Rīgas cirka ēkas iekšpuse šobrīd ir kā milzu būvlaukums. Ar dziļiem izrakumiem, atsegtām konstrukcijām un seno dēļu un ķieģeļu krāvumiem visapkārt. Būvuzņēmuma “Aidaco Group” vadītājs Valdis Koks stāsta, ka finišam pašreiz tuvojas tā sauktā saudzīgā demontāža, kas ir ļoti svarīgs posms, jo, tikai to veicot, varēja nokļūt līdz ēkas pamatkonstrukcijām un secināt ēkas patieso stāvokli, kas diemžēl ir izrādījies sliktāks, nekā varēja gaidīt.
“Šobrīd esam jau arī izrakušies līdz dziļākajam punktam pagrabā, kas ir nepieciešams jaunās pamatplātnes betonēšanai, divas trešdaļas no pamatplātnes jau ir iebetonēta, un šobrīd jau ir sācies tas ceļš – būvniecība uz augšu,” skaidro Valdis Koks.
Pārbūves būvprojekta autori no arhitektu biroja NRJA stāsta, ka, atsedzot daudzos uzslāņojumus, atklājās, ka ēkas pamati ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc nācās pastiprināt gan esošo konstrukciju, gan izveidot jaunus pamatus jaunā kupola izveidei.
Arī tribīnes bija uz sabrukšanas robežas, un tās nācās demontēt. Bēdīgā situācija skaidrojama gan ar to, ka pirms 133 gadiem celtajā ēkā nekad nav bijis kapitālais remonts, gan ar to, ka pati tolaik veiktā būvniecības maniere nedaudz līdzinājusies cirka trikam – atzīst arhitekts Uldis Lukševics.
Viņš stāsta: “[Rīgas cirka dibinātājs] Alberts Salamonskis bija ne tikai uzņēmējs, bet arī cirka mākslinieks, un tas lielā mērā ir redzams arī cirka būvē.
Ko mēs šobrīd redzam pie demontāžas darbiem – daudzas no šeit izmantotajām būvniecības tehnoloģijām un materiāliem līdzinās tādam cirka trikam, ka pamatu vietā ir kaut kas sabērts, konstrukcijām ir izmantoti otrreizēji kokmateriāli…”
Viens no sarežģītākajiem procesiem projektā būs jaunā kupola izbūve.
Līdzšinējais dzelzceļa sliežu konstrukcijās veidotais kupols bija savam laikam ļoti inovatīva konstrukcija, bet diemžēl vairs neatbilst mūsdienu normatīviem, tāpēc uz vecās konstrukcijas plānots uzsēdināt jaunu kupolu un tas būs ļoti īpašs. Arhitekts Zigmārs Jauja skaidro: “Protams, kā jau mūsdienu arhitektiem, gribas arī ar kaut ko izcelties. Mēs piedāvājām izveidot šo kupolu koka konstrukcijā.
Tas būtu, es domāju, Baltijas valstīs noteikti vienīgais šāda veida inženiertehniskais risinājums – kupols masīvkoka konstrukcijā.”
Arēnas rekonstrukcija ir tikai visa ēku kompleksa pārbūves projekta pirmais posms, kopumā paredzēti četri posmi, un to galvenais mērķis – vēsturiskā kultūras mantojuma savienošana ar mūsdienīgu funkcionalitāti – uzsver Rīgas cirka direktore Liene Pērkone: “Ir plānots, ka tiks uzbūvēta arī “black-box” zāle un mazliet tālāk pie A.Kalniņa ielas modernas Cirka skolas telpas un mākslas rezidenču telpas, kas mums ļautu vēl tālāk attīstīties un tiešām šo cirka ēku padarīt par vienu no pasaules labākajām cirka ēkām.”
Pirmo posmu, kas paredz arēnas pārbūvi, plānots pabeigt nākamā gada augustā. Pēc optimistiskākajiem scenārijiem, visa kompleksa pārbūve varētu noslēgties 2028. gadā.
