Krievijas naftas embargo ir viens no jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības valstu līderu dienaskārtībā. Jaunākais kompromisa priekšlikums paredz, ka ar sankcijām varētu tikt aplikta tikai tā Krievijas nafta, kas Eiropas Savienībā nokļūst ar kuģiem. Tas veido divas trešdaļas no visām naftas piegādēm.
Savukārt nafta pa cauruļvadiem naftas varēs turpināt ienākt Eiropā. Tomēr Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka gala vienošanās šajā līderu tikšanās reizē diez vai tiks panākta.
“Manas ekspektācijas ir zemas, ka to izdosies atrisināt nākmajās 48 stundās. Bet esmu pārliecināta, ka pēc tam būs iespēja.
Kopumā mans aicinājums visām dalībvalstīm ir skaidrs – mums ir tikai viena veiksmes atslēga, un tā ir solidaritāte ar Ukrainu un Eiropas Savienības vienotība,” uzsvēra EK prezidente.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš atzina, ka būtu gatavs atbalstīt cauruļvadu naftas izslēgšanu no sankciju paketes.
“Šovakar es gribētu, lai mēs sankcionējam pilnībā naftas produktus. Bet, iespējams, būs kāds daļējs izņēmums, kas arī saistīts ar praktisko infrastruktūru vienā vai otrā Eiropas valstī.
Galvenais ir tas, lai katra sankciju pakotne kļūst arvien stingrāka un stingrāka. Mūsu mērķis, un es atgādināšu to kolēģiem, ir, ka Krievijai šis karš ir jāzaudē.”
Viens no kompromisa variantiem ir Krievijas naftas embargo noteikt tikai ar kuģiem pārvadājamajai naftai, kas veido divas trešdaļas no Eiropā patērētās Krievijas naftas, bet pa cauruļvadiem piegādāto naftu atstāt ārpus tūlītējā embargo – tas palīdzētu Ungārijai, arī Slovākijai un Čehijai.
Šīm valstīm nav pieejas pie jūras, un Krievijas naftu tās saņem pa cauruļvadu. Ungārija visu šo laiku ir stāvējusi pozā pret naftas embargo, bet pirmdien Orbāns bija pielaidīgāks.
“Tā ir laba pieeja, bet mums ir nepieciešamas garantijas, ka gadījumā, ja ar cauruļvadu, kas iet caur Ukrainu, notiks kāds negadījums, mēs varēsim saņemt Krievijas naftu no citiem avotiem. Ja mēs to iegūsim, tad viss būs kārtībā.”
Šāda prasība saistīta ar Ukrainas izteikumiem – valstī notiek karš un kara laikā daudz kas var atgadīties ar naftas cauruļvadu “Družba”.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks, runājot par nespēju vienoties par naftas embargo, jau izteicies, ka Eiropas vienotība attiecībā uz sankcijām pret Krieviju "sāk brukt".
Tiek meklēti vainīgie, un līdz ar ungāriem akmens tiek mests arī EK dārziņā, pārmetot Urzulai fon der Leienai, ka viņa par sesto sankciju paketi izziņojusi pirms kārtīgas saskaņošanas ar dalībvalstīm. Taču dažas dalībvalstis ir optimistiskākas un uzskata, ka šajā Eiropadomē izdosies panākt ungāru piekāpšanos.
