Dienas notikumu apskats

Tramps un Čenuns samitā paraksta kopīgu dokumentu

Dienas notikumu apskats

Ugunsgrēkā Ādažos deguši 770 hektāri

Vācijas kancleres iebildumu dēļ šodien netiek prezentēts patvēruma politikas reformu plāns

Merkeles iebildumu dēļ neprezentē Vācijas patvēruma politikas reformu plāns

Otrdien, 12.jūnijā, Vācijas iekšlietu ministram Horstam Zēhoferam vajadzēja prezentēt patvēruma politikas reformu plānu, kas paredzēja rosināt stingrāku nostāju pret migrantiem. Taču domstarpību dēļ ar kancleri Angelu Merkeli ministrs bijis spiests uz nenoteiktu laiku apturēt sava plāna prezentēšanu.  

ĪSUMĀ:

  • Iekšlietu ministra iecere bija – stingrāki noteikumi migrantu uzņemšanai, vienkāršāka deportēšana.
  • Pēc Merkeles iebildumiem reformu plāns būs jāpārskata.
  • Eksperti pieļauj – reformu plānu ietekmē vēlēšanu tuvums Bavārijas zemē un vēlme nepieļaut radikālo spēku uzvaru.
  • Tāpat pieļauts – Merkele nogaida, kā beigsies Eiropas Svienības diskusijas par migrantu politiku.

 Zēhofers otrdien bija plānojis iepazīstināt ar kopumā 63 ierosinājumiem valsts patvēruma politikas reformēšanai. Tie paredzēja gan neļaut migrantiem šķērsot robežu, ja viņiem nav atbilstošu dokumentu, gan uzlabot izraidīšanas procesu migrantiem, kam patvērums atteikts.

Lai arī lielākā daļa Zēhofera ierosinājumi bija vērsti uz to, lai padarītu patvēruma noteikumus stingrākus un uzlabotu deportēšanas procesu, vienlaikus viņš rosināja arī nodrošināt labākus apstākļus visiem, kas gaida, kamēr tiek izskatīts viņu pieteikums, izveidojot „sākotnējos izmitināšanas centrus”.

Tomēr Zēhofers pēc Vācijas kancleres Angelas Mekeles iebildumiem bija spiests atcelt plāna izziņošanu.

Ministrs norādīja, ka vairākus plāna punktus nāksies pārskatīt un patvēruma politikas plāns tiks prezentēts tikai pēc tam, kad tiks gūts ieceres apstiprinājums.

Šī situācija ir raisījusi diskusijas arī vācu medijos par iespējamām jaunām nesaskaņām starp Merkeles vadītā konservatīva bloka partijām. Zēhofers pārstāv Kristīgi sociālo savienību, kura ir Mekeles vadītās kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartija. Vienlaikus gan nav jābrīnās par izveidojušos situāciju, jo pašreizējais Vācijas iekšlietu ministrs ir jau iepriekš vairākkārt nonācis domstarpībās ar Merkeli saistībā ar viņas lēmumu atvērt Vācijas robežu simtiem tūkstošiem migrantu 2015. un 2016. gadā.

Ne mazāk svarīgi pēc ekspertu domām ir vēlēšanu tuvums Bavārijas federālajā zemē. Eksperti vērš uzmanību uz to, ka pēc migrantu pieplūduma, šis aspekts ir arī spēcīgi ietekmējis un veidojis Vācijas politiku. Pirmie, kas reaģēja uz šīm izmaiņām bija vēlētāji. Viņi Vācijas parlamenta vēlēšanās pauda vienu no zemākajiem atbalstiem Merkeles konservatīvajam blokam, kā arī pirmo reizi Bundestāgā iekļuva galēji labējais spēks „Alternatīva Vācijai”, kura ir noskaņota pret imigrantiem.

Tieši nevēlēšanās pieļaut šīs partijas nostiprināšanos vai pat uzvaru Bavārijā tiek minēts kā viens no iemesliem šī patvēruma politikas reformu plāna virzīšanai.

Taču dažādi avoti Vācijas valdībā Merkeles lēmumu pamatoja ar to, ka pašreizējā situācija varēja radīt pietiekami būtiskas sekas. Tiek runāts par Eiropas Savienības solidaritātes graušanu, tādējādi vismaz tik ilgi, kamēr blokā tiek skatīta tā sauktā Dublinas regula par migrantu uzņemšanu un kā to uzlabot, tikmēr Berlīne lēmusi atturēties no vienpersoniskiem lēmumiem.

Tāpat ticis norādīts, ka viens no Zēhofera plāna punktiem paredzējis arī veicināt migrantu deportēšanu, kam ir atteikts patvērums, un tas var radīt krīzes situācijas citās dalībvalstīs, piemēram, Austrijā, kurai šādā gadījumā nāktos uzņemtiess atbildību par vairumu no migrantiem.

Turklāt tieši otrdien Vāciju vizītē apmeklē Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kuram paredzēta tikšanās Merkeli un arī ar Zēhoferu. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti