Panorāma

Bioniskā pop māksliniece Viktorija Modesta viesojas Latvijā

Panorāma

Deju lieluzvedumā izdejo Latvijas novadus

Partiju reitingi: jūnijā fundamentālu izmaiņu nav

Partiju reitingos jūnijā fundamentālu izmaiņu nav, līderu trijnieks – nemainīgs (precizēts)

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partiju reitingos jūnijā būtisku izmaiņu nav, vietas pirmajā trijniekā saglabājot "Jaunajai Vienotībai", Nacionālajai apvienībai un "Saskaņai", liecina jaunākais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā piedalījās aptuveni 1800 Latvijas pilsoņu.  Pirmajā vietā vēl aizvien ir "Jaunā Vienotība", par ko būtu gatavi balsot gandrīz 10% vēlētāju. Par Nacionālo apvienību balsis būtu gatavi atdot 7% balsstiesīgo. Tas ir nedaudz mazāk nekā maijā. 

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors un sociologs Arnis Kaktiņš paskaidroja, ka

reitingu amplitūda Nacionālajai apvienībai tradicionāli ir lielāka nekā citiem politiskajiem spēkiem.

Vēl viens iemesls reitinga izmaiņām ir karš Ukrainā. Sākoties karam, apvienības reitings strauji pacēlās.

Precizējums

Precizētas grafikas, jo iepriekš Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas Partija tika parādītas kā atsevišķi saraksti. Šie politiskie spēki startēs vienā sarakstā.

"Tagad mēs redzam, ka karš ir iegājis tādā ilgstošā fāzē," teica Kaktiņš. "Mēs varbūt ikdienā vairs nesekojam tam tik aktīvi līdzi, lēnām mūsu interese un satraukums šajās frontēs atslābst, un iespējams tas mazliet ir atsaucies uz Nacionālo apvienību."

Valdošās koalīcijas partijas lielākoties atrodas stiprās pozīcijās.

Ja līdz rudenim nekas fundamentāli nemainās, tās varētu būt vēlēšanu uzvarētājas, uzskata Kaktiņš.

Opozīcijas partijām ir veicies dažādi. Par 0,5 procentpunktiem nokrities zaļzemnieku reitings. Kaktiņa ieskatā, tas ir ļoti neliels samazinājums, taču ilgtermiņā reitingu varētu ietekmēt Zaļās partijas izstāšanās no apvienības.

"Mēs zinām no citiem pētījumiem, ka liela daļa publikas kopumā, it sevišķi viņu vēlētāji, ne pārāk aktīvi dzīvo ar politiku," uzsvēra Kaktiņš. "Līdz ar to tur paies diezgan liels laiks, kamēr viņi sadzirdēs, sapratīs, noorientēsies, kas tad īsti ir noticis, un šajā jaunajā kontekstā pieņems lēmumus." 

Līdzīga partiju popularitātes aina ir pārrēķinātajos datos. Tur uzskaitīti vēlētāji, kuri ir izlēmuši, par ko balsos, iespējamā velēšanu aktivitāte un vēlētāju motivācija.  

14. Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība, "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība un "Konservatīvie".

Tā sauktās jaundibinātās partijas ir apmēram turpat, kur bija iepriekšējos 2–3 mēnešus, vērtē Kaktiņš. Savukārt partijai "Stabilitātei!" izdevies pietuvoties 5% barjerai. Pārsteigumu sagādāja partija "Progresīvie", kurai ir vēsturiski labākais reitings – 9,4% starp izlēmušajiem.

Kaktiņš pastāstīja, ka

Latvijā allaž ir bijusi ar valdošo partiju darbu neapmierināta sabiedrības daļa, un šie vēlētāji meklē alternatīvas.

"Te lielais jautājums ir, kuras ir tās jaunās, svaigās, jēgpilnās alternatīvas," teica Kaktiņš. "Ja kādam izdodas sevi tādā veida publikai pasniegt, ka mēs esam tie jaunie, svaigie, tādi, kuri varētu būt varas cienīgi, tad tiem ir visas kārtis rokās un viņi tiešām vēlēšanās var dabūt ļoti labus rezultātus. Visas pazīmes liecina, ka "Progresīvajiem" ir izdevies iegūt šādu pozīciju sabiedrības acīs.''

14. Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 1. oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt