Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 85. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  •  Galvenā karadarbība Ukrainā joprojām norisinās dienvidaustrumos. Ukrainas spēki turpina aizsardzības operāciju Doneckas un Luhanskas virzienos, un pretiniekam nav izdevies gūt būtiskus militārus panākumus. Dienvidu frontē Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju diennakts laikā veikuši triecienus pa 90 mērķiem, un iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika.
  • Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā Donbasā atsitusi 16 krievu uzbrukumus, iznīcinot astoņus krievu tankus, 17 cita veida bruņutehnikas vienības un desmit automobiļus, teikts Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojumā.

  • Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jenins informēja, ka valstī kopš Krievijas iebrukuma sākuma kopumā atmaskotas 88 Krievijas diversiju un izlūkošanas grupas un aizturēti apmēram 800 ienaidnieka līdzdalībnieki. Amatpersona aicināja Ukrainas pilsoņus saglabāt modrību pat šķietami mierīgās vietās.

  • Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņojis, ka Krievijai trūkst cilvēkresursu, tādēļ Krievijā turpinās mēģinājumi veikt tā saukto "slēpto mobilizāciju", bet pierobežas rajonos Krievija apmāca aptuveni 2500 rezervistu, kuri pēc tam tiks nosūtīti kaujās uz Ukrainu. Krievija kaujās plānojot iesaistīt studentus no īslaicīgi okupētajām Doneckas apgabala teritorijām.

  • Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" kopš pirmdienas padevušies kopumā 1730 Ukrainas karavīru, tostarp 80 ir ievainoti, ziņo britu raidorganizācija BBC, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju. Ukraina līdz šim nav nosaukusi Krievijas gūstā nonākušo Ukrainas karavīru skaitu. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja paziņojusi, ka tās darbinieki šonedēļ ir reģistrējuši simtiem ukraiņu karagūstekņu, kurus evakuēja no „Azovstaļ”. Organizācijas darbinieki nepiedaloties ukraiņu karavīru pārvešanā uz Krievijas okupētajām teritorijām, bet reģistrējot viņu datus, lai pēc tam būtu iespējams izsekot karagūstekņu pārvietošanai.

  •  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosinājis pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām, liecina parlamentā iesniegtie  likumprojekti. Likumprojektu pieņemšana tiek uzskatīta par drošu, līdz ar to karastāvoklis Ukrainā būs spēkā līdz 23. augustam, kas ir Ukrainas neatkarības dienas priekšvakars. Eksperti uzskata, ka plānotais karastāvokļa ilgums ir labs indikators valdības prognozēm par to, cik ilgi turpināsies karadarbība.

  • Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks izteicies, ka vairāki Eiropas politiķi mudinājuši Kijivu piekāpties Maskavai suverenitātes jautājumā, lai tādējādi glābtu Krievijas diktatora Vladimira Putina reputāciju. Viņš pauda pārliecību, ka jebkāda piekāpšanās novedīs pie jaunām prasībām no Krievijas puses.

  • Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis nostāju, ka Ukrainai kara rezultātā ir jāatgūst okupētās teritorijas un jāsaņem kompensācijas no Krievijas. Viņš piebildis, ka visi kari beidzas ar diplomātiju un jebkurā gadījumā sarunas ar Krieviju būs.


Civiliedzīvotāji

  • Pirmais Krievijas spēku pārstāvis, kurš nokļuvis uz tiesas sola, armijas seržants Vadims Šišimarins tiesā ceturtdien atzina savu vainu kara noziegumos un ar iepriekšēju nodomu izdarītā slepkavībā, kā arī lūdza piedošanu sievietei, kuras vīru viņš nogalināja pirmajās iebrukuma dienās Sumu apgabalā. Nogalinātā vīrieša atraitne tiesas sēdē pieprasīja, lai slepkavam piespriež mūža ieslodzījumu. Tajā pašā laikā viņa neiebilstu, ja Šišimarinu apmainītu pret ukraiņu karavīriem, kuri aizstāvēja rūpnīcu „Azovstaļ” Mariupolē.
  • Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus, ceturtdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
  • Krievijas armija Donbasā trešdien, 18. maijā, apšaudījusi 68 civilus objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gājuši bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti. 
  • Iedzīvotāji tiek brīdināti, ka Ukrainā joprojām saglabājas raķešu triecienu draudi. Melnajā jūrā atrodas četri Krievijas kuģi ar aptuveni 30 spārnotajām raķetēm.

Starptautiskie vērtējumi un notikumi

  • Eiropas Parlaments aicina veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai. 

  • Lielbritānija pastiprinājusi Krievijas aviokompānijām noteiktās sankcijas, liedzot nolaišanās laika nišu pārdošanu Lielbritānijas lidostās aptuveni 50 miljonu sterliņu mārciņu (59 miljoni eiro) apmērā. Lēmums, ar kuru paredzēts ierobežot naudas plūsmu uz Krievijas ekonomiku, skars nacionālo lidsabiedrību "Aeroflot", kā arī "Ural Airlines" un "Rossija".

  • Patlaban nav nekādu priekšnosacījumu, lai Ukrainas bruņotie spēki spētu tuvākajā laikā veikt plaša mēroga pretuzbrukumu Krievijai visā frontes līnijā, uzskata bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

  • ASV telekanāls CNN vēsta, ka NATO tuvākajās nedēļās negaida pārmaiņas Ukrainas–Krievijas frontē, tomēr uzskata, ka Ukrainas Bruņotie spēki var atkarot Krievijas okupēto Donbasu un Krimu. Alianses ierēdnis, kas ir informēts par izlūkošanas datiem, sacīja, ka pašlaik NATO tiek apspriests aktuālais moments, kad situācija būtiski mainījusies par labu Ukrainai. Turpinās debates arī par Kijivas iespējām atgūt Krimu un Donbasa teritorijas.

  • Krievijā pēdējo nedēļu laikā no amata atcelti vairāki augsta ranga komandieri, liecina britu izlūkošanas dati. Par nespēju ieņemt Harkivu atstādināts 1. gvardes tanku armijas komandieris ģenerālleitnants Sergejs Kiseļs. Pēc kreisera "Moskva" nogremdēšanas aprīlī no amata atstādināts Melnās jūras flotes komandieris viceadmirālis Igors Osipovs. Britu izlūki pieļauj, ka Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs saglabās amatu, tomēr nav skaidrības, vai Putins viņam joprojām uzticas.

  • Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal atvērta ASV vēstniecība. ASV vēstnieka Ukrainā amats trīs gadus bijis vakants un sagaidāms, ka to tagad ieņems pieredzējusī diplomāte Bridžeta Brinka, kuru Senāts jau drīzumā balsojumā apstiprinās amatā. Ukrainas prese iepriekš rakstīja, ka Kijivā atgriezušās vai grasās atgriezties 32 ārvalstu vēstniecības, kas tika evakuētas pirms kara.

  • ASV finanšu ministre Dženeta Jelena uzsvērusi, ka līdz šim izziņotais divpusējais un daudzpusējais atbalsts nebūs pietiekams, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības pat īstermiņā. Bet Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners teicis, ka G7 partneriem ir jānodrošina Ukrainas maksātspēja tuvāko dienu vai dažu nedēļu laikā. Karš radījis robu Ukrainas finansēs, jo nodokļu ieņēmumi ir strauji samazinājušies, radot ap 5 miljardu dolāru iztrūkumu mēnesī.

  • Eiropas Parlaments aicina noteikt sankcijas pret bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu. Viņš izpelnījies nosodījumu par ciešām biznesa un politiskajām saitēm ar Krieviju.

  • Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, ka Krievijai noteiktās sankcijas jāpiemēro arī Baltkrievijai, jo tā ir līdzatbildīga par Krievijas karu. Turklāt Krievijai ir aizvien lielāka ietekme Baltkrievijā, tostarp finansiālā ietekme, un tas rada nopietnas šaubas par Baltkrievijas spēju pieņemt suverēnus lēmumus. Ar sesto sankciju paketi pret Krieviju gan neiet tik labi, jo Ungārija bloķē Krievijas naftas embargo ieviešanu. Tiek arī pētīts, kā varētu juridiski labāk konfiscēt Krievijas Centrālās bankas, uzņēmumu un oligarhu iesaldētos aktīvus Eiropā, lai to varētu izmantot pēc tam Ukrainas atjaunošanai. 


>Aktuālais 18. maijā 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti