Kaut arī Latviju aizsargā NATO 5.pants, starptautiskā situācija pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā ir mainījusies. NATO valstis pārskata savu drošības stratēģiju, un tas ir jādara arī Latvijai, norādīja politiķi.
“Kas ir mūsu svarīgākais uzdevums? Būtiski palielināt apmācītu karavīru skaitu Latvijā. Lai mēs varētu izvairīties no tā, ka jebkad mums uzbrūk. Mums ir jābūt skaitliski lielākiem bruņotajiem spēkiem ar mācītiem cilvēkiem. Tas padara mūsu valsti daudz izturīgāku, un mūsu demokrātiju un mūsu brīvību arī palīdzēs nostiprināt,” sacīja Kariņš.
“Ukrainas kara mācība, viena no skarbākajām ir tāda, ka 21.gadsimta trešajā desmitgadē ir nepārprotami skaidrs, ka kaujas spējīgu cilvēku skaitam, armijas izmēram jebkuras valsts izdzīvošanā un aizsardzība ir milzīga nozīme. Pat tad, ja mums ir stipri partneri, kuri savus karavīrus pie mums jau ir nosūtījusi un sūtīs vēl”,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”).
Koalīcijas partneri uzsvēra, ka jāturpinās plašām diskusijām ar sabiedrību, kā arī Aizsardzības ministrijai jāizstrādā detalizēti noteikumi, lai būtu skaidrs, kā dienests darbosies.
Tikmēr Aizsardzības ministrija informēja, ka tā sadarbībā ar citām nozaru ministrijām precizē alternatīvā dienesta nosacījumus, lai tuvākajā laikā iesniegtu likumprojektu izskatīšanai valdībā.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.