Tuvojoties vasarai, situācija frontē Ukrainā ir saasinājusies, īpaši valsts austrumos, kur Krievija pastiprina uzbrukumus. Tāpēc Ukrainas armijā gaida jaunu rietumvalstu militārās palīdzības piegādes vilni, noskaidroja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, kas atrodas Donbasā.
Autora ziņas
Pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijas jaunapstiprinātā ārlietu ministra pirmā divpusējā vizīte ir nevis kādā no kaimiņvalstīm, bet Ukrainā. Baiba Braže tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik "Patriot" sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.
Dens Raiss ir militārais eksperts ar praktisku pieredzi. Beidzis prestižo Vestpointas militāro akadēmiju. Irākas kara veterāns un patlaban ir Kijivas Amerikas Universitātes prezidents. Pateicoties viņa pūlēm, Ukraina ieguva kasešu munīciju, kas, pēc Raisa domām, ir viens no efektīvākajiem ieročiem un nesa pusi no visiem zaudējumiem Krievijas armijai.
Ukrainai frontē trūkst bruņojuma, piemēram, artilērijas šāviņu, tādēļ bijis grūti noturēt Krievijas karaspēka kaut lēnu, tomēr virzīšanos uz priekšu. Lai mainītu šīs tendences, Ukraina strādā pie savas militārās ražošanas attīstības un efektivitātes uzlabošanas. "Karā uzvar ne tas, kam vairāk resursu, bet tas, kurš tos efektīvāk izmanto," intervijā LTV uzsver Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins.
Karš jūrā Ukrainai pēdējos mēnešos tiešām ir bijis veiksmīgāks nekā karš uz sauszemes. Bet, lai, lauztu notikumu gaitu, Kjiivai steidzami nepieciešams papildu bruņojums un resursi. Citādi jāgatavojas nopietnai aizsardzībai, lai nezaudētu to, ko izdevies atgūt, un jācer uz panākumiem tikai nākamajā gadā, sarunā ar Latvijas Televīziju pauda drošības eksperts Marks Vojdžers.
Krievijas sāktais karš pret Ukrainu beigsies pat ne minūtē, bet sekundē, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins nolems to izbeigt, tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Tikmēr Ukrainas karavīri turpina drosmīgi aizsargāt valsti pret Krievijas iebrucējiem un gaida arvien jaunas bruņojuma piegādes no Rietumiem.
Otrdien notikušais Ukrainas dronu trieciens Krievijas Tatarstānā – 1200 kilometrus no Ukrainas – ir līdz šim tālākais šāda veida uzbrukums. Militārās ražotnes un naftas rūpnīcas, par kurām Krievija uzskatīja, ka tās atrodas dziļā aizmugurē un ir drošībā, par tādām vairs nav uzskatāmas, Latvijas Televīzijai pauda ukraiņu militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko.
Kā darbojas Vatikāna jeb Svētā Krēsla diplomātija? Kā tiek sabalansēta pāvesta duālā loma – garīgā un politiskā šķautne, aicinājumi uz mieru sadursmē ar skaudro kara, konfliktu un ģeopolitikas realitāti? Šie jautājumi no jauna tika uzdoti, kad atklātībā nāca pāvesta Franciska intervijas fragments par baltā karoga pacelšanu saistībā ar karu Ukrainā.
Vladimirs Putins ir pasludināts par uzvarētāju nedēļas nogalē notikušajās tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija apgalvo, ka viņš saņēma vairāk nekā 87% nodoto balsu. Putinu ar "uzvaru" ir apsveikuši Ķīnas, Ziemeļkorejas, Irānas, Uzbekistānas un Kubas autoritārie vadītāji. Turpretī rietumvalstis uzskata, ka Putina pārapstiprināšana amatā neatbilst nekādiem demokrātiskajiem standartiem.
Senos laikos zemnieki vasarā strādāja druvā, bet ziemā devās mežā, lai sagādātu kokmateriālus. Mūsdienās cits darba dalījums ir Jēkabpils puses zemniekam Gundaram Kalvem: vasarā viņam ir darba pilnas rokas savā saimniecībā, kur tiek apsaimniekoti arī zivju dīķi, bet ziemā Gundars ņēmis rokās automātu un devies uz Ukrainu, lai palīdzētu ukraiņiem cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
Doneckas apgabala Bahmutas rajonā ir viens no Ukrainā bīstamākajiem pasta maršrutiem, kurā jebkurā brīdī un jebkurā vietā var atlidot iebrucēju raidīts artilērijas vai raķetes šāviņš. Par spīti briesmām tajā ik dienu strādā un, uzvilkuši bruņuvestes, ceļā dodas Ukrainas nacionālā pasta "Ukrpošta" pastnieki.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins ir "ārkārtīgi bīstams, traks maniaks", kurš var uzbrukt jebkurai kaimiņos esošai Eiropas valstij. Šādu brīdinājumu intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" izsaka bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš aicina Rietumus aktīvāk palīdzēt Ukrainai, lai apturētu Krievijas agresiju.
Otrdien aprit desmit gadi kopš Pašcieņas revolūcijas jeb "Eiromaidana" Ukrainā, kura laikā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju izgāja ielās, protestējot pret prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča vēlmi kavēt Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību (ES). Toreiz protestu laikā tika nogalināti 107 iedzīvotāji, bet tūkstošiem ievainoti.
Smagajās kaujās par Avdijivku Ukrainas artilērijai bieži nācās klusēt munīcijas trūkuma dēļ, un to nācies taupīt. Arī tas ietekmējis Ukrainas spējas noturēt ienaidnieka ofensīvu. Latvijas Televīzijas (LTV) operators Ingus Graudiņš un korespondents Gints Amoliņš pirms dažām dienām tikās ar karavīriem Avdijivkas virzienā.
Desmitiem Latvijas vēstnieku uz dažām dienām atgriezušies Rīgā uz Latvijas diplomātisko pārstāvniecību sanāksmi. Drošība, jau esošo sabiedroto saliedēšana, atbalstītāju loka paplašināšana un skaļāka balss starptautiskajā arēnā – tās ir Latvijas ārpolitikas prioritātes, kuras šonedēļ Rīgā apspriež un saskaņo Latvijas diplomāti.
Ukraina turpina cīnīties par tūkstošiem to bērnu atgriešanu dzimtenē, ko Krievija deportējusi no okupētajām teritorijām – saistībā ar to Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderi pret Vladimiru Putinu. Iesaistīta arī Baltkrievija. Ukraina kā bērnu tiesību pārkāpumu nosodījusi arī šomēnes Putina parakstītu dekrētu par pilsonības piešķiršanu.
Cīņa par Ukrainas dienvidu pilsētu Voznesensku un stratēģiski nozīmīgiem tiltiem pirmajās Krievijas pilnapmēra iebrukuma dienās bija viena no izšķirošajām kaujām Ukrainā. Ja ukraiņi zaudētu Voznesesnku, Krievijai pavērtos ceļš uz Odesu un līdz pat Piedņestrai, kas nozīmētu iespēju pilnībā okupēt Ukrainas dienvidus, pilnībā atņemot Ukrainai piekļuvi Melnajai jūrai.