Autotehnikas entuziasts Agnis Bisters šādu bijušo inkasentu auto nesen piegādāja brīvprātīgajai Darinai un viņas domubiedriem pēc Latvijas Televīzijas sižeta vasarā, kurā sekojām viņas darbam evakuējot cilvēkus no Lisičanskas, ko tobrīd smagi apšaudīja Krievija un vēlāk okupēja.

Tagad Donbasā tikāmies ar Darinu, kad viņa ar šo bruņu busiņu un kārtējo palīdzības kravu devās uz kara grauto frontes pilsētu Siversku, kur dzīvojošajiem, iestājoties ziemai, apstākļi kļūst arvien smagāki.

Atkal uz Donbasa frontes zonu – no Latvijas atgādāts īpašs busiņš graužas cauri dubļainajiem ceļiem, kur tas tiek izmantots ļoti nepieciešamām palīdzības piegādēm un cilvēku evakuācijai. No pirmā acu uzmetiena vienkāršs, bet tas ir aprīkots ar bruņām. Bijušais inkasentu auto.

Latvijā tādus atrod tehnikas entuziasts Agnis Bisters, ar līdzcilvēku un biedrībai "TEV" saziedotā atbalstu iegādā, salabo, noņem lieko, atstāj un uzlabo svarīgo, un nogādā Ukrainā, kur tas nepieciešams visvairāk.

Nesen šis nonāca Donbasā brīvprātīgajai Darinai jeb vienkārši Dašai, kura ar domubiedriem jau kopš februāra nepagurstoši strādājusi, lai palīdzētu cilvēkiem bīstamākajās frontes zonās – evakuēts simtiem, palīdzēts tūkstošiem. Arī paši iekļūstot apšaudēs.

Busiņam jau bijušas ugunskristības, kas sekmīgi izturētas, glābjot brīvprātīgo dzīvības.

"Mašīna super, paldies! Viņa jau glāba dzīvību Sašam un manam papam," stāsta Darina.

"Tur aizmugurē ir caurumi no 7,62 milimetru kalibra lodēm Bahmutā. Tādēļ liels paldies! Evakuējam cilvēkus, izvadājam palīdzību gan aizstāvjiem, gan civilajiem. Slava Ukrainai, paldies Latvijai!"

"Auto tieši īsti piemērots. Nāciet, apskatīsimies! Divi ložu caurumi. Nezinu, kādā trajektorijā lidoja – vai izglāba vai neizglāba, vai man virsū lidoja vai ne. Paldies par šo bruņuauto. Viss normāli, mašīna strādā, pilda savu funkciju," spriež brīvprātīgais Aleksandrs.

"Domāju, ka tās bija kalašņikova lodes. Jo pārbaudīju ar mazāka kalibra lodi, tā bija mazāka nekā caurumi. Bet cauri nav izgājis. Te var apskatīties – viss vesels. Lūk – lode palika te. Te lejā vienkārši atlēca plāksnīte. Tādēļ viss normāli. Ceru, ka nekas tāds vairs neatkārtosies."

Sakravāta palīdzība šīs dienas braucienam. Darina un Aleksandrs dodas ceļā.

Donbasa ceļi intensīvas smagās tehnikas pārvietošanās dēļ kļuvuši bedraini, un ziemīgo laika apstākļu dēļ – dubļaini. Dodamies uz Bahmutas rajona Siversku – pilsētu desmit kilometrus no frontes.

Pa ceļam satiekam viņu biedrus, kas jau atgriežas no citas lokācijas. Pārmīti pāris vārdi, ceļš turpinās.

To, ko tagad pārdzīvo Bahmuta, Siverska jau pārdzīvojusi un arvien pārdzīvo – tā saka šajā pilsētā, kas apšaudīta jau kopš pavasara, atrodas okupētās Lisičanskas virzienā.

Daudz degušu un sagrautu māju.

Uz ielām rēgojas milzu krāteri – liecība par smagajām apšaudēm.

Austrumu nomalēs redzama un dzirdama artilērijas sistēmu darbība.

Te piestāj busiņš, un, vārdam izplatoties no mutes mutē, ap to cits pēc cita ātri sapulcējas apkaimē vēl dzīvojošie.

"Paši dzirdat, kā šeit iet. Tā mums jau kopš aprīļa. Tad tur, tad tur – no visām pusēm. Nezinām, kurš, ko un kur. Mājas deg. Baisi.

Gribas, lai viss nomierinātos un cilvēki varētu dzīvot. Vienkārši dzīvot," stāsta Siverskas iedzīvotāja Alla.

Tiek izdalīta pārtika, dāvanas mājās palikušajiem bērniem, īpašs pieprasījums arī pēc baterijām, silta apģērba.

"Man vīrs invalīds. Ja viņam iedotu zeķes, tādu lielu izmēru. Vajag, kā viņus sauca.. ne vaļenkus, bet nu tādus apavus. Bikses viņam vajag. Nav bikšu, nav apaviņu. Tiešām nav," atzīst vietējā iedzīvotāja Ļubova.

Daša sagādā Ļubovas vīram lielākas zeķes, un drīz jau busiņš tukšs.

Braucam atpakaļ – Donbasā krēsla jau drīz pārtop tumsā.

Šoreiz evakuējamo nav. To kļuvis mazāk – vairums, kas vēlējās, jau izbraukuši. Siverskā divi cilvēki sākotnēji bija pieteikušies izvešanai, taču pēdējā brīdī pārdomāja. Tomēr palīdzība uz fronti praktiski ik dienu tiek piegādāta tik un tā.

"Jaunajā gadā vēlos mieru. Es sēžu, domāju – pat ne eglīti. Vienkārši mieru, lai varētu atslābināties, uzelpot, savākt kopā draugus. Kara dēļ jau daudz draugu. Un lai visi mūsu karavīri atgrieztos mājas," savu Jaungada vēlēšanos izstāsta Darina.

"Paldies jums, ka braucat, un esmu ļoti pateicīga Latvijas tautai. Ukraiņu vārdā latviešiem teikšu, ka ļoti augstu vērtējam jūsu palīdzību un mūsu mašīnīti. Atbalstiet mūs, kopā mēs noteikti uzvarēsim!"

Bet tikmēr Agnim Bisteram šis nebūt nebija pirmais un vienīgais šāds Ukrainā piegādāts busiņš – pašlaik tiek vākti līdzekļi jau nākamajam.