Sadaļas Sadaļas

Teātra dienas izcilības balvas saņems Elmārs Seņkovs, Vita Vārpiņa un Ģirts Krūmiņš

Tuvojoties Starptautiskajai teātra dienai, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) kā katru gadu paziņo Teātra dienas Izcilības balvu laureātus. Šogad tiks godināti aktieri Vita Vārpiņa un Ģirts Krūmiņš, režisors Elmārs Seņkovs, baletmeistare Regīna Kaupuža. Jēkaba Dubura balvu par mūža ieguldījumu pasniegs literatūrzinātniekam un kritiķim Gunāram Bīberam.

2021. gada balvu saņēmēji: 

Lilitas Bērziņas balvu par spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā un mākslinieciski augstvērtīgu darbu daudzu gadu garumā pasniegs Dailes teātra aktrisei Vitai Vārpiņai.

"Vitai Vārpiņai raksturīga jūtīgas emocionalitātes un racionāla prāta harmonija, kas Vārpiņas varonēm piešķir īpašu apjomu un dziļumu. Tajā var atspoguļoties gan iekšējais spēks, gan eleganta pašironija. Ar savu inteliģentas personības stāju un attieksmi viņa tur augstu aktiera profesijas prestižu un papildina visu laiku izcilo Dailes teātra aktrišu galeriju. Savu traģisko un dramatisko lomu aktrises lielo mērogu aktrise apliecināja 2020. gadā tapušajā Roberta Aika lugas iestudējumā “Ārsts” Gata Šmita režijā, mūslaiku traģēdijā ārstes Rutes Vulfas lomā precīzi pieņemot režisora piedāvātos spēles noteikumus un ārēji apvaldītā, iekšēji intensīvā darbībā atklājot stipras sievietes nelokāmo ticību savai pārliecībai un pārdzīvojumus, ko tā rada, sastopoties ar pretspēku," norādīts balvas pieteikumā. 

Harija Liepiņa balvu par spožu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Jaunā Rīgas teātra aktieris Ģirts Krūmiņš.

"Poētiski romantiskajai tradīcijai latviešu aktiermākslā, ko spilgti turpināja un attīstīja Harijs Liepiņš, ir pievienojies Ģirts Krūmiņš ar savu jaunāko darbu izrādē “Meklējot spēlmani” Gata Šmita režijā. Atveidojot dramaturgu, režisoru, teorētiķi un kādreizējo Dailes teātra vadītāju Pēteri Pētersonu, spožu, neikdienišķu, asprātīgu, dzēlīgi sarkastisku personību un pāri visam – vienu no lielākajiem dzejniekiem - sapņotājiem latviešu teātra vēsturē, Ģirts Krūmiņš ir spējis radīt un ļaut skatītājam spēcīgi sajust ģeniāla Mākslinieka tēlu," aktiera veikumu raksturojis pieteicējs.

Eduarda Smiļģa balvu par nozīmīgu, spilgtu novatorisku režiju iepriekšējo sezonu laikā un par ieguldījumu latviešu teātra popularizēšanā Latvijā un pasaulē pasniegs režisoram Elmāram Seņkovam.

Kā norāda režisora pieteicējs balvai, Elmārs Seņkovs jau labu laiku ir viens no vadošajiem, talantīgākajiem un spožākajiem režisoriem Latvijā. Viņa radošajā biogrāfijā ir daudzi klasikas iestudējumi - gan latviešu (piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridējs”, “Trīne”), gan ārzemju (piemēram, Henrika Ibsena “Meža pīle”, Viljama Šekspīra “Sapnis vasaras naktī”, Antona Čehova “Kaija” u.c.). Režisors lieliski interpretē klasikas tekstus, respektējot oriģinālmateriālu, taču vienmēr atrodot jaunu pieeju un padarot tos laikmetīgus.

Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu par nopelniem kultūras darbā, ieguldījumu Latvijas baleta mākslā un jauno baleta mākslinieku audzināšanā saņems Regīna Kaupuža. 

Baletdejotājas, klasiskās dejas pedagoģes, baletmeistares Regīnas Kaupužas  darba pieredze krājusies turpat 50 gadu garumā, no tiem vairāk nekā 30 pedagoģiskā darba gadi pavadīti PIKC Rīgas Baleta skolas mentora darbā ar jauniem skolas pedagogiem, metodisko mācību līdzekļu izveidē pedagogiem un audzēkņiem, audzēkņu skatuves prakses darba organizēšanā un skolas koncertdarbības vadīšanā, kā arī radošu projektu īstenošanā, kopā RBS audzēkņiem veidojot baletus un horeogrāfijas, organizējot un producējot starptautiskus kopprojektus, meistarklases, konkursus un viesizrādes. Balvas pieteicējs atzīmē, ka Kaupužas audzēkņi ir atpazīstami ar savu personību un spilgto individualitāti, radošumu un vienlaikus ar precīzi pārdomātu, izjustu tehnisko un māksliniecisko sniegumu.

Jēkaba Dubura balvu par mūža ieguldījumu drāmas teorijas, vēstures un analīzes pētniecībā un mācīšanā neskaitāmām studentu paaudzēm pasniegs literatūrzinātniekam un kritiķim, Latvijas Kultūras akadēmijas emeritētajam profesoram un Goda doktoram Gunāram Bīberam.

"Gunārs Bībers ir viena no pašām iedvesmojošākajām Latvijas akadēmiskās vides personībām. Viņa lekcijas drāmas teorijā, analīzē un vēsturē, kā arī Raiņa un Aspazijas daiļradei veltītos speckursus brīvprātīgi apmeklēja arī studenti, kuri ikdienā par teātri un Raini neinteresējās, jo Gunāra Bībera zināšanu daudzpusība, atbildība un cieņa pret savu darbu un studentiem, kā arī pašironiskā humora izjūta padarīja viņa vadītās nodarbības par aizraujošu pieredzi. Ne velti Bībera personība inspirējusi arī vismaz vienu izrādi – 2019. gadā horeogrāfe Olga Žitluhina un seši dejotāji radīja laikmetīgās dejas izrādi “Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Gunārs Bībers – horeogrāfi”, kuras iedvesmas avoti bija Raiņa un Aspazijas sarakste un profesora Bībera lekcijas par šo tēmu," atzīmējuši profesora pieteicēji balvai.

Gunārs Bībers ir Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995), Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā laureāts (2008), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Bet pāri visam – Skolotājs. Ne tikai akadēmiskajās zinībās, bet arī inteliģentajā, taktiskajā, smalkjūtīgajā attieksmē pret mākslu un tās radītājiem. Gandrīz visi šobrīd zināmie latviešu vidējās paaudzes kritiķi, aktieri, teātra un kino režisori, dramaturgi, laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji ir Gunāra Bībera skolnieki, norāda Bībera virzītāji balvai. 2020. gada vasarā jautāts, kā atšķiras dažādas studentu paaudzes, Bībers atbild: “Ne tik ļoti. Nepiekrītu visām tām šodienas vaimanām, ka katra nākamā studentu paaudze ir arvien dumjāka, paviršāka un slinkāka. Mūsdienu jauniešus ļoti lamā, bet viņi nav to pelnījuši. Ar viņiem tikai citādi jārunā, pasniedzējiem jābūt elastīgākiem un jāaizpilda zināšanu robi, ja tādi ir. Kam tad domāts pasniedzējs?”

Ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju un reaģējot uz epidemioloģisko stāvokli Latvijā, Teātra dienas balvu pasniegšanu LTDS plāno pārcelt no 27. marta uz laiku vasaras sākumā, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, teātra kritiķi, Latvijas Profesionālā baleta asociācija un Profesionālās izglītības kompetences centra ,,Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt