Viņš viesojās šonedēļ Rīgā notikušajā tieslietu līderu forumā. Endrū Adamsu uz sarunu aicināja LTV žurnālists Iļja Kozins.

Iļja Kozins: Cik izaicinoši esošajos apstākļos iet ar sankciju piemērošanu?

Endrū Adamss: Esošajos apstākļos izaicinājumi ir sarukuši. Mūsuprāt, tagad ir ievērojami vieglāk piemērot ASV sankcijas.

Kāpēc?

Iemesls ir tas, ka ir notikusi bezprecedenta ASV un mūsu ārvalstu partneru sankciju režīmu saskaņošana.  Sankciju režīma saskaņošana Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē un patiesībā visa pasaulē, ieskaitot valstis, kuras vēsturiski varēja tikt uzskatītas par paradīzi nelikumīgai naudai. Šī saskaņošana mūsu speciālajai vienībai ļauj vieglāk sniegt pierādījumus ārvalstīm, pieprasīt mantas arestu un izmeklēšanu ārvalstīs, un tikt sagaidītiem atplestām rokām un ar atsaucību.

Vai jūs jūtat, ka ir valstis, uzņēmumi vai institūcijas, kuras mēģina apiet šīs sankcijas?  

No vienas puses, mēs vēlamies izvirzīt visas pieejamās apsūdzības pret cilvēkiem, kas ir iekļauti ASV sankciju sarakstā, un atbalstīt ASV un mūsu partneru sankciju režīmus. No otras puses, mēs aplūkojam to, ko mēs dēvējam par veicinātājiem. Tātad mēs runājam par finanšu iestādēm, mēs runājam par grāmatvežu firmām un zināmā mērā runājam par advokātu birojiem. Un skatoties tieši uz cilvēkiem institūcijās, kuri labprāt saņem atlīdzību par nelikumīgas skaidrās naudas pārvietošanu.

Ja mēs runājam par Baltijas valstu reģionu, cik daudz darba ir šeit, skatoties uz kādām neatbilstībām sankciju piemērošanā?

Daudzas no ASV sarakstā iekļautajām personām, kurām noteiktas sankcijas, ir pārvietojušas savu naudu ārpus ASV. Sankciju režīms pie mums darbojas jau gandrīz astoņus gadus. Šīs sankcijas pašlaik ir pārņemtas lielā mērā visā Eiropas Savienībā.

Taču tas nozīmē, ka daudzi aktīvi, daudzi tā dēvētie čaulas uzņēmumi pastāv ārpus ASV, tostarp Eiropas Savienībā un dažos gadījumos arī Baltijā. Mums ir bijuši lieli panākumi un patiesa sadarbība ar Latvijas valdību, ar Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru, ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, lai izmeklētu un patiesi parādītu, ka sankciju režīmi gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā, gan ASV ir ieviesti plašā mērogā un pēc būtības ir spēcīgi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.