kurš Pārgaujas novadu vada jau trīs sasaukumus. Savukārt Laimis Šāvējs Jaunpiebalgu vada jau 20 gadus. Šīs pašvaldības turpmāk vēl ar citām ietilps Cēsu novadā. 

No Vidzemes vēlēšanu apgabala pašvaldībām vēl izceļams jaunais Madonas novads. Tajā joprojām kandidē Andrejs Ceļapīters. Viņš amatu zaudēja pēc iepriekšējām vēlēšanām, bet pirms tam Madonā saimniekoja 20 gadus – no 1997. gada. Madonas novadā turpmāk ietilps arī Lubānas novads, kura vadībā patlaban ir Tālis Salenieks – amatā jau trīs sasaukumus. Tāpat arī Cesvaines novada domes vadītājs Vilnis Špats pašvaldību vadījis vairākus sasaukumus – 20 gadus. 

Latgales vēlēšanu apgabals

Arī Latgalē vairāki pašvaldību vadītāji ar ilgu darba stāžu. Bet dažiem pēc šīm vēlēšanām tas varētu pārtrūkt, jo šajās vēlēšanās kandidē 10 patlaban esošu pašvaldību vadītāji, bet šoreiz  Latgalē vakanti tikai astoņi mēru krēsli. 

Ar vislielāko pieredzi šajā pusē gan ir mērs pašvaldībai, kurā vēlēšanas nemaz nenotiek, – tas ir Rēzeknes novada vadītājs Monvīds Švarcs, kurš amatā jau 24 gadus. Teju 20 gadus pie varas arī Līvānu priekšsēdis Andris Vaivods. Kopš 2005. gada Krāslavas novada pašvaldību vada Gunārs Upenieks.

Četrus termiņus amatā arī Zilupes mērs Oļegs Agafonovs. Zilupe gan turpmāk ietilps Ludzas novadā. Tajā uz vietu pie domnieku galda cer arī ilggadējā Kārsavas novada vadītāja Ināra Silicka, kas novada domi vada jau 12 gadus. 

Trīs termiņus amatā pabijis arī pašreizējais Riebiņu novada vadītājs Pēteris Rožinskis un Viļakas novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs. Viņu vadītie novadi turpmāk ietilps attiecīgi Preiļu un Balvu novados.