Cerības tiek liktas uz NATO samitu, kas pēc divām nedēļām notiks Madridē. Taču ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz intervijām ar septiņiem augsta ranga diplomātiem un vadošo NATO sabiedroto amatpersonām, raksta, ka šāds spēku izvietojums varētu arī nenotikt.
Daļēji tas esot tāpēc, ka NATO šobrīd ir ļoti daudz citu vajadzību. Baltijas stiprināšana varētu drīzāk izskatīties šādi – ar smagā bruņojuma (bez karavīriem) izvietošanu un tādu kā atbildīgo spēku izveidi.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidro: "Mums būs iepriekš norīkoti spēki. Jums ir taisnība, ka ne visi no tiem būs pastāvīgi izvietoti Lietuvā vai jebkurā citā alianses austrumu daļas valstī.
Bet jaunums ir tas, ka viņi tiks īpaši iezīmēti, iepriekš norīkoti konkrētajai teritorijai, kas nozīmē – viņi trenēsies, viņi rotēs iekšā un ārā, viņi zinās valsti, teritoriju, viņi būtu strādājuši kopā ar tās valsts bruņotajiem spēkiem. Un viņiem būs iepriekš noteikti uzdevumi."
Stoltenbergs arī skaidroja, ka katrā valstī šie spēki varētu atšķirties – Vācija par Lietuvu izteikusies, ka tas varētu būt brigādes izmēra karaspēks. Bet pastāvīga lielāku NATO spēku klātbūtne nav gaidāma – kā NATO jau iepriekš uzsvēris un ko paredz arī 1997. gada Krievijas un NATO vienošanās.
