Samazinās plaisa starp vīriešu un sieviešu algām
Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no Darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados (pēdējais – par 2018. gadu). Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot statistikas pārskata par darbu 1. ceturkšņa (janvāra–marta) datus.
2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni, kovida pandēmijas laikā ieviestie saimnieciskās darbības ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi vairāk ietekmēja sieviešu nodarbinātības un atalgojuma rādītājus nekā vīriešu. Sieviešu skaits ar zemākiem ienākumiem samazinājās straujāk nekā vīriešu, bet sieviešu skaits ar lielākiem ienākumiem pieauga straujāk. 2021. gada 1. ceturksnī valdības atbalsts dīkstāvju pabalstu veidā aptvēra vislielāko nodarbināto skaitu, salīdzinot ar pārējiem kovida pandēmijas ierobežojumu periodiem, tika izmaksātas arī algu subsīdijas, tādējādi būtiski ietekmējot atalgojuma atšķirības. Dažās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, pandēmijas laikā palielinājās gan darba apjoms, gan atalgojums.
Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits katrā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2021. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 31,1% lielāka nekā sieviešu.
Privātajā un sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija līdzīgs – attiecīgi 15,5% un 15,6%.
2021. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (8,4%) un 65 gadus un vecāku senioru vidū (9,3%), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 22,3% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (19,1%).
Eiropas Savienībā sievietes pelna par 13,0% mazāk nekā vīrieši
2020. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 13,0%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Latvijā (22,3%) un Igaunijā (21,1%).
Beidzoties pandēmijai, algu plaisa varētu atkal palielināties
Izmaiņās notika vairāku ekonomisku procesu dēļ, kuri noritēja Covid-19 pandēmijas ietekmē. Pirmkārt, darbu zaudēja daudzi ēdināšanas un tūrisma jomā strādājošie. Otrkārt, valsts ieviesa dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas. Treškārt, bija straujš algu pieaugums medicīnas jomā, kur liela daļa nodarbināto ir sievietes. Līdz ar to sieviešu atalgojums kļuva relatīvi lielāks nekā iepriekš, izkrītot no darba sievietēm, kuru atalgojums bija zemāks.
"Tajā brīdī, kad pandēmija atkāpsies uz visiem laikiem, es domāju, ka tā atšķirība būs līdzīgāka tai, kādu mēs redzējām pirms pandēmijas. Domāju, ka ir vairāki apstākļi, kāpēc lai ilgtermiņā tā starpība lēnām uzlabotos, bet noteikti ne tik strauji, kā mēs to redzējām 2021. gadā," stāstīja "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.
Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē daudzi faktori. Sieviešu un vīriešu skaits nozarē, viņu profesija un pienākumi, izglītība, darba stāžs un arī sabiedrības attieksme.
Piemēram, sievietēm no 25 līdz 44 ekonomiskās aktivitātes laiks sakrīt ar reproduktīvo vecumu. Ir situācijas, kad darba devējs var neiedot sen loloto paaugstinājumu, domājot, ka darbiniece aizies bērna kopšanas atvaļinājumā. Šāda diskriminējoša attieksme ir jāmaina, uzskata "SEB atklātā pensiju fonda" vadītāja Anna Dovbiša.
"No vienas puses, mēs gribam, lai mūsu ekonomika aug, lai sabiedrība attīstās. Vienlaikus mēs domājam par demogrāfiju. Mēs zinām, ka mūsu demogrāfiskā situācija ir diezgan neapskaužama. Es gribētu teikt – sākam ar sevi. Sākam ar savu attieksmi pret sieviešu dzimuma kolēģēm un arī nepieļaujam diskrimināciju," uzsvēra Dovbiša.
