Pasaules Bankas aplēses par postījumiem, ko Krievija ir izdarījusi Ukrainā, pagājušā gada septembrī bija aptuveni 350 miljardu dolāru apmērā. Bet karš turpinās, un ar katru dienu šie postījumi kļūst lielāki. Kā klājas ar Krievijas aktīvu konfiskāciju un cik tāla nākotne ir Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), par to Briselē LTV izvaicāja Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski ("Jaunā Vienotība").
Autora ziņas
ASV prezidents Džo Baidens un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien Varšavā, tiekoties ar NATO Austrumu flanga valstu līderiem, atkārtoti uzsvēra, ka pasaulē spēcīgākā militārā alianse atbilstoši NATO līguma 5. panta saistībām ir gatava pretoties iespējamai Krievijas agresijai un aizstāvēt katru centimetru no NATO dalībvalstu teritorijas.
Ja Krievija karu zaudēs un Putinu Kremlī nomainīs cits cilvēks, bet režīms paliks tas pats – Krievijas imperiālistiskie centieni turpināsies. Eiropai tas nozīmētu, ka būs jāturpina bruņošanās un draudi mazāki nekļūs. Latvijas Televīzija Minhenes Drošības konferences laikā izvaicāja Krievijas opozicionāru Mihailu Hodorkovski par iespējamiem nākotnes scenārijiem.
"Labākās drošības garantijas laikā līdz dalībai NATO ir sankcijas, ieroči un nauda" – tā sestdien, 18. februārī, Minhenes Drošības konferencē atzina Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Konferences uzmanības centrā jau otro dienu ir Krievijas sāktais karš un tā ietekme uz pasaules kārtību nākotnē.
Krievija šodien kārtējo reizi ar raķetēm apšaudīja Ukrainas teritoriju. Tikmēr frontē Ukrainas austrumos pastiprinās cīņas. Ukraina ir uzmanības centrā Minhenē notiekošajā Drošības konferencē, kurā piedalās daudzu valstu augstākās amatpersonas. ASV viceprezidente Kamala Harisa konferencē paziņoja, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien attālināti uzrunāja Minhenes Drošības konferences dalībniekus, paužot cerību, ka nākamgad ap šo pašu laiku Minhenes konferencē jau būs iespējams izvērtēt Ukrainas uzvaru cīņā pret agresorvalsti Krieviju un šīs uzvaras ietekmi uz drošības atjaunošanu Eiropā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 9. februārī, uzrunā Eiropas Parlamentam (EP) uzsvēra, ka Krievija ir nopietns drauds eiropiešu dzīvesveidam, informēja EP preses dienestā. Vienlaikus vizītes centrā bija sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Brisele apsolīja Ukrainai desmito sankciju kārtu pret Krieviju.
Svētdien, 5. februārī, stājās spēkā Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas pārstrādes produktiem, piemēram, mazutam un dīzeļdegvielai. Aizlieguma mērķis ir ierobežot Maskavas ieņēmumus no degvielas eksporta, tādējādi samazinot Krievijas iespējas turpināt finansēt karu Ukrainā. Kā šis solis varētu ietekmēt patērētājus Latvijā?
Apliecinot nemainīgi stingro atbalstu Ukrainai, ceturtdien, 2. februārī, Kijivā ieradušās Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas – Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un 15 citi Eiropas Savienības (ES) komisāri. Ceturtdien notikušas sarunas starp Ukrainas valdību un EK, kas ievada piektdien, 3. februārī, Kijivā gaidāmo ES samitu.
27. janvārī aprit 78 gadi kopš Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas Otrā pasaules kara nogalē. Tādēļ šajā datumā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. Šajā dienā daudzviet Eiropā tiek rīkoti piemiņas pasākumi. Piektdien tāds notika arī Biķernieku memoriālā.