Noskaidro saslimstību un mirstību ar vēzi savā novadā!

Vēža saslimstības un mirstības kartē iespējams uzzināt datus par katru no 119 Latvijas pilsētās un novadiem. Dati pieejami par 2017. gadu, līdz ar to tie nesniedz priekšstatu par saslimstības un mirstības rādītājiem attiecīgajā novadā vai pilsētā ilgākā laika periodā.
Made with Flourish

Kartē pieejami dati par pirmreizējiem saslimšanas ar vēzi diagnosticēšanas gadījumiem pēc pacienta dzīvesvietas absolūtos skaitļos. Proti, cik sievietēm un vīriešiem attiecīgajā pašvaldībā 2017. gadā diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. Taču šie dati neļauj secināt, vai saslimstība ar vēzi pašvaldībā ir augstāka vai zemāka nekā Latvijā vidēji.

Lai saslimstības rādītājus salīdzinātu, iesakām aplūkot kartes, kurās saslimušo skaits rēķināts uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šie saslimstības rādītāji pašvaldību griezumā pieejami sadalījumā gan pa dzimumiem, gan kopā. Piemēram, ja Latvijā vidēji saslimstība ar vēzi bija 609,6 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotājiem, tad kartē redzams, ka Nīcas, Strenču un Dundagas novados saslimstība ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju un ir augstākā Latvijā. Attiecīgi redzams arī, kuros novados saslimstība ir zemākā valstī – Alsungas, Jaunpiebalgas un Mārupes novados.

Līdzīgi kartē analizējami arī dati par mirstību ļaundabīgu audzēju dēļ. Pieejami absolūtie mirstības rādītāji, kā arī vēža dēļ mirušo skaits uz 100 000, kas ļauj mirstību salīdzināt pašvaldību starpā. Kartē arī pieejami dati par to, cik liels ir tieši ļaundabīgu audzēju dēļ izraisīto nāvju īpatsvars kopējos mirstības rādītājos attiecīgajā pilsētā vai novadā. Piemēram, Garkalnes novadā 37,93% nomirušo dzīvību zaudējuši tieši ļaundabīgu audzēju dēļ. Tikmēr Alsungas novadā 2017. gadā vēža dēļ dzīvību zaudējis viens cilvēks, attiecīgi arī vēža izraisīto nāvju īpatsvars kopējos novada mirstības rādītājos ir vien 4,35%.

Kartē pieejami dati arī par to, cik no onkoloģiskajiem pacientiem attiecīgajā pašvaldībā nodzīvojuši vismaz piecus gadus. Slimību profilakses un kontroles centra veikto aprēķinu pamatā ir dati par 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem. Piecu gadu izdzīvotība noteikta pēc tā, cik no šiem cilvēkiem bija dzīvi 2017. gada nogalē.

Salīdzini! Kādi ir vēža saslimstības un mirstības rādītāji pret iedzīvotāju skaitu, vidējo iedzīvotāju vecumu un vidējiem ienākumiem tavā pašvaldībā?

Made with Flourish

Kopējos vēža saslimstības un mirstības skaitļus iespējams salīdzināt ar tādiem iedzīvotājus raksturojošiem rādītājiem Latvijas pilsētās un novados kā vidējais vecums un vidējie ienākumi.

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa vēža pacientu ar slimību saskaras mūža otrajā pusē. Tāpēc vidējais vecums pašvaldībā ir viens no indikatoriem, kas var sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc šajā novadā vai pilsētā ar vēzi slimo vairāk. Dati liecina par zināmu likumsakarību – jo augstāks vidējais vecums pašvaldībā, jo augstāki saslimstības rādītāji. Piemēram, Strenču, Krāslavas un Daugavpils novados vidējais iedzīvotāju vecums ir augstākais valstī, attiecīgi arī augstāki saslimstības un mirstības rādītāji un zemāki izdzīvotības rādītāji.

Taču pastāv arī izņēmumi, piemēram, Baltinavas novads ir viens no vecākajiem valstī (iedzīvotāju vidējais vecums – 44,8 gadi), savukārt saslimstība ar vēzi šajā novadā 2017. gadā bija zemāka nekā valstī vidēji un piecu gadu izdzīvotības rādītājs viens no augstākajiem Latvijā.

Līdzīgi aplūkojami saslimstības un mirstības rādītāji saistība ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem.

Šī salīdzinājuma pamatā ir secinājums, ka rocība nosaka to, cik aktīvi vai tieši pretēji – neaktīvi - iedzīvotāji izmanto veselības aprūpes pakalpojumus, proti, vai var atļauties, piemēram, ceļa izdevumus uz ārstniecības iestādi un no tās, samaksāt pacienta līdzmaksājumu, veikt papildu maksas izmeklējumus un tamlīdzīgi.

Pētījumos secināts, ka iedzīvotāju ienākumi ietekmē to, cik ātri iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Novērots, ka zemus ienākumus saņemošie ārstēšanu uzsāk, nereti arī saņem novēloti.

Šo likumsakarību lielā mērā apliecina arī kartē apkopotie dati. Piemēram, Dundagas novadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā bija zemākie iedzīvotāju ienākumi Latvijā, bet vēža saslimstības un mirstības rādītāji – vieni no augstākajiem valstī. Savukārt Stopiņu novadā bija valstī augstākie vidējie iedzīvotāju ienākumi, bet vēža saslimstības un mirstības rādītāji – krietni zemāki nekā Latvijā vidēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti