Pirmdien, 25. oktobrī, atzīmē Pasaules operas dienu. Tās iniciatori ir trīs organizācijas – “Opera Europa”, “Opera America” un “Opera Latinoamerica”, bet 25. oktobris izvēlēts tādēļ, ka šajā dienā dzimuši pasaulslavenie komponisti Žoržs Bizē un Johans Štrauss.
Autora ziņas
10. oktobrī Lielajā ģildē gaidāms festivāla “Windstream” noslēgums koncertā “Katedrāle un roks”. Tajā orķestrim “Rīga” pievienosies rokmūzikas sastāvs, lai kopā atskaņotu latviešu rokgrupas “Katedrāle” pirms vairāk nekā 50 gadiem rakstīto mūziku un britu komponista Džona Lorda (“Deep Purple”) leģendāro “Koncertu grupai ar orķestri”, informēja festivāla rīkotāji.
10. septembrī ar baleta iestudējuma “Drakula” pirmizrādi jauno sezonu sāks Latvijas Nacionālā opera un balets. Neoklasiskā baleta valodā tapušais stāsts par mūžīgu mīlestību un upurēšanos ir poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora lolojums. Papildu vērtību tam piedod iespaidīgā scenogrāfija un krāšņie tērpi, kurus veidojis britu radošais duets – Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss.
Pirmizrādi beidzot piedzīvojis iestudējums “Smiļģis”. Izrāde tika veidota kā veltījums Dailes teātra un Latvijas valsts simtgadei, taču rudenī pandēmijas dēļ tā līdz skatītājiem nenonāca.
Festivāls "LNSO vasarnīca 2021" šovasar mājvietu sev radis Latgales vēstniecībā "Gors" no 20. līdz 22. augustam. Festivāla īpašie viesi būs maestro Raimonds Pauls, dziedātājs Intars Busulis, ģitārists Matīss Čudars, pianists Luks Geņušs, Latvijas Radio bigbends un džeza apvienība "Dream Teller". Piektdien festivāls tiks atklāts ar jauniestudējumu "Pasaka par mūzikas instrumentiem".
Fanijas Bīronas dzīve ir stāsts par 19. gadsimta vidus aristokrāti, ceļotāju un mākslinieci. Vairāk nekā simts Rundāles pils cēlāja Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona mazmazmeitas akvareļi un zīmējumi šobrīd ir papildinājuši pils interjeru ekspozīcijā “Kurzemes princese ceļo”. Daļu no ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem Rundāles pils muzejam dāvināja Fanijas Bīronas meitas Luīzes vīra Volfa fon Timplinga dzimtas pēcteči. Savukārt mākslinieces skiču albumus izstādei deponēja Princis Ernsts Johans. Ar šo izstādi Rundāles pils muzejs atzīmē 285. gadadienu kopš pils pamatakmens likšanas.
Klajā nākusi grāmata “Pasaule mikrobu acīm. Kā mikrobu izdzīvošanas pieredze palīdz cilvēkiem”, kuras mērķis ir atklāt zināšanas, kas labāk ļautu orientēties mikrobu pasaulē, izprast dabā notiekošos procesos un pieņemt veselībai un dzīvībai izšķirošus lēmumus, informēja izdevniecības “Mansards” pārstāvji. Grāmatas autors Dr. Raimonds Sīmanis ir ārsts infektologs, medicīnas zinātņu doktors.
Pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Guntis Kuzma ir partneri kamermūzikā jau daudzus gadus. Saspēli un muzikālo saprašanos viņi turpina izkopt, meklējot nespēlētus darbus un ierosinot jaunas mūzikas tapšanu. Tiešraides koncertā "Sonātes klarnetei un klavierēm" skanēs Latvijā reti spēlētā vācu komponista Kamillo Šūmaņa Klarnetes sonāte, un pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Vecumnieka un Platona Buravicka sonātes, kas komponētas pēc abu mūziķu pasūtinājuma.
Horeogrāfe un izrādes “paraDIZZY” režisore Inga Krasovska pandēmijas laiku dēvē par radošu izraušanos vispirms jau sev pašai. Viņai dzima ideja izveidot izrādi, kur kustība un skaņa ir viens vesels un aktieris iztiek bez sava slēpņa – “vārda”. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ideju uzņēma ar sajūsmu, jo īpaši tāpēc, ka izrādē darbojas krievu un latviešu aktieri, un iestudējumam atrasts jauns skatuves laukums – Mūzikas un drāmas telpa “OratoriO”.
Režisors Elmārs Seņkovs Nacionālajā teātrī iestudējis Šekspīra “Sapni vasaras naktī”. Tās ir teātra cilvēku ilgas pēc skatuves – melnās kastes, kur notiek pieskārieni, kur skatuves vidū fantāzija kā sapnis mīlētājiem ļauj priecāties milzu gultā, no kuras arī pandēmijas laikā varbūt ir izrāpies ilgi gaidītais skatītājs.
Ir 1871. gada 10. maijs un “Baltijas Vēstnesis” raksta, ka Valkas pilsētas teātrī “iestudēts Pļavnieka darbs "Līziņa" un Alunāna luga "Paša audzināts" skolotāja Mārtiņa Ūdra vadībā. Un ir arī Jāņa Ruģēna prologs "Cērtiet, brāļi, būvējiet. Nu ar visu spēku!". Musses zāle izrādījusies daudz par mazu, lai uzņemtu visus uz izrādi sanākušos: bijuši muižnieki, mācītāji, pilsoņi, zemnieki. Pirmās izrādes atlikums atvēlēts labdarīgiem nolūkiem."
Monogrāfijā par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) pirmo reizi apkopots plašais Strunkes mantojums – glezniecība, grāmatu māksla, scenogrāfija, dažādās dekoratīvās, lietišķās mākslas un dizaina nozares, informēja apgāda “Neputns” pārstāvji. Grāmata ar 824 lapaspusēm ir līdz šim apjomīgākais Lielās klasikas sērijas izdevums. Tā sastādītāja ir mākslas zinātniece Laima Slava, māksliniece – Inga Ģibiete.
"Dirty Deal Teatro" jaunajā izrādē “Noklausies” skatītājiem ir iespēja iejusties kāda VDK (Valsts drošības komitejas) darbinieka ādā, noklausoties sarunas starp cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par pretvalstiskām darbībām. Režisors Valters Sīlis ar savu radošo komandu meklējis jaunu formu, kā pandēmijas laikā atgriezties pie skatītājiem.
16. aprīlī komponists Pēteris Vasks svinēs 75. jubileju. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un pianists Reinis Zariņš 17. aprīlī tiešsaistes koncertā vienkopus pulcēs komponistus Pēteri Vasku, Arturu Maskatu un Andreju Selicki – skanēs kormūzika un klaviermūzika, arī vairāki pirmatskaņojumi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labajā spārnā būs skatāma Dainas Dagnijas darbu izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā”. Latviešu māksliniece Daina Dagnija lielāko mūža daļu nodzīvoja trimdā – Vācijas bēgļu nometnēs un ASV. Mūža otrajā pusē, 2001. gadā, viņa atgriezās Latvijā, un 2019. gadā viņas mūžs noslēdzās. Pagaidām izstāde saistībā ar pandēmiju apmeklētājiem ir slēgta.
Mākslinieka Pjotra Kirjušas izstādes “#mezs” impulss ir instagramseriāls “#mezs: лес”, kura režisore ir Liena Šmukste. Oriģinālā seriāla formāts ir saistīts ar pandēmijas situāciju, kad dzīvā mākslas pieejama tikai “konservētā” veidā un cilvēki daudz laika pavada mājās. Izstāde galerijā “Istaba” būs šī projekta radīšanas brīžu dokumentāla un mākslinieciska fiksācija, ko aplūkot varēs caur skatlogu.
Režisors Edmunds Freibergs Stendāla romāna “Sarkanais un melnais” iestudējumu dēvē par mīlestības anatomiju un mīlestību ar blaknēm. Izrāde skatītāju ieved citā pasaulē, kur vērtība ir kaislīgas jūtas un romantiska pasaule. Stendāla slaveno romānu dramatizējis Žaks De Dekers. Stendāla “Sarkanais un melnais” Nacionālā teātra vidē pirmizrādi piedzīvos 9. aprīlī.
Teātra dienas koncerti Latvijas teātros bija īpaša odziņa, kurus skatītāji ļoti gaidīja un biļetes izķēra mirklī. Šis laiks teātra ļaudīm ir emocionāls pārbaudījums – izrādes nenotiek. Nacionālais teātris savus skatītājus Starptautiskajā Teātra dienā, 27. martā, aicina uz filmkoncerta pimizrādi – “Īstā sālsmaize. Izlase”.
Patiesus, bet līdz šim plašāk mazāk zināmus faktus par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem Latvijas vēsturē un nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā atklās topošā mākslas filma “Zeme, kas dzied”. Apjomīgu izpētes procesu par 1873. gada notikumiem un Dziesmu svētku tapšanas laiku veicis režisors Māris Martinsons. Aizvadītās nedēļas nogalē noslēdzās filmas tapšanas pirmais posms.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris turpina ierakstīt komponista Tālivalda Ķeniņa simfonijas. Pandēmijas laikā tapuši jau divi albumi ar Kanādas latviešu komponista Tālivalda Ķeniņa darbiem, un tagad orķestris mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā ieraksta Ķeniņa Astoto simfoniju. Ierakstā ērģeļu solo atskaņo pasaulē slavenā ērģelniece Iveta Apkalna.