Panorāma

Sola piegādāt papildu bruņojumu Ukrainai

Panorāma

Panorāma

Horvātija 2023. gadā ieviesīs eiro

Horvātija 2023. gadā ieviesīs eiro

No nākamā gada Horvātija kļūs par 20. Eiropas Savienības dalībvalsti, kas būs ieviesusi Eiropas vienoto valūtu – eiro. Eiropas Komisija paziņojusi, ka Horvātija atbilst visiem kritērijiem, lai ieviestu eiro. Starp Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un eiro ieviešanu pagāja gandrīz 10 gadi, un tieši tāpat tagad būs Horvātijai.

Trešdien, 1. jūnijā, Eiropas Komisijas publiskoja jaunāko koverģences ziņojumu, kurā novērtēts Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas progress ceļā uz pievienošanos eirozonai. Šīs ir septiņas ārpus eirozonas esošas dalībvalstis, kuras ir juridiski apņēmušās ieviest eiro. Vienīgā, kas to neplāno, ir Dānija.

Horvātija ir izpildījusi visus kritērijus: cenu stabilitāte, budžeta deficīta apjoms, valūtas kursa kritērijs, ilgtermiņa procentu likmes. Līdz ar to Horvātija no nākamā gada 1. janvāra var ieviest eiro.

Formāli galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Horvātijā pieņems 12. jūlijā ES Padomē. Līdz tam vēl gaidāmas diskusijas Eirogrupā un atzinumi no Eiropas Parlamenta un Eiropas Centrālās bankas.

Nākamā rindā uz eiro ieviešanu ļoti gribētu būt Bulgārija, bet tai ir problēmas ar cenu stabilitāti. Savukārt Rumānija pagaidām neizpilda nevienu no kritērijam.

Tikmēr Ukrainas, arī Gruzijas un Moldovas pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā pašlaik skata Eiropas Komisija, lai dotu savu analīzi dalībvalstu līderiem, kas kārtējā Eiropadomē tiksies tieši Līgo dienā un Jāņos. Līderiem būs jālemj, vai piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusus.

Bet, pat ja šāds statuss tiek piešķirts, Vācijas un Francijas vadītāji jau ir norādījuši, ka iestāšanās process ES var ilgt gadiem – tas nav ātrs un Ukrainai tas netiks paātrināts. Rietumeiropā nav īsti apetīte uz ES paplašināšanos, vēl jo vairāk ņemot vērā grūtības ar divu “jauno” dalībvalstu Ungārijas un Polijas problēmām ievērot likuma varu un ES noteikumus.

Arī Grieķija un Kipra atzina, ka atbalstītu Ukrainas iestāšanos, bet ne paātrinātā kārtībā, vēl jo vairāk tāpēc, ka Rietumbalkānu valstis var justies apietas. Šobrīd kandidātvalsts statuss ir Albānijai, Ziemeļmaķedonijai, Melnkalnei, Serbijai un visilgākais – kandidātvalstij Turcijai. Piemēram, Albānija šajā statusā ir jau astoņus gadus, Melnkalne – 11,5, bet Turcija – gandrīz 23 gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt