NATO ir apņēmības pilna palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju "tik ilgi, cik nepieciešams" un palīdzēs kara nomocītajai valstij pārveidot savus bruņotos spēkus par modernu armiju atbilstoši Rietumu standartiem. To apsolījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien deva zaļo gaismu 18 miljardu eiro palīdzības piešķiršanai Ukrainai, bet šis lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un izskanējušas bažas, ka Ungārija varētu izmantot veto tiesības.
Eiropas Parlaments (EP) pasludinājis Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu. Šī parlamenta rezolūcija saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Igaunijas policija sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) aizturējusi divus Igaunijas pilsoņus, kas apsūdzēti krāpšanā un naudas atmazgāšanā. Ar krāpšanas shēmu palīdzību viņi no kriptovalūtu investoriem izvilinājuši 575 miljonus dolāru (ap 560 miljoni eiro).
Pretrunīgus viedokļus izpelnījušies Ēģiptē notikušās klimata konferences rezultāti. Pozitīvi vērtējams lēmums par kompensāciju fonda izveidi nabadzīgākajām valstīm, bet nav izdevies vienoties par reāliem papildu pasākumiem cīņai ar globālo sasilšanu, tostarp atteikties no fosilā kurināmā.
Polijas augstākās amatpersonas trešdien paziņoja, ka raķete, kas otrdien nokrita Polijas pierobežā un nogalināja divus cilvēkus, visticamāk, bija Ukrainas izšautā pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, ar ko Ukraina mēģināja atvairīt masīvo Krievijas raķešu uzbrukumu.
Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministri devuši zaļo gaismu 15 000 Ukrainas karavīru apmācībām ES dalībvalstu teritorijā, lai stiprinātu Ukrainas armijas spējas. Apmācība notiks ne tikai tādās Ukrainas kaimiņvalstīs kā Polija, bet arī, piemēram, Spānijā.
Eiropas Savienībā (ES) strauji samazinājusies iedzīvotāju pirktspēja, liekot patērētājiem mainīt savus ieradumus. Tieši tāpēc šī gada beigās un nākamā gada sākumā eirozonas ekonomika nonāks recesijā. Par to piektdien brīdinājis Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, iepazīstinot ar jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien apstiprinājis likumu, kas ļaus Eiropas Komisijai ierobežot piekļuvi Eiropas tirgum tiem ārvalstu uzņēmumiem, kuri saņem subsīdijas, piemēram, Ķīnā vai ASV, un kuru saņemtās subsīdijas saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem ir nelikumīgas.
Amerikāņu miljardieris Īlons Masks pirms ASV Kongresa vēlēšanām nav centies tēlot politisko neitralitāti, jo viņš atklāti aicinājis vēlētājus balsot par republikāņu partiju. Masks skaidro, ka ASV prezidents pašlaik ir demokrātu pārstāvis Džo Baidens, tādēļ būtu labāk, ja viņu uzraudzītu republikāņu kontrolēts Kongress.
Jaunākais ANO ziņojums par globālo klimata stāvokli liecina, ka pēdējie astoņi gadi bijuši siltākie novērojumu vēsturē. Tagad jūras līmenis paaugstinās divas reizes ātrāk nekā 90. gados un ir pārspēti visi ledāju kušanas rekordi. Šāda visai drūma aina iezīmējas, sākoties ANO klimata konferencei COP27, kas šoreiz notiek Ēģiptes pilsētā Šarm eš Šeihā.
Krievijas sāktais karš Ukrainā bijis uzmanības centrā G7 (septiņu lielāko rūpnieciski attīstīto valstu grupas) ārlietu ministru sarunās Vācijas pilsētā Minsterē. Šajā apvienībā līdz ar Vāciju ietilpst arī Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, ASV un Lielbritānija.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ieradies vizītē Turcijā, kur ceturtdien ticies ar šīs valsts ārlietu ministru un piektdien tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ar niecīgu pārsvaru guvis kreiso spēku bloks, nodrošinot līdzšinējās premjerministres, sociāldemokrātu līderes Metes Frederiksenas palikšanu pie varas.
Polija un Dienvidkoreja pirmdien parakstījušas nodoma protokolu par sadarbību Polijas otrās atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Pagājušajā nedēļā Polijas valdība apstiprināja, ka valstī pirmo AES būvēs sadarbībā ar ASV.
Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais valsts vadītājs Luiss Inasiu Lula da Silva, sakaujot pašreizējo prezidetnu Žairu Bolsonaru. Kā liecina sākotnējie vēlēšanu rezultāti, balsošanas otrajā kārtā kreisi noskaņotais Lula ir ieguvis 50,9% balsu, ar ko pietika, lai apsteigtu galēji labējo populistu Bolsonaru.
Ar ANO un Turcijas starpniecību panāktā vienošanās, kas ļāva no Ukrainas izvest graudus, ir uz lielas jautājumu zīmes. Krievija paziņojusi, ka aptur dalību "graudu koridorā", kā iemeslu minot it kā Ukrainas veikto dronu uzbrukumu, kurā cietis viens no Krievijas kuģiem Sevastopoles ostā. Nekādus pierādījumus Krievija gan nav iesniegusi.
Pasaules bagātākais cilvēks, ASV miljardieris Īlons Masks pabeidzis sociālā tīkla "Twitter" iegādes darījumu un pārņēmis kontroli pār to. Viņš jau atlaidis vairākus uzņēmuma vadošos darbiniekus.
Lielbritānijas premjerministra amatā otrdien stājies jaunieceltais Konservatīvās partijas līderis Riši Sunaks, kuram būs jāmēģina izvest valsti no politiskā haosa, kas pēdējo mēnešu laikā pārņēmis britu politiku.
Cīņā par britu Konservatīvās partijas līdera posteni ir uzvarējis bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks, kurš tādējādi kļūs par nākamo Lielbritānijas valdības vadītāju.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdienas rītā panāca vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.
Eiropai vajadzētu mazināt savu atkarību Ķīnas, lai neatkārtotu kļūdas, kas pieļautas ar Krievijas energoresursiem. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc šīsdienas diskusijām Eiropas Savienības valstu līderu vidū.
Briselē ceturtdien sākusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu tikšanās, kurā uzmanības centrā ir divi smagi temati – palīdzība Ukrainai un augstās enerģijas cenas.
Kopīgi iepirkumi un solidaritāte – tāds ir Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais risinājums enerģijas krīzei Eiropā. Tomēr ātru gāzes cenas kritumu tas nesola.
Īpaši jaudīgu, Izraēlā ražotu spiegošanas programmu "Pegasus", visticamāk, iegādājušās vismaz deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču par četrām ir zināms, ka tur tā izmantota, lai noklausītos politiskās opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības locekļu un žurnālistu telefonus. Tās ir Grieķija, Polija, Ungārija un Spānija. Taču vairāk nekā gadu kopš skandāla nākšanas gaismā nekas būtiski nav mainījies – atsaucības šo gadījumu izmeklēšanai nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms gaidāmās NATO aizsardzības ministru tikšanās Briselē paziņojis, ka, pēc izlūkošanas datiem, pagaidām nekas neliecina par Krievijas gatavošanos kodoluzbrukumam.
Eiropas Savienības (ES) valstis ir nobriedušas gāzes cenu griestu noteikšanai, piektdien Prāgā pavēstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
