Panorāma

Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas NATO sarunu sākšanu

Panorāma

Panorāma

Eiropas Savienība kopā iepirks ieročus

Pēc militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai Eiropas Komisija plāno dalībvalstīm kopīgi atjaunot ieroču krājumus

Eiropas Komisija plāno (EK) kopīgi iepirkt ieročus, lai atjaunotu dalībvalstu krājumus, kas iztērēti, palīdzot Ukrainai karā pret Krieviju. 

Eiropas Savienībā (ES) nepilnu divu mēnešu laikā karš Ukrainā ir izmainījis ļoti daudz, toskait rosinājis, ka ES varētu darīt to, ko nekad iepriekš nav darījusi, – koordinēt kopīgus aizsardzības izdevumus starp dalībvalstīm.

Ir nepieciešamība papildināt izsmeltos militārās tehnikas krājumus, ko daudzas  dalībvalstis ir piegādājušas Ukrainai – 2 miljardu eiro vērtībā. Turklāt arī bez šīs palīdzības Eiropas militārā jauda nav pašā labākajā stāvoklī. Kopš 2008. gada finanšu krīzes laika Eiropa ir samazinājusi tēriņus aizsardzībai, un šobrīd atšķirība starp ASV un Eiropu ir acīmredzama. Tāpēc EK piedāvā rīkoties tāpat kā ar vakcīnām pret Covid-19 – iepirkt ieročus kopā, un tā dalībvalstis var iegūt labāku darījumu gan cenas, gan piegādes ātruma ziņā. 

Eiropā ir vajadzīga moderna pretgaisa aizsardzība, bezpilota lidaparāti, degvielas uzpildes iespējas, tanki, bruņumašīnas, piekrastes aizsardzība, kiberprasmes un kosmosa spējas, tā trešdien norādījuši EK pārstāvji, uzsvērot – tas viss ir mūsu pašu aizsardzībai, tā neesot bruņošanās sacensība, bet gan atbruņošanās apturēšana. 

ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norādīja: “Dažreiz jums tas jādara no diplomātiskās puses, bet dažreiz no militārās puses. Nē, mēs neejam uz Trešo pasaules karu. Skaidrs, ka ne mēs. Bet mums tas ir jādara. Paskaidrojiet Eiropas pilsoņiem, ka kopš krīzes 2008. gadā Eiropa ir izgājusi cauri klusajam atbruņošanās procesam.”

Kritiķi gan norādījuši, ka ES līgumi jau sen ir interpretēti kā tādi, kas liedz EK izmantot savu kopējo budžetu ieroču iegādei. Citas amatpersonas gan atzīmējušas, ka kopīgos iepirkumus varētu finansēt no jauna ārpusbudžeta fonda.

Iesaistīšanās ieroču iepirkumā ir nebijis solis no EK puses. Taču tas varētu palīdzēt dalībvalstīm koordinēt pieaugošos militāros izdevumus. EK piedāvājumā ir arī uzsvars uz pašu militārās ražošanas attīstību. 

Piemēram, nesen notikušas vēsturiskas izmaiņas Vācijas politikā, kas ilgu laiku tika kritizēta par zemajiem aizsardzības izdevumiem NATO labā, bet tagad Vācija ir apņēmusies palielināt savu militāro budžetu, reaģējot uz Krievijas sākto karu. Trešdienas EK paziņojums arī ir solis ES aizsardzības virzienā.

Vienlaikus EK trešdien nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukraina šogad saņems jaunu ārkārtas finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības 9 miljardu eiro vērtībā. Plānots arī izveidot īpašu starptautisku Ukrainas atjaunošanas platformu, ko kopīgi vadītu EK un Ukrainas valdība, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu ilgtermiņā. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt