Lai satiktu karavīrus, jau tuvu frontei un atklātā laukā jābrauc pēc iespējas ātri – rajonā aktīvi gan ienaidnieka droni, gan artilērija. Pozīcijās karavīri iesaistīti tiešās cīņās ar pretinieku.
Ukrainas armijas karavīrs, drona operators ar segvārdu "Skiba" stāsta, ka tagad ukraiņi mēģinās iznīcināt pretinieku zenītartilērijas iekārtu, "mēs viņu atradām, bet nebija, ar ko iznīcināt".
Drons dodas uzdevumā, un ''Skiba'' piebilst: "Viņiem tur aizmugurē zenītartilērijas iekārta. Bet pa ceļam vienkārši paskatāmies, vai kādi slikti cilvēki nenāk uz mūsu pozīcijām."
Un tā arī notiek – pa ceļam drons pamana piecus Krievijas karavīrus, viņiem gan granāta netrāpa, un ''Skiba'' dronu ātri vada atpakaļ uz pārlādēšanu.
''Skiba'' stāsta, ka aizvadītā gada laikā neitralizējis, tostarp ievainojot, vismaz 800 iebrucēju karavīru.
"Ne reizi vien esam uzgājuši viņu prettanku sistēmas, tās vienkārši iznīcinājām ar granātām no "putniņa". Paldies dievam, ka viņi tās nepaspēja izmantot," stāsta karavīrs.
Kaut kur netālu regulāri dzirdamas automātu kārtas – notiek tuvcīņas. "Tur, kur tagad automāti šauj, tie mūsu kaimiņi. Viņiem tur uzbrūk. Tur mazliet kariņš," komentē ''Skiba''.
Tikmēr ''Skibas'' drons atkal dodas ceļā, lai iznīcinātu artilērijas iekārtu.
"Mums bijušas situācijas, kad viens "putniņš" – drons – aptur vairākus uzbrukumus. Mums uz priekšējām pozīcijām līda kādi 14, 15 viņējie, un es viņus vienkārši apturēju ar dronu. Puse miruši, puse ievainoti, un viss.
Bijis tā, ka, pateicoties dronam, kājniekiem pat nav bijis jāiesaistās kaujā. Tas nozīmē izglābtas mūsu brāļu dzīvības, un paliek arī mazāk okupantu," saka ''Skiba''.
"Gandrīz katru dienu uzbrukumi, viņi lien. Bet savlaicīgi viņus atklājam. Cenšamies strādāt uz pieejām pie mūsu pozīcijām, kur lielāka viņu koncentrācija – uzreiz dodam triecienu, nometam dāvaniņas, koriģējam mīnmetējus, lai mūsu kājniekiem nenāktos iesaistīties tiešās apšaudēs," skaidro ''Skiba''.
Fronte te izstiepusies dažādos virzienos.
Šīs vienības sastāvā karo arī karavīrs ar segvārdu "Fizruks", jo pirms kara bija fizkultūras skolotājs, bet izlēma ņemt rokās ieroci aizstāvēt dzimteni.
"Bija "vāgnerieši, tagad "Ahmats", mobilizētie, viņiem arī citāda taktika. Mēs to ātri izpētām, jau pēc nedēļas zinām, kas, kāpēc un kā. Mums ir sava taktika. Uz katru viņu taktiku mums ir savējā. Mums viss labi. Ir kārtība, komandieri jauni un malači," vērtē ''Fizruks''.
"Tagad viņi uzbrūk tādās mazās grupās, pa 10–12 cilvēkiem. Un, ja ir ievainotie vai mirušie, pastāvīgi kāds nāk vietā," viņš saka.
"Gūstekņi ir, vienmēr piedāvājam padoties. Kaujas notiek tuvu, 35–40 metru attālumā vieniem no otra. Tad ar viņiem sakliedzamies, sakām – padodieties. Ir, kas padodas, tad uzreiz aizvedam un nododam citiem dienestiem. Es personīgi pikapā esmu izvedis daudz gūstekņu, arī ievainotus. Mediķi sniedz viņiem pirmo palīdzību, ja nepieciešams. Vai kontūzija, mēdz būt hipotermija, apsaldējumi. Ko tālāk citi dienesti dara, nezinu. Tas jau vairs nav mūsu darbs," stāsta ''Fizruks''.
"Diemžēl jau pagājis gads. Mēs jau esam pieraduši, ļoti pieraduši. Jā, es gribētu, lai tas viss beigtos. Gads. Ir jau nedaudz grūti, jau nedaudz mokoši. Bet cilvēki ir motivēti, puiši ir jauni. Un mēs visi vēlamies uzvarēt. Mājās vēl nav ko braukt, jo uzvaras nav. Būs uzvara, tad arī brauksim mājās," pārliecināts ''Fizruks''.
"Gribas mājās, gribas mieru. Cenšamies visu darīt, jo saprotam, ka viss ir atkarīgs no mums," atzīst ''Skiba''. Un atklāj, ka arī viņa redzējums par Ukrainas nākotni ir uzvara, "noteikti uzvara. Tas pats par sevi. Sliktu cilvēku padzīšana no mūsu valsts, tālāk attīstība. Tikai uz priekšu, tikai uz priekšu."
Galvenais – nepadoties, saka vienības karavīri, uzsverot, ka ar motivāciju turpināt darbu viss ir kārtībā.
