Neskatoties uz lielo spriedzi Rietumu valstu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina starpā, četri ārlietu ministri: Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns un Māss – centās atsākt ilgu laiku ignorētās pamiera sarunas. Tā sauktās Normadijas grupas sarunas nebija notikušas jau 16 mēnešus.
Ņemot vērā, ka situācija Ukrainas austrumos neuzlabojās un regulāri tiek saņemtas ziņas par jauniem kritušajiem, tad Vācijas pārstāvis Māss vērsa uzmanība uz to, ka šis miera process ir jāatsāk ar jaunu sparu, vienlaikus mudinot uz to paraudzīties no jaunas perspektīvas.
Māss uzsvēra, ka sarunu gaitā gan Krievija, gan Ukraina atkārtoti apņēmās ievērot 2015. gada Minskas nolīguma pamatnoteikumus, tostarp atbalstu ilgstošam uguns pārtraukumam, smago ieroču tehnikas neizmantošanai, vienību atsaukšanai un izvešanai. Tāpat puses pauda gatavību nodrošināt piekļuvi Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas jeb EDSO novērošanas misijai.
“Mēs uzticējām politisko direktoru komisijai turpināt sarunas par ANO misijas Austrumukrainā statusu, citiem parametriem un kā to īstenot. Šie jautājumi tiks apspriesti tuvāko nedēļu laikā. Abas puses konceptuāli atbalsta šādu misiju Apvienoto Nāciju ietvaros.
Tomēr viedokļi, kāds varētu būt novērotāju mandāts un to darbības teritorija, vēl joprojām būtiski atšķiras,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Arī Ledriāns uzskata, ka ir redzējis „pozitīvu dinamiku un iespēju, ka situācija tiks atrisināti miermīlīgā ceļā”. Ledriāns piebilda, ka Parīze un Vācija ir gatavs ilgtermiņā palīdzēt īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Austrumukrainā, ja tā būs saskaņā ar Minskas nolīgumu.
Savukārt Lavrovs norādīja, ka visas problēmas, kas saistītas ar Minskas nolīgumu īstenošanu, vēl nav izdevies atrisināt, lai mazinātu iekšējo Ukrainas krīzi. Tomēr Lavrovs pauda pārliecību, ka šī tikšanās bija noderīga. Piem., puses ir apspriedušas „ceļu karti” ieslodzīto apmaiņai starp Kijevu un Maskavu. Par to ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūrai “RIA Novosti”. Šeit vērā jāņem, ka Putins ir brīdinājis, ka jebkādas militāras provokācijas, kamēr Krievijā notiek Pasaules kausa futbola turnīrs, varētu izraisīt „ļoti nopietnas sekas Ukrainai kā valstij”.
Tikmēr Klimkins atkārtoti norādīja, ka kopā ar Vāciju un Franciju ir vienota nostāja visos jautājumos, kas skar krīzes risinājumu Austrumukrainā.
Ideju nosūtīt ANO misiju uz sadursmju rajonu starp separātistu ieņemtajiem rajoniem un Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju jau iepriekš izvirzīja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Tomēr ASV un Ukraina uzskata, ka ANO miera uzturētāji jāizvieto visos separātistu kontrolētajos rajonos līdz pat Ukrainas-Krievijas robežai.
To dislocēšana vienīgi pie frontes līnijas de facto nodibinātu robežu starp Ukrainas valdības un separātistu kontrolēto teritoriju.
Krievijas pret šādu ideju asi iebilst. Īsi pirms ministru sanāksmes Krievijas prezidents Putins sazvanījās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Sarunas laikā prezidenti diskutēja par ķīlnieku apmaiņu, taču par Normandijas četrinieka sanāksmi nerunāja.
Tā dēvētā Normandijas četrinieka ārlietu ministru sanāksmē tiek diskutēts arī par 2015. gadā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā noslēgtā pamiera līguma īstenošanu. Neraugoties uz visiem diplomātu centieniem, vēl joprojām nav izdevies panākt tā ievērošanu.
KONTEKSTS:
Pēc neatzītā referenduma 2014.gadā Krievija faktiski anektēja Krimas Autonomo Republiku, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Pēc tam Ukrainā sākās jauns saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, un 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
