No marta līdz maijam mazumtirdzniecība bija vienīgā uzņēmējdarbības joma Latvijā, kur uzņēmēju noskaņojums turējās virs nulles. Tas nozīmē, ka pozitīvi noskaņoto uzņēmēju bija vairāk nekā negatīvi noskaņoto. Taču jūnijā arī šajā jomā darbojošies uzņēmumi ir kļuvuši pesimistiskāki. Visdrūmāk noskaņota joma ir būvniecība. Tur noskaņojuma rādītājs jūnijā ir noslīdējis līdz -15,5%. Ap -4% pakalpojumu un ap -5% rūpniecības jomā.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka šie dati jāskatās pret vēsturiski vidējiem rādītājiem. Šādā kontekstā situācija nav tik traģiska.
“Kopumā galveno uzņēmējdarbības nozaru noskaņojums ir drīzāk pesimistisks, bet bez tādiem lieliem ekstrēmiem. Cilvēki ir cilvēki. Viņi ir emocionālas būtnes. Un viedokļi un arī šīs atbildes, kas tiek pēc tam saskaitītas noskaņojuma indeksos, veidojas lielā mēra no mediju vides,” norādīja Strautiņš.
Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka uzņēmēju negatīvo noskaņojumu ir ietekmējušas gaidas par vispārējo cenu kāpumu un Krievijas karš Ukrainā, kas ir ietekmējis piegādes ķēdes.
“Vai loģistikas ķēdes atjaunosies? Vai piegādes būs tādas pašas? Kas būs ar energocenām? Tas viss, protams, atspoguļojas arī pašās nozarēs. Tāpēc piesardzība ir vērojama. Un ļoti daudzus investīciju projektus ja ne atliek, tad vismaz pietur uz laiku,” zināja teikt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Kaut arī situācija pašlaik nav tik pesimistiska, kāda tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, uzņēmēji jau sāk izjust pieaugošo cenu ietekmi. Tāpēc arī viņiem aktualizējas jautājums par valsts atbalstu.
“Ja iedzīvotājiem šobrīd jau ir valdība apstiprinājusi faktiski atbalsta paku, tad uzņēmējiem tādas atbalsta pakas vēl nav. Tas, protams, arī neveicina tādu nākotnes pozitīvismu. Es domāju, ka tie dati ļoti precīzi parāda esošo tendenci,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vispozitīvākais noskaņojums jūnijā bija izmitināšanas nozarē – 34%. Savukārt visdrūmāk noskaņotie uzņēmēji bija izdevējdarbībā – mīnus 23,7%.