Vēlēšanu pirmajā kārtā Makrona pārstāvētā centrisko partiju alianse "Ensemble" ("Kopā") saskaņā ar provizoriskajiem datiem ieguvusi 25,75% balsu, nedaudz apsteidzot jaunizveidoto kreiso partiju koalīciju NUPES, kura saņēmusi 25,66% balsu.
Kreiso spēku aliansē apvienojušies gan kreisie, gan komunisti, gan sociālisti un zaļie.
Kā liecina Iekšlietu ministrijas publicētie dati, kreiso koalīcija no Makrona alianses atpalikusi par tikai aptuveni 21 400 balsu. Pavisam Francijā ir 48,7 miljoni vēlētāju.
Vēlētāju aktivitāte bija vēsturiski zema – 47,5%, tajā daži vaino silto laiku.
Makronam ar sabiedrotajiem izdevies iegūt pavisam nelielu pārsvaru, tomēr rezultāti nebūt nav labi, ko apliecina arī Francijas laikraksts "Le Monde", kas pirmdien iznācis ar virsrakstu - "Makrona absolūtais vairākums ir apdraudēts".
Makrona partija cer uz vēlēšanu otro kārtu, prognozējot, ka Makrona kandidāti uzvarēs lielākā skaitā apgabalu nekā viņu kreisie sāncenši, nodrošinot prezidentam vairākumu. Taču ja valdībai nav absolūts vairākums - tā joprojām var valdīt, bet tad būs jāmeklē atbalsts no opozīcijas deputātiem.
Tiek prognozēts, ka pēc vēlēšanu otrās kārtas Makrons ar sabiedrotajiem varētu iegūt 255-295 deputātu vietas parlamentā. Šobrīd nav skaidrs, vai Makrona alianse iegūs absolūto vairākumu – 289 mandātus. Tas ir krietni mazāk par 345 vietām, kuras Makronam Nacionālajā asamblejā ir pašlaik.
Pirms 19. jūnijā gaidāmās otrās vēlēšanu kārtas Elizejas pils saimniekam un viņa sabiedrotajiem priekšā grūts darbs, lai parlamentā noturētu vairākumu.
Absolūtā vairākuma zaudēšana apgrūtinātu dažādu iekšpolitisku jautājumu apstiprināšanu parlamentā, piemēram, sarežģījot centrisko spēku plānus palielināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 65 gadiem, kas ir daļa no pensiju reformas, kā arī apgrūtinot nodokļu samazināšanas vai labklājības reformas.
Kreiso bloka līderis Žans Liks Melanšons ir Francijas politikas veterāns. Prezidenta vēlēšanās aprīlī viņam bija ļoti labi rezultāti, viņš atpalika no otrās vietas ieguvējas Marinas Lepēnas tikai par pusotru procentu. Šajās vēlēšanās kreisais bloks startē ar lozungu "Melanšonu par premjerministru!", taču grūti iedomāties, ka Makrons tam būtu gatavs.
Pie tam kreisajā blokā ir pretrunas – tajā ir divas proeiropeiskas partijas un divas eiroskeptiskās partijas. Tāpat Melanšons savulaik izteicis aicinājumu Francijai izstāties no NATO.
"Patiesība ir tāda, ka prezidenta partija pirmajā kārtā ir pārspēta! Pirmo reizi Piektās Republikas vēsturē jaunievēlētajam prezidentam nav izdevies apvienot vairākumu parlamenta vēlēšanās," savā runā pavēstīja Melanšons.
"Es aicinu mūsu tautu, ņemot vērā šo rezultātu – izmantot neparasto iespēju, ko tas piedāvā - gan personiskā līmenī, gan arī kopīgās dzimtenes liktenim."
Francijas premjerministre Elizabete Borna no Makrona partijas aicina frančus nebalsot par ekstrēmistiem.
“Nākamsvētdien, saskaroties ar ekstrēmistiem, balsojiet par prezidenta partijas un atbalstītāju kandidātiem - tā jūs ļausiet Francijai būt savas nākotnes un vērtību augstumos. Lai dzīvo republika, lai dzīvo Francija!”
