Panorāma

Ukraina noraida jebkādas teritoriālas piekāpšanās iespējas

Panorāma

Afganistānā dzīvojusī latviete atgriežas mājās

EK aicina neaizrauties ar izdevumiem, bet enerģētikā ieguldīt

Ukrainas kara dēļ ES valstīm ilgāk būs pielaidīgāki budžeta noteikumi

Eiropas Komisija (EK) pirmdien nolēma līdz 2023. gadam pagarināt Eiropas Savienības (ES) budžeta noteikumu darbības apturēšanu, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi.

"Šis pagarinājums nepieciešams saistībā ar paaugstināto neskaidrību un spēcīgajiem ekonomikas izaugsmes riskiem Ukrainas kara kontekstā, kā arī ar vēl nebijušu enerģijas cenu kāpumu un piegāžu tīklu traucējumiem," uzsvēra EK.

EK šos noteikumus bloka dalībvalstīm atcēla 2020. gada martā, jo koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu dēļ ES ekonomika nonāca dziļākajā recesijā kopš Otrā pasaules kara.

Ukrainas kara dēļ ES valstīm ilgāk būs pielaidīgāki budžeta noteikumi
00:00 / 02:31
Lejuplādēt

Šie noteikumi jeb Stabilitātes un izaugsmes pakts paredz, ka ES dalībvalstīm budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet parādsaistību apjoms – 60% no IKP.

Iepriekš bija paredzēts, ka šie noteikumi atkal stāsies spēkā  2023. gada 1. janvārī, taču Krievijas iebrukums Ukrainā šo ieceri ir mainījis.

EK norādīja, ka bloks pie šo noteikumu ievērošanas tagad atgriezīsies 2024. gadā.

Vidēji eirozonā budžeta deficīts šogad ir ap 3,7% no IKP, savukārt Latvijā tas sniedzas pāri 7% no IKP. Tiesa, patlaban 17 ES valstis pārkāpj budžeta deficīta kritēriju un piecas neatbilst parāda kritērijam.

Arī Vācijas finanšu ministrs mudinājis ES valstis ierobežot budžeta izdevumus,

taču ekonomisti brīdinājuši, ka, esot uz recesijas sliekšņa, tomēr nevajadzētu izvēlēties taupības pasākumus.

EK gan uzskata, ka ekonomikas izaugsme Eiropā joprojām ir pozitīva un, tā kā inflācija ir augsta, tad pēc plaša mēroga impulsiem ekonomikas stimulēšanai nav nepieciešamības. 

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka EK rosina valstis nākamgad koncentrēt uzmanību uz ilgtermiņa investīcijām.

"Skaidrs ir tas, ka valstīm ir jāvirzās uz piesardzīgāku fiskālo politiku, jo procentu likmes pakāpeniski sāk pieaugt. Līdz ar to mēs uzsveram, ka Eiropas Savienībā kopumā nākamgad nav nepieciešamas kaut kāds papildu fiskālais stimuls. Kopumā var būt runa par neitrālu fiskālo pozīciju un valstīm vajadzētu īpaši sekot tekošo tēriņu ierobežošanai. Tas lielā mērā attiecas arī uz Latviju, jo budžeta deficīts Latvijā vēl aizvien pārsniedz 7% no IKP, kas ir krietni virs eirozonas vidējiem rādītājiem, kas ir 3,6-3,7% robežās," teica Dombrovskis.

Pirmo reizi komisijas rekomendācijās ir iekļauta enerģētikas sadaļa. Šādi Brisele plāno vērtēt valstu progresu atkarības mazināšanā no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Ir paredzēts, ka uz visām valstīm šiem mērķiem tiks atvēlēti 20 miljardi eiro.

Pagaidām ieteikumi šajā jomā ir diezgan vispārīgi. Valdībai tos būs jāpārvērš konkrētos projektos, kas tiks iekļauti ekonomikas atveseļošanas plānā.

"Pašreiz mēs paredzam, ka valdībai būtu jāsagatavo jauna plāna sadaļa tieši attiecībā un šiem enerģētikas jautājumiem un, protams, ka tā ir arī iespēja valstīm pārskatīt kādus no esošajiem jautājumiem, kas ir šajā plānā," skaidroja Dombrovskis.

Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka iepriekš jau ir izteikusies, ka varasiestādēm vajadzētu pārskatīt, kam tiks novirzīta nauda no ekonomikas atveseļošanas plāna, jo būvniecības cenu pieauguma dēļ vairāki iepriekš paredzētie infrastruktūras objekti varētu kļūt pārāk dārgi.

Komisijas ieteikumos ir iekļauta arī atbalsta saglabāšana vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu samaksāt par apkuri un pārtiku. Bet līdzsvarot šādu atbalstu ar nepieciešamību sākt pakāpeniski taupīt nebūs viegli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt