Francijas prezidenta sabiedrotie jau sākuši strādāt pie tā, lai izveidotu parlamenta vairākumu, un premjerministre Elizabete Borne jau solījusi rīkoties, lai tiktu izveidots rīcībspējīgs vairākums. Lai īstenotu Makrona politisko programmu, centristu aliansei tagad būs jāmeklē sabiedrotie.
Politiskās paralīzes risks
Reālākais sadarbības partneris ir Republikāņu partija, kurai parlamentā būs 61 vieta.
Elizejas pils saimnieka Emanuela Makrona centrisko partiju alianse "Ensemble" ("Kopā") parlamenta vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka to varētu uzskatīt par vēlēšanu uzvarētāju.
Tā ieguvusi 245 no 577 apakšpalātas deputātu vietām, tādējādi zaudēts pēdējos piecos gados noturētais absolūtais vairākums.
Laikraksts "Le Monde" savā tīmekļa vietnē raksta, ka "Makronam draud politiskās paralīzes risks", bet kāds Francijas politologs vēlēšanu rezultātu nodēvējis par pagrieziena punktu Makrona neuzvaramības tēlam.
Pie sliktajiem rezultātiem daži vaino Makrona aizraušanos ar ārpolitiku un nepiedalīšanos vēlēšanu kampaņā, ko daudzi iztulkoja kā vienaldzību pret saviem vēlētājiem. Un prezidentam, kurš jau tā uzskatīts par augstprātīgu, tas netika piedots.
Radikālās partijas var līksmot
Otrajā vietā ierindojusies Žana Lika Melanšona vadītā jaunizveidotā kreiso partiju koalīcija (NUPES). Lai gan Melanšona vadītā koalīcija nav uzvarējusi, tomēr to var uzskatīt par lielu ieguvēju, jo parlamentā tai būs 135 deputāti līdzšinējo 60 deputātu vietā.
Kreiso blokam izdevies piesaistīt tos, kas vīlušies Makrona solījumos. Piemēram, Parīzes pievārtes apgabalā uzvarējusī Reičela Keke ir istabu uzkopēja viesnīcā, Francijas pilsonību ieguvusi tikai pirms septiņiem gadiem, bet viņa pārspēja bijušo sporta ministri.
"Situācija ir pilnīgi negaidīta, absolūti neredzēta. Prezidenta partijas sakāve ir pilnīga, un tai nav vairākuma.
Mēs esam sasnieguši sev izvirzīto politisko mērķi nepilna mēneša laikā - nogāzt to, kurš ar tādu augstprātību bija sagrozījis visu valsti, pats nezinot kādēļ," pavēstīja Melanšons.
Iemesls priekam bija arī trešās vietas ieguvējiem. Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība ieguvusi 89 mandātus, pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnot vairāk nekā minimālās 15 vietas, kas nepieciešamas, lai izveidotu oficiālu parlamenta frakciju.
Lepēnas partijai iepriekš bija tikai 8 vietas; tagad 10 reizes vairāk jeb 15% no visiem deputātiem. Eksperti spriež, ka šī partija ir iekļāvusies politiskajā sistēmā un ir uz palikšanu.
"Nacionālā apvienība vairs nebiedē cilvēkus, tas vairs nav vientuļš un trausls spēks, kādu mēs redzējām iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Tagad tas var uzvarēt par divu kārtu vēlēšanu sistēmā," norāda IPSOS aptauju institūta politikas analītiķis Briss Teinturjē.
Vēlētāju aktivitāte šoreiz bija vēsturiski zemākā - piedalījās tikai 46% vēlētāju un divas trešdaļas no jauniešiem uz otro kārtu nemaz neaizgāja.
Nāksies meklēt kompromisu
Bažas par iespējamo centristu sakāvi pastāvēja jau pirms vēlēšanu pirmās kārtas pirms nedēļas, tāpēc rezultātu nevar uzskatīt par lielu pārsteigumu.
Tas ir nopietns trieciens aprīlī uz otro pilnvaru termiņu pārvēlētā Elizejas pils saimnieka Emanuela Makrona plāniem īstenot valstī reformu plānu, tai skaitā palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem.
Transformācijas un civildienesta ministrs Stanislass Gerīni neslēpa sarūgtinājumu un norādīja, ka Makrona centrisko partiju aliansei būs jāmeklē sabiedrotie, lai parlamentā tiktu pieņemti viņiem saistoši likumi un idejas.
"Zināma vilšanās ir bijusi daudzos vēlēšanu apgabalos. Rīt mēs Nacionālajā sapulcē būsim situācijā ar vairākumu, bet ar "relatīvu" vairākumu.
Mums Nacionālajā sapulcē būs jāmeklē kompromisi, lai atrastu vairākumu un balsotu par likumu tekstiem un idejām, kuras mēs gribēsim īstenot."
Makrona iecerētās reformas ir apdraudētas
Premjerministre Elizabete Borne, kas solījusi rīkoties, lai tiktu izveidots rīcībspējīgs vairākums, atzinusi, ka situācija ir bezprecedenta un rada risku valstij, ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras gan valsts, gan starptautiskā mērogā.
"Bet mums ir jārespektē šis balsojums un jāizdara secinājumi. Kā centrālajam spēkam šajā jaunajā sapulcē mums ir jāuzņemas īpaša atbildība. Mēs no rītdienas strādāsim, lai veidotu vairākumu darbībai, šai sapulcei alternatīvas nav, lai garantētu mūsu valsts stabilitāti un vadītu nepieciešamās reformas. Lai darbotos Francijas labā, būs jārisina dažādi jutīgie jautājumi un jārada pareizie kompromisi."
Analītiķi atzīst, ka reformu īstenošana būs apgrūtināta un var iestāties vairākas nedēļas ilgs politisks strupceļš, kamēr prezidents centīsies meklēt kopsaucējus ar jaunām partijām.
Vēl viens trieciens Makronam ir tas, ka amatus zaudēs trīs pašreizējās valdības ministri, kas nav iekļuvuši parlamentā.
Makrons bija cerējis savu otro termiņu iezīmēt ar vērienīgu nodokļu samazināšanas, labklājības reformas un pensionēšanās vecuma palielināšanas programmu. Tas viss tagad ir uz jautājuma zīmes.
