Par plānu palielināt urānu bagātināšanu trešdien, 6. jūnijā, paziņoja Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Ali Akbars Salehi. Viņš norādīja, ka būs jauns centrifūgas ražošanas centrs, kas nepārkāpj Irānas kodolvienošanās nosacījumus. Saskaņā ar to Irāna var izgatavot urāna bagātināšanas centrifūgu daļas ar priekšnosacījumu, ka tās netiek iedarbinātas vismaz 10 gadus. Tādējādi Salehi uzsvēra, ka tas ir tikai pats sākums un nenozīmē, ka tagad pilnā apmērā tiks izgatavotas centrifūgas.
Tāpat Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs piebilda, ka Teherānas plāni par urāna bagātināšanas jaudas palielināšanu vēl nenozīmē, ka Eiropas rosinātās sarunas par šīs kodolvienošanās saglabāšanu ir cietušas neveiksmi.
Eiropas Savienības augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni paziņojumā norādīts, ka, šādi rīkojoties, Irāna ar savu uzvedību neveicina situācijas uzlabošanos.
Brisele kopš Savienoto Valstu izstāšanas no šī nolīguma ar Irānu ir centusies panākt, lai pārējās valstis to turpinātu ievērot.
Tomēr situācija ir pietiekami sarežģīta, jo Vašingtona pēc izstāšanās ir paziņojusi arī par sankciju atjaunošanu pret Irānu, tādējādi ietekmējot arī ārvalstu kompānijas, to skaitā virkni Eiropas uzņēmumu, kuri šajā musulmaņu valstī izvērsa sadarbību.
Līdz ar to, neskatoties uz Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas centieniem nosargāt šo vienošanos, daudzi uzņēmumi jau sākuši pārtraukt sadarbību ar Irānu, lai tos neskartu ASV sankcijas.
Turklāt Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei pirms divām dienām brīdināja, ka Teherāna neatbalstīs, ka pret to vienlaikus attiecas gan kodolierobežojumi, gan dažādas sankcijas. Augstākais garīgais līderis arī aicināja Irānu paātrināt sagatavošanās darbus urāna bagātināšanas procesam.
Reaģējot uz šo paziņojumu, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš kopš nedēļas sākuma atrodas Eiropā, uzskata, ka Irāna gatavojas izgatavot kodolieročus, brīdinot arī par iespējamu jaunu bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā, ja tie tiks izstrādāti.
Savukārt Irāna šos pārmetumus ir noraidījusi, uzsverot, ka Teherānas kodolprogramma tiek izmantota tikai civilām vajadzībām. Arī Irānas augstākais līderis ajatolla paudis viedokli, ka Izraēla ar saviem paziņojumiem par Teherānu veicina nestabilitāti reģionā.
Izraēla un Irāna regulāri apmainās savstarpējiem pārmetumiem par draudiem reģiona stabilitātei. Izraēlas armija ir arī vairākas reizes bombardējusi Irānas spēku objektus Sīrijā.
Kliedējot baumas par to, ka NATO varētu palīdzēt Izraēlai, ja tai uzbruktu Irāna, transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs žurnālam "Der Spiegel" paudis, ka par spīti partnerībai ar to Izraēla nav dalībvalsts, tādējādi uz to neattiecas arī drošības garantijas. Turklāt NATO nav iesaistīta Tuvo Austrumu miera centienos un konfliktos šajā reģionā.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Tādēļ tiks atjaunotas visas iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu. No šīm sankcijām var ciest Eiropas Savienības valstu firmas, kurām ir darījumi ar Irānu.
Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.
Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
