Katru gada sākumu cilvēki bieži sagaida ar cerībām. Jauns gads, jauna dzīve, jauni izaicinājumi. Taču bēgļiem no Ukrainas jauna dzīve šogad bija jāsāk krietni agrāk un piespiedu kārtā. Daudzi, par spīti piedzīvotajām kara šausmām un zaudējumiem, atrada spēku, drosmi un uzņēmību, lai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā.
Autora ziņas
2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5% iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Šovasar Kazahstāna un Kirgizstāna strauji un lielā daudzumā sāka eksportēt koksni uz Eiropas Savienību, tostarp uz Latviju. Tas nebūtu nekas dīvains, ja vien šajās Vidusāzijas valstīs nebūtu tikai 5–6% mežu no kopējās teritorijas. Kā izpētījis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:baltica", tas ir skaidrojams ar Eiropas Savienības sankciju apiešanu, ievedot dalībvalstīs Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem kirgīzu un kazahu sertifikātiem.
Izjuma, kuru Ukrainas armija no okupācijas atbrīvoja septembrī, cenšas atgūties no notikušā. Brīvprātīgie kopā ar Rus.LSM filmēšanas grupu devās uz Izjumu, lai izpostītajai pilsētas slimnīcai nogādātu ātrās palīdzības auto. Slimnīcā strādā ārsts traumatologs Jurijs Kuzņecovs, kura ģimene atrodas Rīgā.
No nākamā gada aprīļa depozīta iepakojuma sistēmas pārvaldnieks – uzņēmums SIA "Depozīta iepakojuma operators" plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem. Tas nozīmē, ka pieaugušās izmaksas dzērienu ražotāji varētu pārcelt uz patērētāja pleciem, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Taču ietekme nebūšot liela.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācija otrdien, 20. decembrī, neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023. gada. Šāds jautājums tika izskatīts Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejas sēdē, kurā ietilpst četri būvnieku un četri arodbiedrības pārstāvji.
Līdz ar kravu apjomu kritumu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vairs nepietiek naudas dzelzceļa uzturēšanai. Tāpēc valdība otdien, 20. decembrī, lems par papildu naudas piešķiršanu uzņēmumam, lai nosegtu izmaksas par 2021. gadu – izdevumus par darbinieku sociālajām garantijām un infrastruktūras uzturēšanas un modernizācijas izdevumus.
Visām juridiskajām personām, ieskaitot uzņēmumus un biedrības, no nākamā gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina neatlikt adreses izveidi līdz pēdējam brīdim. Uzņēmumi gan norāda, ka sistēmas funkcionalitāti varētu paplašināt.
Būtiski mainoties ekonomiskajai situācijai, augot cenām un arīdzan algām, it sevišķi būvniecībā, celtnieku arodbiedrība grib vienoties ar nozares darba devējiem par nozares minimālās algas celšanu. Viņi vēlas, lai nozarē strādājošajiem to paaugstinātu no pašreizējiem 780 eiro mēnesī līdz 930 eiro mēnesī. Arodbiedrība ir noskaņota optimistiski. Tikmēr darba devēji uz iespējamo palielinājumu raugās piesardzīgāk.
Kopš šī gada 1. februāra depozīta sistēmā nodoti vairāk nekā 211 miljoni iepakojuma vienību. Tie ir aptuveni 112 iepakojumi uz katru Latvijas iedzīvotāju. Sistēmas uzturētāja – uzņēmuma "Depozīta iepakojuma operators" pārstāvji norāda, ka tirgū deviņu mēnešu laikā kopumā laisti 336 miljoni depozīta iepakojumu.
Straujais cenu kāpums varētu ievērojami palēnināties nākamā gada 3. ceturksnī, liecina Latvijas Bankas inflācijas optimistiskā prognoze. Vienlaikus bankas eksperti ir piesardzīgi un atzīst, ka dažādu faktoru ietekmē tas var prasīt arī daudz vairāk laika. Par to un citām saistītām tēmām ekonomikas eksperti šodien diskutēja Latvijas Bankas organizētajā konferencē.
Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, bet iedzīvotāju noskaņojums par savu rocību – sliktāks. Gandrīz pusei jeb 46% Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums. Šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013. gada. Vienlaikus 52% jeb vairums Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka viņu labklājība ir saglabājusies iepriekšējā līmenī vai pat uzlabojusies.
Rīgas 1. slimnīca rīt no pulksten 8 līdz 11 aicina visus interesentus, bet īpaši smēķētājus uz bezmaksas plaušu veselības pārbaudi. Viena no izplatītākajām plaušu slimībām smēķētāju vidū ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb tā sauktā HOPS. Kombinējoties ar citām slimībām, piemēram, ar cukura diabētu, tas ir viens no vadošajiem riska faktoriem saslimšanai.
Gan starptautiskie, gan ekonomiskie izaicinājumi motivējuši Latvijas iedzīvotājus aktīvāk siltināt mājas, uzstādīt saules paneļus un izmantot citus energoefektivitātes risinājumus. Piemēram, interese par saules paneļiem ir pat četrkāršojusies, savukārt pašvaldības interesējas arī par ielu apgaismojuma nomaiņu.
Šogad, salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijā būtiski pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem uz gājēju pārejām, bet Rīgā šādu negadījumu skaits ir gandrīz dubultojies. To, ka gājēju pārejas nebūt ne vienmēr ir drošas šķērsošanai, apliecina arī kāds nesen noticis negadījums, kurā cietusi 12 gadus veca rīdziniece.
Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar Valsts policiju (VP) izstrādā likuma grozījumus, kas varētu paredzēt autovadītāja apliecības atņemšanu, pārsniedzot atļauto ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā (km/h), piektdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, mainot kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz negatīvu, informēja Valsts kases pārstāvji. Valsts kredītreitings galvenokārt ietekmē to, cik valstij izmaksā aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātie eksperti uzskata, ka pagaidām šim lēmumam būtiska ietekme nav gaidāma.