Panorāma

Pieminot deportācijas, velk paralēles ar mūsdienām

Panorāma

Panorāma

Biodegvielas piejaukšana degvielai uz laiku nebūs obligāta

Inflācijas bremzēšanai uz pusotru gadu atteiksies no obligātā biodegvielas piejaukuma

Valdība otrdien lēma no 1. jūlija līdz 2023. gada beigām atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai. Tādējādi degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu. 

Grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu bija nepieciešami, lai mazinātu degvielas mazumtirdzniecības cenas, kā arī līdz ar to – inflāciju.

Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no degvielas cenas, kurā ietilpst arī biopiejaukuma izmaksas. Otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis. Trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklis. Mazākā apmērā degvielas cenu ietekmē degvielas uzpildes stacijas uzturēšanas izmaksas, un nenozīmīgu daļu degvielas gala cenā veido izmaksas par naftas drošības rezervju uzglabāšanu (šīs izmaksas nodevas veidā tiek attiecinātas uz katru degvielas komersantu, kurš tās iekļauj degvielas gala cenā).

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, šā brīža situācijā degvielas cenas samazinājums prognozējams aptuveni 10 centu apjomā. 

"Bet es jums nevarēšu pateikt precīzi, kā tas izpaudīsies tieši cenrāžos pie degvielas uzpildes stacijām, jo vienlaicīgi mēs redzam, ka degvielas cenas ļoti dinamiski mainās. Tas nozīmē, ka tai pašā dienā, kad varbūt biodegvielas piejaukumu nepiejaukšanas dēļ cena samazināsies. Fosilās degvielas izmaksu pieauguma dēļ viņa vienlaicīgi tai pašā dienā var arī paaugstināties," stāstīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka Eiropas Komisija ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties ES lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Ministrijā paredz, ka noteikumu projekta apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, netiks novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

"Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielas cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai.

Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,"

komentēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Valdības sēdē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns aicināja valdību atlikt izmaiņas vai arī ieviest tās uz pāris mēnešiem, lai redzētu, vai degvielas cena samazinās. Asociācija nav pārliecināta, ka Ekonomikas ministrijas izvēlētais risinājums palīdzēs samazināt cenas, jo tam trūkstot aprēķinu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") komentēja, ka cenu izmaiņas ir dinamiskas, tāpēc aprēķini nebūtu relevanti.

Sēdes vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") norādīja, ka nav dzirdējis nevienu labāku priekšlikumu no asociācijas, kā risināt situāciju ar augstajām degvielas cenām. Tādēļ valdībā Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums tika atbalstīts.

Preses konferencē pēc valdības sēdes ekonomikas ministre Indriksone atzina, ka efektīvāk būtu samazināt akcīzes nodokli degvielai, bet par šādu iespēju vēl notiek diskusijas un vienošanās koalīcijā nav. Pēc viņas teiktā, arī obligātās prasības par biodegvielas piejaukumu atcelšana dos komersantiem iespēju pielāgoties situācijai, skatoties - kas ir ekonomiski izdevīgāk, lai degvielas cena būtu zemāka. Indriksone arī prognozēja, ka nākamgad varētu nostabilizēties benzīna un dīzeļdegvielas cena, bet pieaugt biodegvielas cena.

Ministrija arī sekos līdzi, cik aktīvi komersanti izmantos iespēju nepievienot biodegvielu. Indriksone pastāstīja arī, ka ar Konkurences padomi ir vienošanās, ka "viņi arī skatās līdzi degvielas cenu svārstībām un tirgus darbībām, lai būtu pārliecība, ka tirgus ir caurspīdīgs un konkurence notiek".

KONTEKSTS:

No 2020. gada Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai tika palielināts no 5% uz 7%, bet 95. markas benzīnam no 5% uz 10%. No novembra līdz aprīļa sākumam jeb ziemas periodā "bio" piejaukums dīzeļdegvielai nav obligāts.

Vispārējās ģeopolitiskās situācijas kraso izmaiņu rezultātā ir novērojams būtisks degvielas mazumtirdzniecības cenu pieaugums, kur kopš 2021. gada janvāra līdz 2022. gada martam dīzeļdegvielas cenas pieaugums ir līdz 60%, bet benzīna cenas pieaugums līdz 48% – 51%.

Jau ziņots, ka gada inflācija maijā Latvijā pieauga līdz 16,9%. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija iepriekš lēsto 9,5% vietā šogad pieaugs par 14,8%. Prognoze mainīta energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt