Ziemeļkoreja arī piebilda, ka, par spīti domstarpībām, ir ieinteresēta turpināt risināt krīzi Korejas pussalā, uzsverot, ka ir pieejama jebkurā laikā un jebkādam sarunu formātam.
ASV prezidents Donalds Tramps, pamatojoties uz pēdējā laikā izrādīto atklāto naidīgumu no Ziemeļkorejas puses, atcēla 12. jūnijā plānoto tikšanos ar Phenjanas režīma līderi Kimu Čenunu. Bija paredzēts, ka šī tikšanās notiks Singapūrā.
Tramps arī uzsvēra, ka pašlaik nav piemērots mirklis, lai abas puses tiktos.
Šis paziņojums bija negaidīta ziņa Ziemeļkorejai. Par to valsts ziņu aģentūrai paziņoja tās Ārlietu ministrija, paužot nožēlu, ka šī vēsturiskā tikšanās ir atcelta.
Vienlaikus Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka Phenjanas režīma līderis ir gatavs jebkurā laikā un formā tikties ar ASV prezidentu. Ar šādu paziņojumu Ziemeļkorejas valsts ziņu aģentūrā „KCNA” klajā nācis ārlietu ministra pirmais vietnieks Kims Kjegvans. Viņš arī uzstāja, ka Trampa lēmums neatspoguļo visas pasaules vēlmi, kura grib, lai tiktu risināts „smagais attiecību jautājums” Korejas pussalā.
Kjegvans norādīja, ka Phenjana neatkarīgi no ASV lēmuma turpinās darīt visu nepieciešamo miera un stabilitātes nodrošināšanai pasaulē un Korejas pussalā.
Phenjana arī uzsvērusi, ka šajā mirklī ir brīva no aizspriedumiem un ir gatava dot ASV laiku un iespēju pēc paziņojuma par Kima un Trampa tikšanās atcelšanu.
Tomēr Trampa paziņojumā tika sūtīts nepārprotams signāls Ziemeļkorejai, viņam norādot, ka ASV, Japāna un Dienvidkoreja nevilcināsies rīkoties, ja Phenjana spers neapdomīgus soļus.
Tiesa gan, Baltā nama saimnieks piebilda, ka viņš joprojām cer, ka jautājumi, kuri skar Ziemeļkoreju, turpinās virzīties uz priekšu un nākotnē dos pamatu arī pozitīvam iznākumam.
Taču vismaz pagaidām ASV nostāja pret Ziemeļkoreju nav mainījusies, un tā turpinās izdarīt spiedienu pret Phenjanu, tostarp uzturot sankcijas.
KONTEKSTS:
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nesen bijis devies negaidītā vizītē uz Ziemeļkoreju, lai "veidotu augsni" Trampa un Kima samitam.
Tramps ar paziņojumu par plāniem tikties ar Čenunu negaidīti nāca klajā martā, lai gan pirms tam abi līderi bija apmainījušies ar draudiem un apvainojumiem. Tālāko ceļu iespējamai sanāksmei bruģēja vēsturiskais Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas samits, kas notika mēnesi vēlāk Mongolijā.
Kopš Korejas kara noslēgšanās, kurā ASV karoja Dienvidkorejas pusē, neviens Savienoto Valstu prezidents līdz šim nav ticies ar nevienu Ziemeļkorejas līderi.
