ĪSUMĀ:

• Jūrmalā konkurence par tikšanu domē augusi, bet Rēzeknē – iesniegts uz pusi mazāk sarakstu.
• Kurzemē sīvākā cīņa būs Saldus novadā.
• Zemgalē teju visos novados liela konkurence.
• Ropažu novads: lielākais kandidātu skaits uz vienu amata vietu valstī – 14.
• Valkas un Ventspils novadā konkurence uz vienu krēslu vismazākā – 3.
• Latgalē lielākā konkurence – Preiļu un Balvu novadā.

Pilsētu konkurence

Sešu pilsētu – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Ventspils –  domēs turpmāk strādās 15 deputāti. Jau tradicionāli liela konkurence ir Jūrmalas pilsētā – tur ir viens no augstākajiem kandidātu sarakstu skaitiem valstī – 13. Līdz ar to konkurence uz vienu deputāta vietu ir valstī lielākā – 13 uz vienu.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Jūrmalā konkurence ir augusi.

Gana spraiga cīņa par varu gaidāma arī Jelgavā un Daugavpilī – katrā pa 10 kandidātu sarakstiem. Arī konkurence par vienu deputātu vietu līdzīga – 10 kandidātu uz vienu domnieka krēslu. Daugavpilī par vietu domē šajās vēlēšanās cīnās mazāks kandidātu skaits, taču, Jelgavā konkurence uz vietu domē būtiski pieaugusi. Liepājā – septiņi kandidātu saraksti.

Bet daudz mazāka vēlēšanu cīņa un līdz ar to arī mazāka rezultātu intriga gaidāma Rēzeknē. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes pilsētā bija iesniegti 11 kandidātu saraksti, šajās – tikai pieci.

Arī Ventspilī ir salīdzinoši zema konkurence uz vienu deputāta vietu – lai gan iesniegti septiņi saraksti, tajos atrodamo kandidātu skaits ir neliels. Attiecīgi nepilni seši kandidāti uz vienu vietu konkurē par iespēju strādāt Ventspils pilsētas domē. 

Konkurence Kurzemē

Bez divām pilsētām Kurzemē vietvaras pārstāvjus izvēlas vēl piecos novados.

Lielākā cīņa būs Saldus novadā – astoņi kandidātu saraksti un deviņi kandidāti uz vienu vietu.

Saldus novada vadību šajās vēlēšanās izvēlas arī Brocēnu iedzīvotāji, jo turpmāk abas pašvaldības saimniekos apvienoti.

Interesanta cīņa par varu būs Talsu novadā, kurā turpmāk apvienoti arī gana dumpīgie Dundagas, Mērsraga un Rojas novadi. Šeit arī astoņi kandidātu saraksti un vairāk nekā astoņi  kandidāti uz vienu domnieka vietu.

Pēc reformas Kuldīga tikusi pie suitu Alsungas un arī Skrundas novada, bet tas cīņu par varu novadā nav būtiski audzējis – seši kandidātu saraksti un teju septiņi kandidāti šajā novadā sacenšas par vienu deputāta vietu.

Gana daudz sarakstu būs jaunajā Dienvidkurzemes novadā, kas turpmāk apvienos astoņus  līdzšinējos novadus, sākot no Aizputes līdz pat Nīcai un Rucavai. Un šeit vēlēšanu rezultātu intriga ir liela – astoņi kandidātu saraksti, bet, tā kā domē turpmāk strādās 19 deputāti, tad konkurence uz vienu krēslu salīdzinoši gan zema – seši.

Novads, kurš izceļas visā Latvijā – Ventspils novads, kuru reforma neskāra. Šeit tikai trīs saraksti – un kopā ar Valku tā ir zemākā konkurence Latvijā.

Konkurence Zemgalē

Zemgalē viena no šīs nakts lielajām vēlēšanu intrigām ir Jēkabpils novads, kurā turpmāk kopā apvienoti Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadi, kā arī Jēkabpils pilsēta. Konkurence uz vienu deputāta vietu ir trešā lielākā Latvijā – 12 saraksti, vairāk nekā 220 kandidātu. Līdz ar to cīņa par vienu no 19 domnieka krēsliem augsta.

Teju visos Zemgales vēlēšanu apgabala novados konkurence ir gaidāma liela. 

Arī Bauskas novadā klāt nākuši Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadi. Novadā ir deviņi  kandidātu saraksti, bet tajos kopā kandidātu skaits ir liels. Attiecīgi – 10 pretendenti uz vienu vietu jaunā novada domē.

Engure, Jaunpils un Kandava turpmāk vismaz administratīvi dzīvos zem Tukuma karoga. To var redzēt arī pēc kandidātu sarakstu skaita. Arī Tukumā konkurence ir augusi – deviņi saraksti un vairāk nekā deviņi kandidāti uz vienu no 19 domnieka vietām.

Zemgales vēlēšanu apgabala pašvaldības ir gana lielas pēc iedzīvotāju skaita, tāpēc visās, izņemot Jelgavu, turpmāk domēs strādās 19 deputāti.

Nemierīgāks vakars un šī nakts varētu būt arī Jelgavas novadā, jo pēc apvienošanas ar Ozolniekiem konkurence arī augusi – novadā deviņi kandidātu saraksti.

Tikai tad seko teritorijas ziņā gana liels, bet no konkurences uz vienu deputāta vietu – ne tik ļoti, – Aizkraukles novads, kurā turpmāk arī Jaunjelgava, Koknese, Nereta, Pļaviņas un Skrīveri. Kandidātu saraksti daudz – 10, bet, tā kā vairāki ir nepilni, cīņa par vienu domnieka krēslu būs nedaudz mazāka nekā iepriekš nosauktajās pašvaldībās.

Dobeles novadā, šķiet, Auces, Tērvetes un Dobeles politiķi spējuši gana konsolidēties, un tur par vietu domē cīnās seši kandidātu saraksti. 

Konkurence Vidzemē

Vidzemē ir daudz pašvaldību. Turklāt tajā arī ietilpst turīgā un iedzīvotājiem bagātā Pierīga. Arī konkurence, protams, naudīgajās pašvaldībās, jo īpaši ap Rīgu, ir liela.

Ropažu novadā – uz vienu domnieka vietu lielākais kandidātu skaits valstī – 14.

Ogrē, kas iedzīvotāju skaita ziņā būs lielākais novads Latvijā – 12 saraksti. Turklāt tā būs vienīgā pašvaldība (Rīgu neskaitot), kurā turpmāk strādās 23 deputāti. Cīņa – gandrīz 11 uz vienu vietu.

Mārupe, Ķekava – arī daudz kandidātu sarakstu. Tas jau tradicionāli, un konkurence līdz ar to par iespēju tikt domē ir gana liela.

Interesanta šī nakts noteikti būs arī Cēsu novadā, jo tajā pie vēlēšanu urnām šodien devās arī Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novadu iedzīvotāji. Un to arī var redzēt konkurencē uz 19 domnieku vietām – 10 saraksti un 10 uz vienu vietu pašvaldība domē.

Pa deviņiem sarakstiem ir Siguldas un Valmieras novados.

Cīņā par to, kurš turpmāk būs pie varas Limbažu novadā, noteikti uz ietekmi cer arī Salacgrīva un Aloja. Līdz ar to ir aastoņi kandidātu saraksti, konkurence uz domnieka amatu – deviņi uz vienu vietu.

Pēc Satversmes tiesas lēmuma Skulti tomēr neiekļāva Saulkrastu novadā, kā bija paredzēts. Tagad pēc iedzīvotāju skaita Saulkrasti būs mazākais novads Latvijā. Bet tas nav mazinājis konkurenci – Saulkrastos ir astoņi kandidātu saraksti. Tikpat, cik, piemēram, Salaspilī.

Pa sešiem kandidātu sarakstiem ir Gulbenes, Smiltenes, Madonas un Alūksnes novadā.

Valkas novadā ir tikai trīs kandidātu saraksti. Tikpat arī cilvēku, kas pretendē uz vienu deputāta vietu. 

Konkurence Latgalē

Latgalē bez pilsētām ir vēl seši novadi, jo Rēzeknes novada iedzīvotājiem vēlēšanu prieks pagaidām izpaliek. Visās Latgales apgabala pašvaldībās domēs turpmāk strādās pa 15 deputātiem. Taču konkurence daudzās no tām ir salīdzinoši neliela –  Līvāniem, Ludzai, arī jaunajam Augšdaugavas novadam ir četri un pieci kandidātu saraksti. Līdz ar to cīņa tikt pie vietas domē katram kandidātam ir salīdzinoši maza, tikai jāpārspēj divi vai četri citi konkurenti.

Septiņi kandidātu saraksti būs Krāslavas novadā, kuram pievienota Dagda un vairāki līdzšinējā Aglonas novada pagasti.

Bet vēl divās pašvaldībās – Preiļu un Balvu novadā – konkurence krietni lielāka.

Preiļu novadā līdz ar Riebiņu un Vārkavas, kā arī vairāku Aglonas novada pagastu pievienošanu augusi arī vietējo politiķu savstarpējā cīņa – tur ir astoņi kandidātu saraksti un deviņi kandidāti uz vienu vietu.

Balvu novadā vienā pašvaldībā turpmāk būs arī Baltinava, Rugāji un Viļaka. Attiecīgi arī pie varas vēlas tikt gana daudz politisko spēku – deviņi kandidātu saraksti. Cīņa par vienu vietu pie domes sēžu galda – gandrīz 10 uz vienu vietu.

KONTEKSTS:

Vietvaru vēlēšanas sestdien notika 40 pašvaldībās. Vēlēšanas nenotika Rīgā – galvaspilsētas domi ievēlēja pērn, un tā strādās līdz nākamajām vēlēšanām 2025. gadā. Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11. septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.