Jaunā dziedātāja Katrīna Paula Felsberga studē Berlīnē, bet Rīgā ieradusies, lai piedalītos divos žanriski visai atšķirīgos koncertos. Orķestris “Rīga” Holivudas mīlas stāsta programmā uzaicinājis solistu zvaigžņu komandu – Daumantu Kalniņu, Aiju Vītoliņu un Berlīnes Mākslu universitātes studenti Katrīnu Paulu Felsbergu. Savukārt 22. februārī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina bērnus un viņu vecākus uz koncertu "LeNeSOns un Mocarta opera" – skanēs Mocarta pirmā opera "Bastiēns un Bastiēna", kurā Bastiēnas lomu atveidos Katrīna Paula Felsberga.
Autora ziņas
17. februārī ar izrādes “Stāsts par MĪ...” iestudējumu savu darbu sāks “Willa teātris”. Iestudējums top pēc Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas stāstu motīviem, to veido režisors Varis Piņķis.
Šajā pelēcīgajā laikā spilgtu toņu kontrastu lādiņu no 31. janvāra iespējams gūt Rīgas Mākslas telpā, kurā iedzīvojušies gleznotājas Kristīnes Kutepovas deviņu gadu laikā tapušie darbi – krāsaini gan formas, gan satura ziņā, ģeogrāfiskā izteiksmē virzoties no Carnikavas pļavām un grāvju tērcēm līdz Indijas tempļiem un karstuma piepildītās askēzes.
Latvijas teātra vidē sevi ir pieteikusi jauna teātra apvienība “ESARTE”, kuras dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir režisors Elmārs Seņkovs. Pirmā apvienības izrāde “Pēdējās stundas” pirmizrādi piedzīvos 1. februārī. Tā top sadarbībā ar teātri “Dirty Deal Teatro”.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš neapšaubāmi bija cilvēks, kurš pasaulei rādīja Latviju. Viņa padarīto glabā arī Medicīnas vēstures muzejs, kuru dibināja viņa tēvs – profesors Pauls Stradiņš. Muzejs Jāņa Stradiņa piemiņai veltījis mākslas darbu un dokumentu izstādi «Muzeja draugs Jānis Stradiņš». Tā apskatāma līdz 23. februārim.
Pēc lielāka pārtraukuma Dailes teātrī atgriezies režisors Oļegs Šapošņikovs, lai iestudētu poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča lugu “Testosterons”, kam dots žanriskais apzīmējums – vīriešu saruna, sievietēm klāt neesot. Iestudējuma pirmizrāde – 2. februārī Mazajā zālē, medijus informē teātra pārstāvji.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Tradīcija aizsākās pirms piecpadsmit gadiem un turpinās arī šogad – 25. janvārī uz Lielās ģildes skatuves. Koncertā satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, skanēs latviešu komponistu, tostarp jubilāru opusi un īpaši šim notikumam rakstīts Rolanda Kronlaka jaundarbs.
Pēc Aviņonas festivālā saņemtās sabiedrības un kritiķu uzmanības, režisora Kirila Serebreņņikova izrāde “Outside” (“Ārpusē”) dodas Eiropas turnejā, un par pirmo izvēlēto vietu kļuvusi Rīga un Nacionālais teātris. Rīgā viesizrādes skatāmas 21.- 23. janvārī.
Jūrmalas pilsētas muzejs jaunajā izstāžu ciklā skatītājiem piedāvā jaunās gleznotājas Baibas Ābelītes personālizstādi “Atļautā ilūzija” un Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstādi, kurā savus jaunākos darbus glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, fotogrāfijā, tekstilā un keramikā rāda 45 mākslinieki, medijus informē muzeja pārstāvji.
Janvāra pirmajā pusē uz jauno Pulka ielas krātuvi no Rakstniecības un mūzikas muzeja Tērbatas ielas glabātuves ceļos pirmās tūkstoš kastes ar unikāliem muzeja krājumiem. Muzeja krājumam šī ir jau otrā pārcelšanās sešu gadu laikā – iepriekšējā notika ārkārtas apstākļos pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gadā. Taču šoreiz muzejs Jurģus svin priecīgi.
Režisora Viestura Kairiša jaunākā spēlfilma “Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes” pirmizrādi piedzīvos 11. janvārī Krāslavā un ar teletilta starpniecību arī Latgales vēstniecībā “Gors”. Kinoteātros filma gaidāma no 17. janvāra. Jau filmas nosaukums latgaļu valodā liecina, cik svarīgi režisoram ir kopt savu latgalisko identitāti un stāstīt par sarežģītiem vēstures notikumiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apgāds ir publicējis jaunu, Latvijas sabiedrībai būtisku pētījumu – “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums”. Kas viduslaiku Livonija bija un kāpēc par to ir svarīgi domāt latviešiem un igauņiem šodien, savas atbildes grāmatā dod trīspadsmit autori no Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Šveices.
Māksliniece Frančeska Kirke uzdrošinājusies izjaukt ierasto, svētsvinīgo lietu kārtību muzejā, Rīga Biržā sarīkojot personālizstādi “trausums / fragile”, ar kuru viņa provocē gan skatītājus, gan muzejniekus. Viņas darbi izvietoti muzeja ekspozīcijā tā, lai skatītājiem būtu interesanti tos meklēt, pētīt, atrast, brīnīties, uzzināt dažādus faktus no pasaules kultūras vēstures, lai aizdomātos par mākslas darbu laicīgo vai mūžīgo dabu.
Ziemassvētku festivāla atklāšanas koncertā Dzintaru koncertzālē 13. decembrī skanēs Georga Frīdriha Hendeļa grandiozā oratorija “Mesija”. Tās atskaņojumā kopā kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kori un izcilu solistu ansambli no Nīderlandes, Lielbritānijas un Vācijas piedalīsies arī operdziedātāja Inga Kalna. Viņai šis būs pirmais populārās oratorijas atskaņojums.
Aktrise Dita Lūriņa vēl padsmitnieces gados savai vecmammai albumā lūdza ierakstīt dzejoli – autors gan vēl šodien ir nezināms, bet dzejolis ir viens no divdesmit citu dzejnieku darbiem, kurš ietverts grāmatā “Ar vieglu skrāpējumu ādā”. Ditas Lūriņas sastādītā dzejas grāmata ir izdevniecības “Aminori” pirmā grāmata jaunajā sērijā “Dzejas teātris”.
Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi 5. decembrī piedzīvos Nikolaja Gogoļa komēdija “Revidents”, ko iestudējis režisors no Krievijas Ņikita Kobeļevs. Ivana Hļestakova lomā Arturs Krūzkops, paziņojumā medijiem informē teātra pārstāvji.
Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce vispirms uzrakstīja romānu “Puika, kurš redzēja tumsā”. Jau darba tapšanas laikā to izlasīja režisors Valters Sīlis, viņi pārrunājuši kā emocionālo stāstu par Jēkabu, kurš piedzimis neredzīgiem vecākiem, pārvērst lugā, un pēc neilga laika luga jau bija gatava. Jaunais Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunās zāles iestudējums “Puika, kurš redzēja tumsā” ir vērtīgs darbs, kuru skatīties teātris aicina arī neredzīgus cilvēkus. Pirmizrāde trešdien, 4.decembrī.
Dailes teātrī sestdien, 30. novembrī, uz teātra Lielās skatuves pirmizrādi piedzīvos “Iemīlējies Šekspīrs”. Iestudējuma režisors Rolands Atkočūns izvēlējies populārās filmas kino scenāriju – tā autori ir Marks Normens un Toms Stopards, darbu skatuvei adaptējis Lī Hols. Komiskajā drāmā spēlē sešpadsmit Dailes teātra aktieri vīrieši, vien četras lomas iedalītas sievietēm un neliels uznāciens ir arī sunim.
Kīts Emersons un Frenks Zapa, Platons Buravickis un Džeikins Pusons – šādi radoši pāri piektdien, 29. novembrī, pieskandinās Lielās ģildes velves koncertprogrammā “Emersons, Zapa un Šnē”. Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” sava diriģenta un mākslinieciskā vadītāja lasījumā apņēmušies izvadāt klausītājus pa neierastāku, proti – rokmūzikas maršrutu, tā apliecinot šī žanra daudzējādo raksturu.
Pavisam drīz, 29. novembrī, pirmizrāde iestudējumam "Trīs draugi” uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves. Komponists Pāvels Akimkins un režisors-horeogrāfs Sergejs Zemļanskis radījuši baletu pēc Ēriha Marijas Remarka populārā romāna motīviem. Iestudējuma radošajā komandā arī kostīmu mākslinieks Maksims Obrezkovs un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.