Zelenskis uzrunā tautai uzsvēra, ka Ukraina ir izturējusi, nav sakauta un darīs visu, lai jau šogad beidzot uzvarētu šajā karā.
"Ja mēs visi izpildīsim savu mājasdarbu, mūs neizbēgami gaida uzvara. Esmu pārliecināts, ka uzvara būs. Es gribu, lai tā pienāktu jau šogad," preses konferencē teica Zelenskis.
"Es pat negribu domāt, ka pēc gada 24. februārī mēs joprojām varētu būt šādā situācijā. Tas būtu briesmīgi. Negribu par to domāt. Un arī jūs nedomājiet. Mums jābūt pārliecinātiem. Mēs uzvarēsim."
Zelenskis preses konferencē arīdzan atbildēja uz Latvijas Televīzijas jautājumu un izteica pateicību Baltijas valstīm, kas jau no pirmajām kara dienām atbalstījušas Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.
Kaut arī pēc teritorijas lieluma Baltijas valstis ir mazas, patiesībā tās ir lielas un diženas nācijas! Tā, novērtējot Baltijas valstu sniegto atbalstu Ukrainai, LTV žurnālistei @InaStrazdina preses konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. pic.twitter.com/xSZYpLRa7O
— LTV Panorāma (@ltvpanorama) February 24, 2023
"Man bija tikšanās ar Lietuvas, Latvijas, Igaunijas prezidentiem. Jūs esat ar mums kopā no paša sākuma, 2014. gada. Ir ļoti būtiski, ka mums ir šādi stratēģiski, īsti un labi draugi. Tas ir svarīgi. Mēs kā ukraiņi vienmēr atcerēsimies atbalstu, ko esat mums snieguši, un mēs vienmēr būsim kopā ar jums," apsolīja Zelenskis.
"Vēlos jums novēlēt mieru, lai mēs arī turpmāk būtu stipri. Zinu, ka jūs nekad nepaliksiet vieni. Jūs esat diženas nācijas. Kurš teica, ka Baltijas valstis ir mazas? Tās varbūt ir mazas pēc teritorijas, bet ļoti lielas un diženas nācijas."
Viņš arīdzan uzsvēra, ka Krievijas iebrucējiem jāizvācas no visas Ukrainas teritorijas, jo tas ir galvenais priekšnoteikums mieram.
"Lūdzu, ievērojiet mūsu tiesības dzīvot uz mūsu zemes. Pametiet mūsu teritoriju. Beidziet mūs bombardēt. Beidziet nogalināt civiliedzīvotājus.
Pārtrauciet iznīcināt visu mūsu enerģētikas infrastruktūru, dzeramo ūdeni, beidziet bombardēt pilsētas, ciematus, nogalināt suņus un kaķus, dzīvniekus, dedzināt mežus. Ja jūs to visu pārtrauksiet, mēs pateiksim, kādā formātā pielikt diplomātisko punktu," paziņoja Zelenskis.
Sofijas laukumā Kijivā piektdien notika īpaša ceremonija. Zelenskis klātesošajiem Ukrainas armijas karavīriem un arī kritušo karavīru tuviniekiem pasniedza valsts apbalvojumus.
Tika noturēts klusuma brīdis kritušo Ukrainas aizstāvju piemiņai. Šī ceremonija bija ļoti emocionāla, asaras bija redzamas daudzu klātesošo Ukrainas aizstāvju acīs.
Piesardzība jāsaglabā arī tuvākajās dienās
Krievijas iebrukuma gadadiena Ukrainā aizrit salīdzinoši mierīgi, cik nu mierīgi tas var būt kara apstākļos, jo skaidrs, ka kaujas un Krievijas rīkotās apšaudes nav beigušās un turpinās.
Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats aicinājis cilvēkus saglabāt piesardzību. Ja reiz Krievijas trieciens tika gaidīts tieši šodien, Krievija varētu mēģināt pārsteigt pretinieku un sarīkot uzbrukumu nākamajās dienās.
Lai demonstrētu atbalstu Ukrainai, Kijivā turpina ierasties ārvalstu līderi. Ukrainas galvaspilsētu piektdien apmeklēja Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Viņš neatbrauca tukšām rokām, jo Polijas amatpersonas vēsta, ka Polija jau piegādājusi Ukrainai pirmos Vācijā ražotos kaujas tankus "Leopard 2".
Šim solim ir gan simboliska, gan praktiska nozīme, jo Ukrainai bez šādas tehnikas nebūtu iespējams veikt sekmīgu pretuzbrukumu okupētās teritorijas atbrīvošanai. Vēl gan nepieciešami arī tālas darbības ieroči un kara lidmašīnas, un pie tā arī tiek strādāts.
Kā piektdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, pretuzbrukums būs un Ukraina tā sagatavošanai šobrīd smagi strādā.
Rietumu līderi sola vēl plašāku atbalstu Ukrainai
Piektdien arī daudzviet Rietumu pasaulē notiek dažādas akcijas Ukrainas atbalstam, gājieni, demonstrācijas, klusuma brīži. Arī ārvalstu līderi un valdības šajā dienā nodod dažādus vēstījumus un signālus gan Ukrainai, gan arī Krievijai.
Piemēram, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas ieradusies vizītē Tallinā, ir paudusi, ka atbalsts Ukrainai tiks turpināts un Krievijai nav izdevies neko sasniegt. Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka Putins nesasniegs savus imperiālistiskos mērķus.
NATO alianse apliecinājusi gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir ielūdzis prezidentu Zelenski šovasar apmeklēt NATO valstu līderu samitu Viļņā.
ASV piektdien paziņoja gan par jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, gan par to, ka nosūtīs Ukrainai militāro palīdzību vēl divu miljardu dolāru vērtībā. Arī Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas Krievijai. Piektdien norisināsies arī attālināta G7 valstu sanāksme, kurā sagaidāms, ka šo valstu līderi aicinās citas valstis nesūtīt militāro palīdzību Krievijai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
