Čehijas galvaspilsētā Prāgā ceturtdien tiekas 44 Eiropas valstu vadītāji, lai runātu par Eiropas stabilitāti un to, kā reaģēt, ja drošības situācija pasliktināsies. Otrs sarunu temats bija, kā tikt galā ar enerģētikas krīzi un inflāciju, kas arī skar visus.
Bulgārijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjera Boiko Borisova centriski labējā partija GERB. Šīs bija jau ceturtās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā pēdējo 18 mēnšu laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem piektdien Kremlī parakstīja "līgumus" par šo apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Reaģējot uz Kremļa paziņojumu par mobilizāciju un pseidoreferendumiem Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos, kā arī draudiem izmantot kodolieročus, Eiropas Savienība (ES) plāno nākamo, pēc skaita jau astoto sankciju kārtu pret Krieviju. Paredzams, ka tajā būs noteikti arī Krievijas naftas cenas griesti.
Dānijas un Zviedrijas varasiestādes paudušas satraukumu par gāzes noplūdi, kas notikusi no Krievijas uzbūvētajiem "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir rūpīgi plānota diversija, nevis nelaimes gadījums.
Svētdien Itālijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās uzvara tiek prognozēta labējo koalīcijai. Itālija piedzīvojusi ļoti dažādas valdības – no kreisajiem un populistiem līdz tehnokrātiem. Šoreiz –pirmo reizi kopš Musolini laikiem – par Itālijas līderi varētu kļūt galēji labējo partijas pārstāvis.
Pasaules valstu līderi joprojām pulcējas Ņujorkā, ikgadējā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Ukraina ir bijusi asamblejas uzmanības centrā, līderim pēc līdera nosodot Krieviju par uzbrukumu suverēnai valstij.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu rietumvalstis vērtē kā Kremļa izmisuma soli un mēģinājumu eskalēt konfliktu Ukrainā tā vietā, lai censtos rast risinājumus.
Ņujorkā ir sākusies gadskārtējā ANO Ģenerālā asambleja, kas pulcējusi vadītājus no gandrīz visām pasaules valstīm. Krievijas un Ķīnas prezidenti tajā nepiedalās, bet Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim šonedēļ būs iespēja uzrunāt klātesošos ar video starpniecību.
Solidaritāte un ieguldījumi nākotnē – tie ir atslēgas vārdi, kas izskanēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES). Fon der Leiena uzskata, ka elektrības tirgus vairs nedarbojas pienācīgi, jo iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no lētās enerģijas, kas tiek ražota ar atjaunojamiem resursiem, bet tā tas nenotiek. Tādēļ ir paredzēta šī tirgus reforma.
Latvijā celsies minimālā alga – tas secināms no trešdien plānotā Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par minimālās algas direktīvu. Šī direktīva gan negarantēs, ka visā Eiropas Savienībā (ES) būs vienāda minimālā alga.
Piektdien beidzies balsojums par britu Konservatīvās partijas vadītāju, kurš jau otrdien pārņems arī Lielbritānijas premjerministra amatu no aizejošā Borisa Džonsona. Oficiālie rezultāti būs zināmi pirmdien ap pulksten 14.30 pēc Latvijas laika.
Dienā, kad Polijā piemin 83. gadadienu kopš Otrā pasaules kara sākuma, Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" paziņojusi, ka gatavojas no Vācijas pieprasīt kara reparācijas 1,3 triljonu eiro apmērā.
Eiropas Komisija (EK) rosina visās bloka dalībvalstīs samazināt gāzes patēriņu par 15%. Tas ļaus labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes, lai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauc gāzes piegādes, Eiropa varētu mierīgi pārvarēt gaidāmo ziemu. Tomēr, ņemot vērā, ka dažādos Eiropas Savienības (ES) reģionos valda atšķirīga situācija, ne visi ir gatavi sākt taupīt jau tagad.
Karstuma vilnis no Portugāles, Spānijas un Francijas dienvidiem virzās uz ziemeļiem un otrdien sasniedzis Lielbritāniju, atnesot vēl nebijušu karstuma rekordu, jo gaisa temperatūra britu salās pirmoreiz pārsniegusi +40 grādu robežu.
Lielbritāniju skāris ne tikai no Eiropas nākušais karstuma vilnis, atnesot 36 grādu karstumu, bet arī politiskās kaislības par to, kurš būs nākamais britu premjers, kļūst arvien ugunīgākas. Gluži kā realitātes šovā – šovakar trešajā balsošanas kārtā no pieciem kandidātiem viens tiks atsijāts.
Eiropas dienvidi – Francija, Spānija, Portugāle, Horvātija un Grieķija – šobrīd piedzīvo milzīgu karstuma vilni, gaisa temperatūrai pārsniedzot pat 40 grādus. Tas daudzviet izraisījis arī mežu ugunsgrēkus, un tūkstošiem cilvēku spiesti pamest savas mājas.
Krievijas karš Ukrainā ir pamatīgi iedragājis Eiropas Savienības (ES) ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas, izraisot arī rekordaugstu inflāciju, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes.
Eiropas Savienība apstiprinājusi bloka vienotās valūtas eiro ieviešanu Horvātijā no 2023. gada 1. janvāra. Tādējādi Horvātija kļūs par eirozonas 20. dalībvalsti.
Lai gan tikai ceturtdien Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no amata savas partijas spiediena rezultātā, jau sākusies aktīva cīņa par to, kurš varētu kļūt par nākamo Lielbritānijas valdības vadītāju. Tiek prognozēts, ka šim politiķim jābūt ļoti atšķirīgam no Džonsona.
Politisko skandālu novājinātais Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ceturtdien paziņoja, ka piekrīt atkāpties no Konservatīvās partijas vadītāja amata, tomēr viņš vēlas palikt premjera amatā līdz rudenim. Džonsona pretinieki gan uzskata, ka viņam nekavējoties jāaiziet arī no premjera posteņa.
Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona krēsls ir nopietni apdraudēts, jo daļa viņa valdības ministru pieprasa premjera atkāpšanos, uzskatot, ka pēc virknes skandālu Džonsons vairs nav spējīgs vadīt Konservatīvo partiju un valsti. Taču pagaidām pats Džonsons paudis apņēmību turpināt darbu.
Šveices pilsētā Lugāno beigusies divu dienu konference, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai. Vairāk nekā 40 valstu pārstāvji, kā arī Eiropas Investīciju banka un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija parakstīja Lugāno deklarāciju. Tajā izklāstīts Ukrainas atveseļošanas ceļvedis.
Apšaudē vienā no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas iepirkšanās centriem svētdien nogalināti trīs cilvēki, bet vēl četri ievainoti. Dānijas policija notikušo neuzskata par terora aktu, jo uzbrucējs bijis garīgi nelīdzsvarots Dānijas pilsonis, kura rīcības motīvs nav skaidrs.
Spānijas galvaspilsētā Madridē ceturtdien noslēdzies NATO samits, kas atnesa Somijai un Zviedrijai ļoti gaidīto uzaicinājumu pievienoties aliansei, kā arī jaunu NATO stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, kurā Krievija atzīta par galveno apdraudējumu NATO dalībvalstīm, bet Ķīna – par nopietnu izaicinājumu.
NATO valstu līderi ir vienojušies izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm un palielināt kopējo ātrās reaģēšanas spēku apjomu līdz vairāk nekā 300 000 karavīru. Šāds lēmums trešdien oficiāli ir apstiprināts Madridē notiekošajā samitā. Arī ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par plāniem palielināt amerikāņu karaspēka daudzumu Eiropā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir ne tikai atjaunojis vajadzību pēc NATO, kam Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms trim gadiem pasludināja "smadzeņu nāvi", bet arī licis ķerties pie alianses stiprināšanas.
Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss Ukrainai ir uzvara – tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Gan Ukraina, gan arī Moldova ir kļuvušas par Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Politisku lēmumu par šī statusa piešķiršanu pieņēma valstu līderi, tiekoties Eiropadomē Briselē. Taču Eiropa arī apzinās, ka nostāšanās Ukrainas pusē, Eiropas ekonomikai maksās dārgi, bet kā uzsvēra līderi – Eiropa ir gatava šo cenu maksāt, ieskaitot pilnīgu atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.
