Dienas ziņas

Bērns gūst smagas traumas basketbola laukumā

Dienas ziņas

Ukrainā turpinās sīvas cīņas par Severodonecku

Merkele: Viņš grib iznīcināt Eiropu

Merkele taisnojas par savu politiku pret Krieviju

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvējusi savu gadiem ilgo uz spriedzes mazināšanu vērsto politiku pret Maskavu, sakot, ka viņai nav par ko atvainoties, pat ja Ukrainas karš met ēnu uz viņas mantojumu.

Pirmajā lielajā intervijā kopš amata pamešanas decembrī Merkele uzstāja, ka viņa nav bijusi naiva attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

"Diplomātija nav aplamība tikai tāpēc, ka tā nav bijusi efektīva," intervijā, kas tika pārraidīta Vācijas telekanālā "Phoenix", sacīja bijusī kanclere.

Viņa atgādināja par savu atbalstu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, kā arī Vācijas un Francijas pūliņus, lai uzturētu pie dzīvības Minskas vienošanās.

"Man nav sevi jāvaino, ka es necentos pietiekami daudz," teica Merkele.

"Es nesaskatu, ka man būtu jāsaka - "tas bija aplami", un tāpēc man nav par ko atvainoties," viņa uzsvēra.

16 gadus esot pie varas, Merkele ar Putinu tikās vairākkārt un pret Maskavu īstenoja pragmatisku pieeju, kas bija balstīta tirdzniecības apsvērumos.

Merkele tomēr nepaskaidroja – ja viņa nojauta par Putina ļaunajiem nodomiem, kāpēc viņa atbalstīja Vācijas pieaugošo atkarību no Krievijas gāzes importa.

Krievijas 24. februāra iebrukums Ukrainā bija "pagrieziena punkts", atzina ekskanclere.

Brutālajam un nelikumīgajam agresijas karam "nav pilnīgi nekāda attaisnojuma", uzsvēra Merkele, norādot, ka Putins pieļāvis "lielu kļūdu".

 "Viņš grib iznīcināt Eiropu", viņa brīdināja. "Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība turas kopā".

Merkele noraidīja pārmetumus, ka bijis aplami bloķēt Ukrainas pievienošanos NATO 2008. gadā, sakot, ka Kijiva nav bijusi tam gatava un ka viņa gribējusi izvairīties no "tālākas eskalācijas" ar Putinu, kas jau bijis neapmierināts par NATO paplašināšanos austrumu virzienā.

"Un to es negribēju provocēt. Un, otrkārt, [Ukrainas] attīstība nebija pietiekami konsolidēta. Un treškārt, godīgi sakot, jāsaka, ka prezidents Zelenskis ar neticamu drosmi cīnās pret korupciju – bet tolaik Ukraina bija oligarhu valsts un nevar tā vienkārši teikt – ka  rīt tā iestāsies NATO. Un tāpēc es biju stingri pret to," teica Merkele.

Viņa arī uzstāja, ka 2014. un 2015. gada Minskas vienošanās, kas tagad pilnībā izjukušas, tolaik tika saskatītas kā labākais veids, kā apturēt kaujas Ukrainas austrumos.

Līdz ar miera procesu "iestājās zināms miers", kas Ukrainai nodrošināja vēl septiņus gadus, lai attīstītu demokrātiju un stiprinātu armiju, sacīja Merkele.

"Drosme un dedzība, ar kādu viņi cīnās par savu valsti, ir ļoti iespaidīgas," atzina bijusī Vācijas kanclere, piebilstot, ka izjūt "visaugstāko cieņu" pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Merkele arī atzina, ka neredz jēgu Francijas prezidenta Emanuela Makrona regulārajiem zvaniem Putinam.

"Putins ir pieņēmis lēmumu, kas, manuprāt, ir katastrofāls, liktenīgs un arī ļoti, ļoti kļūdains attiecībā uz pašu Krieviju, bet tam tagad nav nozīmes.

Un tāpēc, manuprāt, šobrīd ir maz ko apspriest,  un noteikti ne bez Ukrainas iekļaušanas sarunās."

Bet Rietumi nevarot arī vienkārši izlikties, ka Krievija neeksistē, jo tā ir otrā lielākā kodolvalsts pasaulē, atzina Merkele.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt