Augstākā mirstība vēža dēļ Latvijā – Latgalē

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latgale ir trešais lielākais reģions Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, priekšā gan ar pamatīgu atrāvienu ir Rīga un Pierīga. 2017. gada sākumā Latgalē dzīvoja 270 211 cilvēki, no tiem nepilns tūkstotis togad dzīvību zaudēja – vēža dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, Latgale ir ļaundabīgu audzēju mirstības rādītāju augšgalā, rēķinot mirušo skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šo koeficientu nosaka, nomirušo skaitu rēķinot pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu attiecīgajā teritorijā vai vecuma grupā, tādējādi iegūstot rādītāju, kas ļauj savstarpēji salīdzināt pilsētas un novadus.

ĪSUMĀ:

  • Latgalē ir Latvijā augstākā mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ uz 100 000 iedzīvotājiem; otra augstākā saslimstība ar vēzi valstī.
  • 10 957 – tik 2017. gada nogalē uzskaitē bija vēža pacientu no Latgales.
  • Diagnoze – vēzis 2017. gadā pirmoreiz noteikta 1 747 cilvēkiem, ļaundabīga audzēja dēļ mira – 932 cilvēki.
  • Augstākā vēža saslimstība – Riebiņu novadā, zemākā – Baltinavā; augstākā mirstība – Riebiņu novadā, zemākā – Ciblas novadā.
  • Izplatītākie audzēji – prostatas, bronhu un plaušu, kā arī kolorektālās daļas.

Vidēji gadā 1759 cilvēki Latgalē no ārsta uzzina, ka kļuvuši par vēža pacientu. Saslimstības rādītāji Latgalē 2017. gadā bija otrie augstākie Latvijā, tūlīt aiz Kurzemes. Abi šie reģioni kopš 2014. gada ir līderpozīcijās pēc jaunatklāto vēža gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem. Absolūtos skaitļos ļaundabīgu audzēju pacientu vairāk gan ir reģionos, kuros ir lielāks iedzīvotāju skaits, attiecīgi – Rīgā un Pierīgā.

SPKC dati liecina, ka 2017. gadā valstī vidēji bija 605,6 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Latgalē – 653. Līdere ir Kurzeme, kurā saslimstības koeficients bija 682,9. Seko Vidzeme – 621,1, un Rīga – 613,3. Zemgalē un Pierīgā saslimstība ar vēzi ir krietni zemāka nekā valstī kopumā.

Made with Flourish

Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku (10 957) no Latgales 2017. gada nogalē bija vēža pacientu uzskaitē jeb katrs 24. Latgales iedzīvotājs slimoja ar ļaundabīgu audzēju. Biežākais audzējs Latvijā un arī Latgalē (neskaitot ļaundabīgus ādas audzējus) ir prostatas vēzis, otrs biežākais Latgalē - bronhu un plaušu audzējs, kam seko kolorektālās daļas vēzis. Krūts vēzis Latgalē ir ceturtais izplatītākais, un visu iepriekšminēto audzēju gadījumos saslimstība Latgalē ir augstāka nekā valstī vidēji.

Made with Flourish

Latgalē ir arī augsta kuņģa vēža izplatība, 21% no šī ļaundabīgā audzēja gadījumiem 2017. gadā diagnosticēti tieši pacientiem no Latgales.

Pētījuma veicējiem pieejami arī detalizētāki dati par ļaundabīgu audzēju saslimstības un mirstības rādītājiem visās 119 Latvijas pašvaldībās par 2017. gadu. Tas ļauj salīdzināt novadus savā starpā, taču būtiski – tā kā dati pieejami tikai par vienu gadu, nav iespējams secināt, vai vēža izplatība un mirstība no tā saglabājas nemainīga ilgākā laika periodā. Līdz ar to turpmāk analizētie rādītāji nesniedz priekšstatu par tendencēm ilgtermiņā.

Absolūtos skaitļos augstākā saslimstība ar vēzi no Latgales pašvaldībām ir abās republikas nozīmes pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Daugavpils un Rēzeknes novados. Tas ir likumsakarīgi, jo šajās pašvaldībās ir lielākais iedzīvotāju skaits Latgalē. Taču saslimstības rādītājs, ko rēķina attiecīgajā pašvaldībā uz 100 000 iedzīvotājiem, no Latgales pašvaldībām visaugstākais ir Riebiņu novadā. Vidēji Latvijā pirmreizēji reģistrētie ļaundabīgie audzēji uz 100 000 iedzīvotājiem ir 609,6, bet Riebiņos – 743. Otra augstākā saslimstība Latgalē 2017. gadā bija Ludzas novadā (731,5), seko Balvu novads (727,4).

Neviena no Latgales pašvaldībām nav to 10 Latvijas pilsētu un novadu skaitā, kuros saslimstība ar vēzi ir augstākā valstī, taču Riebiņu novads ir tuvu, jo 2017. gadā tajā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem bija 11. augstākā valstī. 

Zemākā vēža saslimstība šajā reģionā bija Baltinavas, Ciblas un Preiļu novados. Turklāt Baltinavas novadā bija 7. zemākais saslimstības rādītājs Latvijā.

Vairumā Latgales pašvaldību sieviešu saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir zemāka nekā Latvijā vidēji. Taču septiņos novados tā ir augstāka. Sieviešu saslimstības ziņā līderis Latgalē ir Riebiņu novads (657,6 sievietes uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā vidēji – 571,7), kam seko Daugavpils pilsētā (657,5) un Viļakas novads (645,2). Savukārt zemākā sieviešu saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem 2017. gadā bija Dagdas, Baltinavas un Rugāju novadā.

Augstākā vīriešu saslimstība ar vēzi Latgalē 2017. gadā bija Līvānu novadā (945,9 uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā – 654), Ludzas novadā (898,6) un Daugavpils novadā (891,6). Līvānu novadā 2017. gadā bija Latvijā 10. augstākais vīriešu saslimstības ar ļaundabīgiem audzējiem rādītājs. Tikai piecās no 21 Latgales pašvaldības vīriešu saslimstības rādītājs bija zemāks nekā Latvijā vidēji. Zemākā vīriešu saslimstība bija Baltinavas, Ciblas un Preiļu novadā.

Made with Flourish

Nozīmīgs rādītājs vēža ārstēšanā ir piecu gadu izdzīvotība, proti, cik no pacientiem pēc diagnozes uzstādīšanas nodzīvo vismaz piecus gadus. Šeit jāņem vērā, ka jaunākie dati pieejami par 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem, no kuriem Latvijā kopumā 2017. gada nogalē dzīvi bija mazāk kā puse (48%). Šajā rādītājā Latvijā labākie rezultāti ir Līgatnes novadā, kurā vismaz 5 gadus nodzīvoja 75% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem.

Šajā ziņā pozitīvi no Latgales pašvaldībām izceļas Baltinavas novads, kurā bija valstī 5. augstākais piecu gadu izdzīvotības rādītājs. 2017. gada nogalē Baltinavā dzīvi bija 66,7% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem. Augsti izdzīvotības rādītāji bija arī Viļānu, Aglonas un Preiļu novados – visos virs 50%.

Šajā statistikā nepatīkami izceļas Rugāju novads, kurā piecu gadu izdzīvotības rādītājs bija zemākais Latvijā. 2017. gada nogalē dzīvi bija tikai 14,3% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem.

Made with Flourish

Latgalē ir Latvijā augstākā mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ. Vidēji Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem 2017. gadā vēzis vainojams 308,3 cilvēku nāvē, bet Latgalē mirstības koeficients ir krietni augstāks – 348,4.

Augstākā mirstība Latgalē bija Riebiņu novadā (433,4), Līvānu novadā (431,9),Krāslavas novadā (427) un Balvu novadā (425). Šajās pašvaldībās mirstība vēža dēļ arī ir viena no augstākajām valstī, attiecīgi 7. – 10. augstākā mirstība Latvijā.

Latgalē tikai četrās pašvaldībās mirstība vidēji ir zemāka nekā Latvijā kopumā. Zemākais rādītājs ir Ciblas novadā (236,1), 2017. gadā vēža dēļ šajā novadā dzīvību zaudēja seši cilvēki.

Made with Flourish

Augstos mirstības rādītājus Latgalē var izskaidrot dažādi. Viens no iemesliem, visticamāk, ir audzēju atklāšana novēloti. Latgalē biežāko audzēju vidū ir bronhu un plaušu, kolorektālās daļas, kā arī kuņģa vēzis. Latgalē 2017. gadā uzskaitē tika ņemta piektā daļa no visiem Latvijas tā gada kuņģa vēža pacientiem. Tie ir audzēji, kurus lielākoties atklāj III un IV stadijā, proti, novēloti. Un šiem vēža veidiem ir augsta pirmā gada letalitāte. Piemēram, kopš 2010. gada vidēji 66% bronhu un plaušu vēža pacientu nomira gada laikā pēc diagnozes noteikšanas, kuņģa vēža pacientu pirmā gada letalitāte – vidēji 60,8%.

Saslimstības un mirstības rādītājus iespējams skaidrot arī ar citiem pašvaldību demogrāfiskajiem rādītājiem. Viens no tiem ir iedzīvotāju vecums. Dati lecina – jo vecāki iedzīvotāji attiecīgajā pašvaldībā dzīvo, jo augstāki, piemēram, saslimstības rādītāji. Tas gan ir likumsakarīgi, jo SPKC aplēses rāda, ka vairums vēža pacientu ir seniori. Latgale gan šajā ziņā ir unikāla Latvijā, jo visos tās novados un pilsētās iedzīvotāju vecums ir krietni virs vidējā valstī. Latvijā vidējais iedzīvotāju vecums 2017. gadā bija 42,3 gadi, savukārt Latgalē – 44,3.

Iedzīvotāju vidēja vecuma ziņā vecākais Latgales novads ir Krāslava (46,2 gadi), attiecīgi šajā novadā gan saslimstības, gan mirstības rādītāji ir augstāki nekā Latvijā vidēji.

Krāslavā arī bija zemāki vēža pacientu piecu gadu izdzīvotības rādītāji. Tiesa, nedaudz cita aina paveras Krāslavas kaimiņu novadā – Aglonā. Šī novada vidējais iedzīvotāju vecums bija otrs augstākais Latgalē, 45,7 gadi. Aglonas novadā arī saslimstības un mirstības rādītāji ir augstāki nekā valstī vidēji. Taču vismaz 2012. gada vēža pacientu piecu gadu izdzīvotības rādītājs šajā novadā bija augsts (54,5%).

Latgale ir tas Latvijas reģions, kurā neiezīmējas skaidra likumsakarība starp iedzīvotāju ienākumiem un saslimstības/mirstības rādītājiem. Viena no zemākajām vidējām algām Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2017. gadā bija Dagdas novadā (582 eiro pirms nodokļiem, 4. zemākais rādītājs Latvijā), taču saslimstības vai mirstības rādītājs šis novads būtiski neizceļas (izņemot vīriešu saslimstību), arī piecu gadu izdzīvotības rādītājs šajās pašvaldībā ir tāds pats kā Latvijā vidēji. Turklāt paradoksāli, pretēja situācija ir novados, kuros pēc CSP datiem bija augstākie iedzīvotāju ienākumi Latgalē, proti, Ilūkstes un Līvānu novados. Abos novados saslimstība un mirstība ir augstāka nekā valsti vidēji. Savukārt vēža pacientu piecu gadu izdzīvotības rādītāji vieni no zemākajiem Latvijā.

Un līdzīga situācija iezīmējas arī tad, ja saslimstības un mirstības rādītājus salīdzina pēc ļaundabīgu audzēju lielākās pacientu grupas – senioru ienākumiem. 2017. gadā Latvijā zemākās vidējās pensijas bija tieši Latgales pašvaldībās: Rugāju novadā (242,54 eiro), Vārkavas novadā (244,16), Ciblas novadā (251,31) un Riebiņu novadā (251,79). No šīm pašvaldībām tikai Riebiņu novadā ir augsti vēža saslimstības un mirstības rādītāji, proti, augstākie Latgalē. Taču Rugāju, Vārkavas un Ciblas novados saslimstība un arī mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ ir zemāka nekā valstī vidēji. Visus novadus gan vieno kāds cits rādītājs, kuram ļaundabīgu audzēju ārstēšanas analizēšanā ir būtiska nozīme. Šajos novados ir zems to vēža pacientu skaits, kas pēc diagnozes noteikšanas nodzīvo vismaz piecus gadus.

Made with Flourish

Dati par saslimstību un mirstību ar vēzi visā Latvijā pieejami šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti