Ukrainas Drošības dienests Krievijas interneta mājaslapu un vietņu "melno sarakstu" izstrādājis pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lūguma.
Sarakstā 181 tīmekļa vietnes vidū ir, piemēram, "Rossija Segodnja" mājaslapa, kā arī citi mediju izdevumi. Tāpat sarakstā ir interneta vietnes, ko vada Krievijas okupētās Krimas varasiestādes un Krievijas atbalstītie kaujinieki Austrumukrainā. Ir pat nobloķēta arī viena Krievijas interneta maksājumu vietne.
Jau pagājušajā gadā Ukrainā tika bloķēti virkne Krievijas sociālo tīklu, pārlūkprogrammu un e-pastu pakalpojumu sniedzēju mājaslapas un vietnes, taču par spīti šiem ierobežojumiem, daudzi Ukrainas pilsoņi ir iemācījušies apiet šos filtrus, kas liedz piekļūt saturam no Krievijas.
Politikas komentētāji uzskata, ka Kijeva veikusi šo konkrēto pretpasākumu, reaģējot uz Maskavas pastiprinātajām aktivitātēm pret Ukrainu laikā, kad Krievijā sācies Pasaules kauss futbolā. Tas sākās pirms divām dienām, ceturtdien.
Vēl gada sākumā Ukrainas Augstākā rada vēlējās liegt arī šī futbola turnīra spēļu pārraidīšanu savā valstī, taču šī iecere neguva pietiekamu deputātu atbalstu.
Tomēr Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins ir aicinājis savas valsts pilsoņus neapmeklēt šo turnīru, norādot, ka tā laikā Ukrainas pilsoņi var saskarties ar dažādām provokācijām un drošības izaicinājumiem.
Tāpat pasaules kausa futbola atklāšanas laikā Melnajā jūrā bija novērojama pastiprināta Krievijas jūtas flotes aktivitāte. Šādu informāciju atklāja kāds Maskavai pietuvināts avots. Kremlis šādi esot rīkojies, lai novērstu iespējamos Ukrainas mēģinājumus traucēt šī futbola turnīra norisi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš brīdināja, ka necietīs jebkādus Ukrainas centienus traucēt futbola turnīra norisei Krievijā. Taču šo izskanējušo informāciju par pastiprinātu jūras flotes aktivitāti Melnajā jūrā ziņu aģentūrai "Reuters" pilnībā noliedza Krievijas aizsardzības ministrija, noraidot arī apgalvojumu, ka bijusi izsludināta paaugstināta kaujas gatavība.
Futbola sacensību atklāšanas laikā izvērsušās arī kaujas Austrumukrainā. Tiek ziņots par 33 uzbrukumiem, kuros iesaistīti prokremliski atbalstītie kaujinieki. Kā norādījusi Ukrainas armija, 15 uzbrukumos pret tās karavīriem izmantoti arī tādi ieroči, kuri saskaņā ar Minskas vienošanos ir aizliegti. Šo sadursmju rezultātā bojā gāja divi Ukrainas karavīri un seši tika ievainoti.
Šonedēļ Berlīnē notika arī tā dēvētās Normandijas formāta sarunas, kurās piedalījās Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Viņi apsprieda krīzes situācijas risinājumus Ukrainai.
