Eiropas Savienības valstu līderi ir vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. Daudzi to dēvē par vēsturisku brīdi. Ir skaidrs, ka šobrīd politiķi vēlas sūtīt abām valstīm, kā arī Gruzijai, uzmundrinājuma signālu, bet līdz pilntiesīgai dalībai vēl tāls ceļš ejams. Tostarp būs nepieciešamas reformēt arī Eiropas Savienību, lai tā spētu uzņemt jaunas valstis.
Autora ziņas
Dienvidvācijas pilsētiņā Eslingenā noslēgušies diasporas latviešu dziesmu svētki. Svētki ilga četras dienas un bija diasporas lielākais kultūras pasākums pēc pandēmijas, apvienojot vairāk nekā 800 dejotājus un dziedātājus no 14 valstīm. Šie Eslingenā bija jau trešie dziesmu svētki – pirmie notika 1947.gadā, otrie pirms pieciem gadiem un tagad trešie – 75 gadus vēlāk.
Sestdien Vācijas pilsētā Eslingenā aizvadīts latviešu dziesmu svētku gājiens un dziesmu svētku lielkoncerts. Šogad tiek atzīmēta Eslingenas dziesmu svētku 75. jubileja, godinot pirmos un Vācijas latviešu bēgļu nometnēs lielākos trimdas dziesmu svētkus, kas notika 1947. gadā Eslingenā. Tie bija plašākie dziesmu svētki Vācijas bēgļu nometņu laikā – toreiz piedalījās 24 kori un apmēram 1000 dziedātāju. Šī tradīcija ir turpināta.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmā kārta atnesusi ļoti labus rezultātus Francijas kreisajām partijām, kas pirms šīm vēlēšanām apvienojās vienā blokā. Tas nozīmē, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons riskē zaudēt savas partijas vairākumu Nacionālajā asamblejā. Otrā vēlēšanu kārta būs jau pēc nedēļas.
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Polijas ekonomikas atjaunošanas plānu, kas ļaus Polijai tikt pie ekonomikas atveseļošanas fonda 36 miljardiem eiro. Lēmums gan nebija vienbalsīgs. Naudas piešķiršana aizkavējās, jo Polija vilcinājās risināt jautājumus saistībā ar tiesiskumu un tiesnešu neatkarību.
No nākamā gada Horvātija kļūs par 20. Eiropas Savienības dalībvalsti, kas būs ieviesusi Eiropas vienoto valūtu – eiro. Eiropas Komisija paziņojusi, ka Horvātija atbilst visiem kritērijiem, lai ieviestu eiro. Starp Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un eiro ieviešanu pagāja gandrīz 10 gadi, un tieši tāpat tagad būs Horvātijai.
Aizritējis jau gandrīz mēnesis kopš Eiropas Komisijas piedāvājuma sestajai sankciju paketei, kas paredz arī Krievijas naftas embargo. Tomēr dalībvalstīm joprojām nav izdevies vienoties, jo visvairāk pret to iebilst Ungārija. Briselē pirmdien tiekas visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, ieskaitot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.
Eiropā ik gadu vairāk nekā 1,2 miljonus nāves gadījumu izraisa liekais svars un aptaukošanās, teikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā. Organizācija izrēķinājusi, ka 59% no visiem eiropiešiem dzīvo ar lieko svaru vai aptaukošanos. Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi situāciju ir tikai pasliktinājuši.
Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas. Tiek uzskatīts, ka tā Kremlis vēlas izdarīt spiedienu uz Rietumiem, radot badu un jaunus migrācijas viļņus no Āfrikas. Trešdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko jau atklāti paziņoja, ka Krievija atvērs humanitāros koridorus Melnajā jūrā Ukrainas graudu sūtījumiem, ko pieprasa starptautiskās organizācijas, tikai tad, ja Rietumi atcels sankcijas.
Eiropas Savienībai (ES) neiet viegli ar Krievijas uzņēmumu un oligarhu aktīvu atrašanu un juridiski pamatotu iesaldēšanu. No Krievijas 118 oligarhiem, kas atrodas "Forbes" bagātnieku sarakstā, Rietumu sankcijas piemērotas tikai 35. Tagad ES – līdzīgi kā ASV un Kanāda – grib iet soli tālāk. Brisele meklē veidus, kā šos aktīvus ne tikai iesaldēt, bet arī konfiscēt un pēc tam pārdot, lai par iegūto naudu varētu palīdzēt atjaunot Ukrainu pēc kara. Kāpēc šis uzdevums ir kā gājiens pa mīnu lauku?
Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijai Ukrainā ir jākļūst par stratēģisku neveiksmi. To Šveices pilsētā Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Krievijas karš Ukrainā ir foruma uzmanības centrā. Šī ir pirmā reize vairāk nekā 50 gadu ilgajā foruma vēsturē, kad tas notiek uz liela kara Eiropā fona. Arī Krievijas pārstāvju vairs nav dalībnieku vidū.
“Mums visiem ir viens mērķis – Krievija nedrīkst uzvarēt šajā karā. Ukrainai ir jāuzvar,” tā ceturtdien, uzrunājot Bundestāgu, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Vācija pašlaik atbalsta Ukrainu, sūtot pat smagos ieročus, kā arī uzņemot ukraiņu bēgļus. Taču vienā jautājumā Šolcs ir piesardzīgs – Ukrainai nepienākas paātrināts iestāšanās process Eiropas Savienībā (ES).
Gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis jau pozitīvi izteikušās par gaidāmo Zviedrijas un Somijas iestāšanos aizsardzības aliansē. Taču Turcija paziņojusi, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO, jo tās dodot patvērumu teroristiem. NATO vadība gan cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo alianses paplašināšanos.