Panorāma

Krievijas karš bremzē Eiropas ekonomiku

Panorāma

Dabas muzejā – krāšņās lilijas

Finanšu izlūkošanas dienests ieguvis starptautisku godalgu

Finanšu izlūkošanas dienests ieguvis starptautisku godalgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas iestāžu cīņu pret naudas atmazgāšanu ir novērtējuši starptautiskā līmenī. Rīgā ''Egmont'' grupas plenārsēdes laikā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests ir saņēmis balvu par izcilu darbu finanšu izlūkošanas jomā. Konkursā piedalījās 19 valstu finanšu izlūkošanas dienesti, un finālā Latvija par balvu cīnījās ar Itāliju.

No naudas mazgātavas līdz pasaules līderim cīņā pret naudas atmazgāšanu – tā varētu raksturot ceļu, ko Latvija izgāja finanšu sektora uzraudzības kapitālā remonta laikā. Un nu Latvijas sniegumu ir novērtējuši arī ''Egmont'' grupas plenārsēdē Rīgā. Tā ir starptautiska organizācija, kura apvieno vairāk nekā 160 pasaules valstu finanšu izlūkošanas dienestus. 

Balvai bija pieteikušās 19 valstis, un finālā Latvija uzvarēja Itāliju.

“Mēs esam atzīti par pasaules mēroga spēlētājiem, ja pie mums notiek tik nopietns pasākums kā šis ''Egmont'' pasākums. Tas ir jautājums, kas ir pilnīgi noteikti dienaskārtībā daudziem pasaules finanšu izlūkošanas dienestiem, kā kļūt modernākiem, kā veidot šo finanšu izlūkošanu gudrāku. Un Latvija šajā ziņā noteikti ir pirmrindniece. Mēs rādām piemēru daudzām citām valstīm. Gan lielākām, gan mazākām,” sacīja bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viens no pasākuma galvenajiem akcentiem ir uz starptautisko sadarbību.

Pēdējos gados tieši Latvija izveidoja jaunu finanšu izlūkošanas dienestu starptautiskās sadarbības mehānismu.

Tas ir svarīgi, jo naudas atmazgāšana notiek uzreiz vairāku valstu jurisdikcijās.

“Finanšu izlūkošanas dienestiem ir svarīgi mācīties vienam no otra, ar ko esam saskārušies, kā mēs to risinājām, kā mēs varam vislabāk pielietot viens otra pieredzi un kā mēs varam uzlabot sadarbību. Jo tas tiešām ir vienīgais veids, kā mēs efektīvāk varam cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu,” skaidroja ''Egmont'' grupas vadītāja Henija Verbīka-Kastera.

Taču galvenā loma cīņā pret naudas atmazgāšanu ir tieši privātajam sektoram. Tāpēc ar laiku tie uzņēmumi, kuriem pasākumi pret naudas atmazgāšanu šķiet par bargu, sapratīs to priekšrocības, uzskata ''Egmont'' grupas vadītāja.

“Tiklīdz privātā sektora uzņēmumi vairāk iepazīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem, vairāk un vairāk viņi sapratīs, ka tas nāk par labu darbam tīrā vidē. Viņi sāks saprast, ka viņiem pašiem ir pienākumi. Ne Finanšu izlūkošanas dienests, ne tiesībsargājošās iestādes nav tie, kuri apkaros naudas atmazgāšanu.

Viss sākas ar privāto sektoru. Viņi ir vārtsargi. Tieši viņi ir tie, kam ir jāveic preventīvi pasākumi,” norādīja Verbīka-Kastera.

''Egmont'' grupas konference Rīgā turpināsies vēl līdz piektdienai, 15. jūlijam. Dažādās paneļdiskusijās piedalās apmēram 400 finanšu izlūki no visas pasaules.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti