Filmas režisors Viesturs Kairišs stāsta, ka viņš sen vēlējies veidot filmu veidot ar “tādu latgaliešu, tādu neprātīgo mūziku, tādu “draivu”, tādu ebreju – kaut kāds mikslis tajā visā ir. Arī ar tādām slāviskām pieskaņām. Bet nu īstenībā tāds latgaliešu, tāds riktīgs latgaliešu.”
Filmas darbības laiks ir pagājušā gadsimta 30.-40. gadi, kad viena otru nomaina dažādās politiskās varas, attēloti arī smagi vēsturiskie notikumi – holokausts un leģionāri. Daudzslāņainos vēsturiskos notikumus radošā komanda vēlējās parādīt tā, lai nav milzu smagums – latgaliešu valoda savā ziņā rada arī filmas draisko un jautro atmosfēru.
Viesturs Kairišs atceras – pirms viņš nonāca pie latgaliešu valodas, strādājot filma likās “pārāk pareiza”.
“Tāda vēsturiska filma, mīlas trīsstūris, tie režīmi, kari – latgaliešu valoda iedeva to nepieradinātību,” vērtē režisors.
“Vietējais novadpētnieks mums parādīja fotogrāfijas no Krāslavas kara laikā, un tajās fotogrāfijās bija redzams, kā vācu karaspēka daļas ceļas pāri Daugavai pa Pontonu tiltu, un tajā fotogrāfijā mēs ieraudzījām mūsu Anša māju tālumā. Tā vieta bija absolūti turpat, un pilnīgi zosāda uzmetās, ka mēs meklējot, meklējot, meklējot pareizo vietu, esam uztrāpījuši vēsturiski tik precīzi,” stāsta filmas māksliniece Ieva Jurjāne. Viņa vienu “pilsētu pie upes” uzbūrusi Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī.
Galvenajās lomās “Pilsētā pie upes” redzami aktieri – Dāvis Suharevskis, Agnese Cīrule, Gundars Āboliņš, čehu aktrise Brigita Cmuntova. Filmas operators ir Gints Bērziņš.
