Krievija koncentrē uzbrukumus uz pilsētu, kurā atrodas plašs sāls raktuvju tuneļu tīkls, ko var izmantot karavīru un pat tehnikas izvietošanai.
Otrdien vakarā Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins paziņoja, ka grupējuma spēki ir pilnībā ieguvuši kontroli pār Soledaras pilsētu.
Trešdien situāciju šajā karstākajā frontes punktā komentējuši arī Ukrainas bruņotie spēki. Kā paziņojis Ukrainas bruņoto spēku austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs, Krievijas izplatītā informācija neatbilst patiesībai un Soledara nav sagrābta.
"Soledara nav Krievijas Federācijas kontrolē. Tur notiek smagas kaujas. Tur situācija ir sarežģīta, taču situāciju kontrolē bruņoto spēku vadība, virspavēlnieks, pavēlniecības "Austrumi" vadība," norāda Čerevatijs.
"Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai pieņemtu efektīvākos vadības lēmumus, kas ļaus stabilizēt situāciju tur un nodarīt maksimālu kaitējumu ienaidniekam ar minimāliem zaudējumiem mums."
Ukraina noraida Krievijas apgalvojumus
Prigožina izplatīto informāciju Ukrainas puse sauc par informatīvo operāciju, kura ir domāta iekšējam patēriņam, lai vismaz kaut kā attaisnotu milzīgos zaudējumus.
Viens no Soledarā karojošajiem ukraiņu karavīriem atklājis, ka pilsēta tiek ne tikai aizstāvēta, bet ukraiņu karavīri dodas arī pretuzbrukumos. Viņš gan atzīst, ka situāciju sarežģī bargs sals un daudzi guvuši apsaldējumus.
Ukraiņu karavīrs telekanālam CNN norādījis, ka situācija Soledarā mainās ja ne dienām, tad stundām un aktīvas cīņas notiek par katru māju.
Vienlaikus arī viņš atzinis, ka bojā gājušo skaits ir ļoti liels, turklāt abās pusēs, un reālo situāciju uz vietas faktiski nezina neviens.
"Situācija Soledarā ir ārkārtīgi sarežģīta, ja runājam par apšaužu un kauju intensitāti. Taču nav nekādas histērijas, nekādas ielenkšanas, nekādu ultimātu par kapitulāciju un padošanos gūstā. Ukrainas bruņoto spēku darbībās nav nekāda satraukuma. Mēs kontrolējam situāciju," vēsta Ukrainas armijas komandieris ar segvārdu "Madjars".
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien atzina, ka Soledaras ielās turpinās kaujas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka nepieciešams sagaidīt oficiālu paziņojumu par Soledaras ieņemšanu.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" norāda, ka Soledaras ieņemšana nebūt nenozīmētu arī to, ka būtu aplenkta netālu esošā Bahmutas pilsēta, par kuru sīvas cīņas norisinās jau vairākus mēnešus. Galvenokārt jau tāpēc, ka Krievijas iebrucēji pašlaik nekontrolē virszemes komunikācijas līnijas ar Bahmutu.
Pēc Čerevatija teiktā, ienaidnieks pēdējās diennakts laikā ukraiņu pozīcijas Bahmutas virzienā apšaudījis 249 reizes. Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotu vienā no Rietumu aizsardzības ministrijām, vēsta, ka Krievijas mēģinājumi ieņemt Bahmutu noved tās armiju pie spēku izsīkuma. Tas savukārt var dot Ukrainas aizstāvjiem iespēju jaunam pretuzbrukumam.
Baumas par izceļošanas aizliegumu līdz šim nav apstiprinājušās
Kremļa pārstāvis Peskovs tikmēr nosaucis par "preses pīli" un "informatīvo diversiju" otrdien izskanējušās ziņas, ka Krievija aizliegusi izbraukt no valsts vīriešiem karaklausības vecumā.
Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde ziņoja, ka Krievijas Federālais drošības dienests no 9. janvāra ir liedzis iespējas izbraukt vīriešiem, kuri ir derīgi vai pat tikai daļēji derīgi dienestam armijā. Šāds rīkojums esot nosūtīts visiem Krievijas robežkontroles punktiem.
Pie daļēji derīgiem dienestam tiek pieskaitītas personas, kuras netiek iesauktas dienestā miera laikā, tās ir atbrīvotas no militārajām mācībām un ir ieskaitītas rezervē.
Kā izteicās ukraiņu puse, šis varētu būt kārtējais apstiprinājums tam, ka Krievijā tiek gatavots nākamais mobilizācijas vilnis.
Baumas par to, ka Krievija varētu ierobežot vīriešu izceļošanu no valsts, izplatījušās jau vairākkārt, bet līdz šim runas par iespējamo izceļošanas aizliegumu nav apstiprinājušās.
Uzbrukums no Baltkrievijas puses joprojām nav izslēgts
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan brīdinājis, ka ienaidnieks tiešām koncentrē papildu spēkus un domā par kārtējo eskalāciju. Taču arī tā cietīs neveiksmi, ja vien Ukraina no partneriem saņems pietiekami daudz un modernu kaujas tehniku.
Ukraiņi ar bažām skatās arī Baltkrievijas virzienā. Gan ukraiņu, gan ārvalstu analītiķi uzskata, ka uzbrukums no šī virziena ir iespējams un par to liecinot kaut vai tas, ka Ukrainas armijas Ģenerālštābs par situāciju valsts ziemeļos un krievu spēku aktivitātēm Baltkrievijā runā arvien mazāk.
Baltkrievijā redzama arī krievu gaisa spēku lidmašīnu aktivizācija, taču, no otras puses, britu izlūkdienesti uzskata, ka šāda aktivizācija nav pietiekama, lai bažītos par drīziem vai tūlītējiem uzbrukumiem Ukrainai no Baltkrievijas puses.
Turcijā trešdien notikusi visai neierasta un reta tikšanās, proti, starp Ukrainas un Krievijas amatpersonām. Turcijā tikušies Ukrainas cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs un Krievijas cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova. Abi apsprieduši plašu humānās palīdzības problēmu loku un jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību palīdzības sniegšanu abu valstu pilsoņiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.