Itālija turpina neuzņemt migrantus; Vācijā imigrācijas jautājumi šķeļ valdību

Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni sestdien brīdinājis, ka ostas migrantiem būs slēgtas. Arī Vācijā palielinās atbalsts stingrākas valsts nostājas ieņemšanai pret potenciālajiem patvēruma meklētājiem, īpaši pēc tam, kad no amata par nepamatotu patvēruma piešķiršanu atlaista Vācijas migrācijas biroja direktore.

Itālija turpina neuzņemt migrantus; Vācijā imigrācijas jautājumi šķeļ valdībuHardijs Ventnieks

    Salvīni, kurš pilda arī vicepremjera pienākumus, sestdien paziņojis, ka valsts ostās tiks liegta iebraukšana diviem palīdzības organizācijas kuģiem. Tie atrodas Vidusjūrā pie Lībijas krastiem un gaida, kad tur kārtējos migrantus pametīs cilvēku kontrabandisti.

    Kā savā sociālajā tīklā „Facebook” norādīja Salvīni, tad aizliegums attieksies uz Vācijas nevalstiskās organizācijas kuģiem „Seafuchs” un „Lifeline”, kuri ir reģistrēti Nīderlandē.

    Labējās līgas līderis Salvīni arī uzsvēra, ka „šiem cilvēkiem ir jāzina, ka Itālija vairs neatbalstīs nelegālo imigrācijas biznesu”, viņam norādot, ka „viņiem turpmāk būs jāmeklē citas ostas, kurp doties”.

    Salvīni piebilda, ka gan kā atbildīgās nozares ministrs, gan kā savas ģimenes bērnu tēvs viņš bijis spiests šādi rīkoties, lai īstenotu visu cilvēku intereses.

    Pēc Romas lēmuma atteikt palīdzības sniegšanu Francijas nevalstiskās organizācijas kuģim ar izglābtajiem migrantiem izcēlās ass strīds ar Franciju.

    Tomēr plānotā tikšanās starp abu valstu līderiem - Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Itālijas premjerministru Džuzepi Konti – netika atcelta. Viņi vakar vienojās, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izveidot patvērumu centrus Āfrikā, lai novērstu, ka migranti dodas šajos „nāves braucienos” ar mērķi nokļūt Eiropā.

    Tāpat tikšanās laikā abu valstu līderi pieprasīja pamatīgas pārmaiņas Eiropas Savienības patvēruma noteikumos, kuri visu šīs krīzes smagumu, galvenokārt, uzliek uz Itāliju un Grieķiju.

    Itālijas atteiktajiem 629 izglābtajiem migrantiem palīdzību sniegs Spānija.

    Madride ir arī norādījusi, ka Parīze ir paudusi gatavību uzņemt migrantus, kuri izrādījuši vēlmi labāk būt Francijā. Bet tas būs iespējams tikai pēc pietauvošanās un palīdzības sniegšanas Valensijas ostā. Paredzams, ka šis kuģis migrantiem ostā pietauvosies rīt.

    Tikmēr Vācijā saistībā ar patvēruma meklētājiem ir atlaista Vācijas Federālās migrācijas un bēgļu biroja direktore Juta Korta. Viņa no amata atcelta saistībā ar skandālu, kurā viņa apsūdzēta par 1200 nepamatotu patvērumu piešķiršanu laikā posmā no 2013. līdz 2016. gadam. Turklāt ir aizdomas, ka viņa par pozitīva lēmuma pieņemšanu saņēmusi arī kukuļus. Ar šādu paziņojumu vakar nāca klajā Vācijas Iekšlietu ministrija. Tā norādījusi, ka maijā piešķirt patvērumus tika aizliegts Brēmenes nodaļai, bet vēlāk kļuva skaidrs, ka šīs skandāls skars arī citas federālās zemes Vācijā.

    Situāciju saasina arī iespējamā krīze Vācijas valdībā, kura sākās pēc tam, kad iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers bija spiests nedēļas sākumā Vācijas kancleres Angelas Merkeles iebildumu dēļ atcelt patvērumu politikas reformu prezentēšanu. Viņa ierosinājumi paredzēja daudz asāk vērsties pret migrantiem, kuriem nav dokumentu vai ir atteikts patvērums, paplašinot arī varasiestāžu pilnvaras neielaist, kā arī izraidīt migrantu no Vācijas.

    Vietējais vācu laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" uzskata, ka Merkele ar šo lēmumu ir izraisījusi „šķelšanos Eiropā”.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti