Latviešu valodas apgūšana dažiem Latvijā dzīvojošajiem sagādā problēmas, bet izrādās, ka to var iemācīties ārzemnieki, kas nemaz nedzīvo ne Latvijā, ne latviskā vidē. LTV Luksemburgā satika trīs cilvēkus, kuriem ir atšķirīga pieredze un veidi, kā viņi latviešu valodu ir iemācījušies.
Autora ziņas
Spānijas pilsētā Toledo ceturtdien notika Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās, uz kuru bija uzaicināts arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Pagājušā gada novembrī, kad Eiropa sāka Ukrainas karavīru apmācības misiju, sākotnējais mērķis bija apmācīt 15 000 karavīru. Februārī šis skaitlis tika dubultots līdz 30 000, bet tagad izskanējis priekšlikums to vēl palielināt līdz 40 000 karavīru.
Jau trešo nakti pēc kārtas Krievija veikusi uzbrukumu Ukrainas ostām un tagad arī draud vērsties pret kuģiem, ar kuriem tiek izvesti graudi no Ukrainas. Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru tikšanās laikā izskanēja sašutums, ka Krievija bombardējusi Ukrainas graudu glabātuves Odesas ostā, kur sadeguši 60 000 tonnu graudu.
Eiropas Savienība (ES) jau drīzumā varētu ieviest papildu sankcijas pret Baltkrieviju. Briselē ir panākta politiska vienošanās, kas jaunnedēļ varētu tikt oficiāli apstiprināta. Jaunās sankcijas noteiks ierobežojumus ievest Baltkrievijā ieročus un munīciju, lai šo valsti nebūtu iespējams izmantot militāro preču tranzītam uz Krieviju.
Krievijas diktators Vladimirs Putins deva rīkojumu pārņemt Dānijas alus darītavai "Carlsberg" un Francijas pārtikas ražotājam "Danone" piederošos uzņēmumus Krievijā pēc tam, kad interesi par šiem aktīviem izrādījušas Kremlim tuvu stāvošas personas, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts "Financial Times".
Briselē noslēdzies 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samits, kurā piedalījās valstu līderi, ieskaitot Brazīlijas prezidentu. Turpinoties Krievijas sāktajām karam un veidojot piesardzīgāku sadarbību ar Ķīnu, ES meklē jaunus tirdzniecības partnerus un tāpēc vēlas veicināt politisko un ekonomisko integrāciju ar šo reģionu.
Šobrīd Eiropas Savienībā, ASV, Lielbritānijā un Kanādā ir iesaldēta apmēram puse no visiem Krievijas centrālās bankas aktīviem – aptuveni 600 miljardi dolāru. No tiem aptuveni 200 miljardi atrodas Eiropā, pamatā Beļģijā, "Euroclear" sistēmā, un tiek rēķināts, ka šī nauda nopelnīs vairākus miljardus gadā. Tāpēc Eiropas Komisija šobrīd meklē veidus, kā tos novirzīt Ukrainas atjaunošanai. Eiropas Centrālā banka gan pretojas šim plānam, baidoties, ka tas var aptraipīt eiro uzticamību pasaulē un radīt bīstamību precedentu. Taču vēl sarežģītāk nekā ar Krievijas valsts īpašumu, varētu būt ar Krievijas oligarhiem piederošā īpašuma, kas šobrīd ir iesaldēts, izmantošanu Ukrainas labā. Tomēr tas nav neiespējami, uzskata Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Centrālās bankās visā pasaulē, sākot no Ķīnas un Nigērijas līdz pat Eiropas Centrālajai bankai, pašlaik visas veido savu digitālās naudas versiju. Digitālais eiro būtībā ir skaidra nauda digitālā formā. To, tāpat kā skaidro naudu, tieši emitēs centrālā banka. Eiropā to varētu sākt testēt 2026. gadā.
Aizvadītās nedēļas bruņotais dumpis Krievijā ir viens no jautājumiem, ko ceturtdien Briselē apspriež Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi. Daudzi no viņiem saka, ka šis dumpis liecina par plaisām pašreizējā Kremļa saimnieka režīmā. Tādēļ Eiropai jāturpina palīdzēt Ukrainai un arī jārūpējas par savu robežu drošību.
Dziesmu svētkos piedalīsies 87 diasporas kolektīvi, arī 12 no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), pieci no Austrālijas, divi no Brazīlijas; būs kolektīvi no Japānas un Ukrainas, bet visvairāk, protams, no Eiropas. Ģimeņu koris "Staro" apvieno dziedātājus no Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Šveices un gaida dalību Dziesmu svētkos Latvijā, sakot, ka dziesmas pieskaras dvēselei, ko, dzīvojot ārzemēs, jūt vēl vairāk.
Vācijas galēji labējā partija "Alternative für Deutschland" ("Alternatīva Vācijai", "AfD") pirmo reizi uzvarējusi Vācijas vietējās vēlēšanās un nacionālajās aptaujās apsteigusi Vācijas kanclera Šolca sociāldemokrātus. "AfD" šobrīd ir otra populārākā partija Vācijā, radot bažas par Vācijas politikas virzienu.
Ja ir kāds oligarhs, kam pieder ne tikai bizness un mediji, bet arī teju visa valsts – tad to var teikt par Viktoru Gušanu – viņš ir de facto Piedņestras īpašnieks un vadītājs. Viņa fotogrāfijas gan internetā gandrīz neatrast; par viņa dzīvesvietu ir tikai minējumi, bet viņa uzņēmums "Sheriff" Piedņestrā ir pamanāms visur – tā ir centrālā iestāde valstī.
Interesi piedalīties Ukrainas atjaunošanā izrāda arī Latvijas uzņēmumi – tie vēlas piedāvāt gan digitālos risinājumus valsts pārvaldes darba modernizēšanai, gan palīdzēt atjaunot Krievijas sagrauto elektrības infrastruktūru. Vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka risks strādāt Ukrainā šobrīd ir lielāks, bet arī potenciālie ieguvumi var būt vērā ņemami.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs cer, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomes Ministru komitejā tiks mazināta Krievijas ietekme un Padomē pārtrauktas darba attiecības ar Krievijas dubultpilsoņiem. Strasbūrā šobrīd notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas jūnija sesija, kurā Latvija kā Ministru komitejā prezidējošā valsts atbildēja uz deputātu jautājumiem par to, kā veicas ar izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Ukrainas aizsardzības kontekstā daudz tiek runāts par pretgaisa aizsardzību. Draudi no gaisa var nozīmēt gan naidīgus lidaparātus, spārnotās un ballistiskās raķetes, gan arī jaunus draudus, piemēram, bezpilota lidaparātus un virsskaņas raķetes. Ko pret šiem draudiem spēj darīt NATO un kā tas notiek?